Iespējams, nevēloties samierināties ar domu, ka pēc 7. jūlija būtiski saruks Valsts prezidenta Valda Zatlera un kundzes Lilitas ienākumi, jau laikus dots uzdevums vairāku Latvijas vēstniecību vadītājiem Eiropā noskaidrot, cik lielas ir citu bijušo prezidentu un to partneru sociālās garantijas.
Nedz mūsu Satversmes tēvi pagājušā gadsimta sākumā, nedz 9. Saeimas deputāti, koriģējot Satversmes pantu par Valsts prezidenta tiesībām atlaist Saeimu, acīmredzot nevarēja iedomāties tādu situāciju, kāda var izveidoties pašlaik.
Valsts prezidentas Valdis Zatlers, kuram tuvākajā laikā beigsies pilvaru termiņš, pēc šīsdienas tikšanās ar jaunievēlēto prezidentu Andri Bērziņu, atzina - pametot prezidenta krēslu, viņš nebūšot malā stāvētājs, jo, kā vērienīgu politisko procesu iniciētājs, viņš jūt atbildību par to turpināšanu.
Valsts prezidenta Valda Zatlera lēmums rosināt 10. Saeimas atlaišanu un jauna prezidenta ievēlēšana ir galvenie notikumi, kas radījuši neviennozīmīgu sabiedrības attieksmi. Vieni ir gatavi iet pie parlamenta un skaļā balsi izkliegt dažādus saukļus, citi uz to visu noraugās, saglabājot mieru.
Cerība tikt atkārtoti pārvēlētam bija viens no argumentiem, kāpēc Valsts prezidenta kanceleja vilcinājās ar dzīvokļa meklēšanu, kas pienāktos Valdim Zatleram jau no 8. jūlija.
«Piedrāžam prezidentu!» spalgi iesaucās kāds pusaudzis, kad pa Saeimas durvīm nule iznākušais jaunievēlētais valsts vadītājs Andris Bērziņš, mulsi smaidīdams, mēģināja izspraukties cauri satracinātajam pūlim.
Valsts prezidents Valdis Zatlers 28. maijā izdeva rīkojumu par rosināšanu atlaist Saeimu, pamatojoties uz Satversmes 48. pantu, kas viņam šādas tiesības tiešām dod.
Gada sākumā, vēl vairākus mēnešus pirms prezidenta vēlēšanām Latvijas vēstniecības Eiropā saņēmušas Valsts prezidenta kancelejas uzdevumu noskaidrot, kāda šajās valstīs ir prakse attiecībā uz sociālo garantiju piešķiršanu prezidenta laulātajam un eksprezidentam, ziņo portāls Pietiek.com.
Politiskajā vidē joprojām nerimst kaislības ap pagājušajā nedēļā notikušajām Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās ar nelielu pārsvaru uzvaru guva Andris Bērziņš.
Valsts prezidents Valdis Zatlers, kuru Saeima 2.jūnijā nepārvēlēja amatā uz otro pilnvaru termiņu, vērienīgu atvadu balli nerīkos, aģentūrai BNS teica prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa.
Negatīvā attieksme pret jaunievēlēto Valsts prezidentu Andri Bērziņu (Zaļo un zemnieku savienība) saistāma ar Saeimas slikto reitingu, piektdien Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "100.panta preses klubs" norādīja "Par labu Latviju" Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Zalāns.
Jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš 10. Saeimā ievēlēts no Zaļo un zemnieku savienība sarakst, turpināt pildīt deputāta pienākumus līdz prezidenta zvēresta nodošanas brīdim.
No 8. jūlija esošajam Valsts prezidentam Valdim Zatleram būs beidzies pilnvaru termiņš un tas nozīmē, ka atbilstoši Valsts prezidenta darbības nodrošināšanas likumam viņš saņems virkni valsts apmaksāto garantiju.
Pat, ja juristu aprindās šobrīd tiek diskutēts par iespējām apstrīdēt un atcelt Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojumu Nr.2, jaunais Valsts prezidents Andris Bērziņš to nedarīs, ziņo portāls Ir.lv.
Vakar pēc jaunā Valsts prezidenta Andra Bērziņa ievēlēšanas televīzijas kanālā TV3 tika demonstrēts sižets, kurā redzams kā jaunievēlētā amatpersona sarunājas ar savas frakcijas biedru Aivaru Dronku (ZZS), it kā apspriežot konkrētu deputātu balsojumus.
Apvienība Vienotība, kuras nominētais Valdis Zatlers vakar zaudēja Valsts prezidenta posteni, norāda, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izvirzītā Andra Bērziņa nonākšana augstajā postenī nav tas balsojums, ko apvienība būtu vēlējusies sagaidīt, taču tas pagaidām neapdraudot koalīcijas pastāvēšanu. Līdzīgu viedokli oficiāli pauž arī ZZS, taču spriedze, kas valda starp abiem koalīcijas partneriem, kļūst arvien lielāka.