Partija "No sirds Latvijai" (NSL) rosina atgriezties pie divu posmu parakstu vākšanas sistēmas referendumu rosināšanai, kas atkal noteiktu, ka pirmajā kārtā jāsavāc 10 000 vēlētāju parakstu.
Politiskais spēks norāda, ka tāda sistēma bija, pirms valdošā koalīcija izlēma apgrūtināt referendumu ierosināšanu. Grozījumu projekts paredz, ka, konstatējusi, ka iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu parakstījuši ne mazāk kā 10 000 vēlētāju, parakstu vākšanas otro posmu organizē Centrālā vēlēšanu komisija.
"Mums ir jābūt atbildīgiem pret savu tautu un jāpaplašina iespējas pilsoņiem piedalīties lēmumu pieņemšanā. Par kādu sabiedrības iesaisti var runāt, ja, piemēram, pašlaik nepieciešamais minimālais vēlētāju skaits ir aptuveni 155 000. Šāda likumu ierosināšanas kārtība nav uzskatāma par demokrātiskai valstij pieņemamu, apdraud tautas suverēnu tiesību īstenošanu un ir maināma," pauž NSL līdere Inguna Sudraba.
NSL sagatavotie grozījumā likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" paredz arī ļaut rīkot konsultatīvus referendumus.
"Plaisa starp lēmumu pieņēmējiem un Latvijas iedzīvotājiem gandrīz ar katru valdības lēmumu palielinās - lēmumi, kas it kā tiek pieņemti vēlētāju interesēs, pārāk bieži ignorē sabiedrības vairākuma viedokli. Par vēlētājiem atceras tikai reizi četros gados, kad nepieciešamas balsis ievēlēšanai Saeimā. Kārtējais apliecinājums tautas viedokļa ignorancei ir valdības lēmumi par bēgļu uzņemšanu Latvijā. Lai gan aptaujas pārliecinoši rāda, ka iedzīvotāju vairākums neatbalsta bēgļu uzņemšanu, valdība un valdošā koalīcija tomēr neņēma vērā tautas noskaņojumu," likuma grozījumu sagatavošanas iemeslus skaidro NSL Saeimas frakcija priekšsēdētāja Sudraba.
"Mūsuprāt, valdošās koalīcijas ignorance jau ir pārsniegusi kritisko robežu. Tāpēc NSL sagatavoja šo likuma grozījumu projektu, lai vēlētājiem būtu tiesības konsultatīvā referendumā paust savu nostāju. Neraugoties uz to, ka referenduma rezultāti lēmuma pieņēmējiem nebūs saistoši, tie noteikti liks aizdomāties pirms lēmumu pieņemšanas," norāda Sudraba. "Pieņemu, ka jautājumā par šī brīža aktualitāti - bēgļu uzņemšanu - šāds konsultatīvais referendums dotu valdībai un parlamentam skaidru signālu turpmākajiem lēmumiem un rīcībai," uzsver politiskā spēka līdere.
Likuma grozījumi paredz, ka konsultatīvo referendumu rīkotu, ja to pieprasītu Valsts prezidents vai ne mazāk kā puse Saeimas deputātu, vai arī ne mazāk kā 10 000 vēlētāju. Organizējot konsultatīvo referendumu, jautājumu formulē referenduma ierosinātājs.