Apvienība Vienotība, kuras nominētais Valdis Zatlers vakar zaudēja Valsts prezidenta posteni, norāda, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izvirzītā Andra Bērziņa nonākšana augstajā postenī nav tas balsojums, ko apvienība būtu vēlējusies sagaidīt, taču tas pagaidām neapdraudot koalīcijas pastāvēšanu. Līdzīgu viedokli oficiāli pauž arī ZZS, taču spriedze, kas valda starp abiem koalīcijas partneriem, kļūst arvien lielāka.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis vakar izvairījās sniegt konkrētu prognozi, vai tuvāko mēnešu laikā Latvija varētu nonākt mazākuma valdības situācijā. «Pagriezieni var būt dažādi,» neslēpa premjers, tomēr akcentējot, ka situācija valstī ir tik smaga, ka pagaidām koalīcijai ir jāmēģina sadarboties. V. Dombrovskis gan atzina: A. Bērziņa ievēlēšana liekot domāt, ka ZZS ir varējusi vienoties ar Saskaņas centru (SC), kas savukārt norāda uz jaunu vairākuma kombināciju parlamentā. Arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa atgādināja: tuvākajā laikā, visticamāk, parlaments tiks atlaists; liela daļa sabiedrības jauno prezidentu uztver ar aizdomām; krīze joprojām nav pārvarēta, un šādā situācijā nedrīkst pieļaut vēl arī valdības nestabilitāti. «Līdzsvars koalīcijā ir ļoti trausls, taču emocionālus lēmumus nedrīkst pieņemt,» komentēja politiķe.
Tikmēr ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Neatkarīgajai sacīja: «Koalīcijai ir godam jānostrādā atlikušie četri mēneši, jo tas būtu neprāts pašlaik atstāt valsti bez valdības.» Viņš gan neslēpa, ka galīgā lēmuma pieņēmēji būs apvienības Vienotība kolēģi, jo ZZS neesot iemeslu būt neapmierinātiem ar koalīciju.
Viens no aspektiem, kas pēc vakar notikušā Saeimas balsojuma tiek aktīvi apspriests politiskajos kuluāros, ir apvienības Vienotība tālākais liktenis. Neiegūstot partneru atbalstu V. Zatlera pārvēlēšanā, Vienotība riskē zaudēt gan noteicošo balsi Saeimā, gan arī izredzes paturēt varu pēc rudenī gaidāmajām ārkārtas vēlēšanām. Kuluāros tiek spriests, ka priekšvēlēšanu cīņas laikā Vienotību ar citu politisko partneri varētu nomainīt kolēģi no nacionāli radikālākās Pilsoniskās savienības, tādējādi aizvilinot arī daļu balsotāju. Tāpat pastāv viedoklis, ka lielu daļu elektorāta Vienotībai varētu atņemt jauna partija, ja tādu izlems veidot tautas simpātijas ieguvušais V. Zatlers. To, ka apvienība Vienotība ņem vērā visus šos aspektus, netieši apliecina arī S. Āboltiņas vakar vēlu vakarā izteiktais komentārs. «Tagad Zatleram ir morāls pienākums iestāties Vienotībā, lai arī praksē turpinātu iesāktās reformas. Ja tomēr viņš veidos pats savu partiju, tas liks apšaubīt viņa ierosmes par Saeimas atlaišanu patiesos iemeslus,» sacīja S. Āboltiņa, piebilstot, ka pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām nevajadzētu pieļaut situāciju – kur divi latvieši, tur trīs partijas.