Lielās intervijas

«Šogad 24. maijs būs pēdējais, ko es vadu, virzu, kārtoju,» saka Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Runa ir par gatavošanos 24. maijā atzīmēt 282. gadadienu pils pamatakmens likšanai. Šķiet, ka I. Lancmanis pili pārvalda apmēram kopš tā paša laika, bet bez jokiem pils atjaunošanā viņš iesaistījās 1964. gadā, šā darba vadīšanu uzņēmās 1976. gadā un panāca, lai pils atjaunošana apsteigtu Latvijas Republikas atjaunošanu. Pils uzmundrināja tautu pirms valsts atgūšanas un kopš tās funkcionēšanas pirmās dienas kalpo par skaistu ietvaru, kurā valsts rāda sevi gan augstiem viesiem, gan tūristu masām. Valsts par to atlīdzināja I. Lancmanim ar Triju Zvaigžņu ordeni jau 1994. gadā. Vai pils tagad ir tāda pati kā toreiz? Uz ko I. Lancmanis virzījis pili pēdējos pāris gados, kad viņš jau bija paziņojis par nodomu šogad atteikties no pils pārvaldnieka pienākumiem?

Vai Latvijas atbildīgās instances dara pietiekami, lai aizstāvētu ja ne Latvijas vecāku, tad vismaz bērnu intereses, kad bērni Lielbritānijā un citās valstīs tiek izņemti no ģimenēm? Kā nezaudēt Latvijas bērnus stingrajā britu bērnu tiesību aizsardzības sistēmā, kur tiekot «iztiesāts katrs zilums», un vai tiešām būs nobremzēta pretrunīgās Stambulas konvencijas ratifikācija, Neatkarīgās intervija ar Saeimas deputāti Jūliju Stepaņenko.

Intervēt bioloģijas doktoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli, profesoru, Daugavpils universitātes (DU) rektoru, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāju Arvīdu BARŠEVSKI mani rosināja daži pazīstami daugavpilieši (ne tikai latvieši) un Jānis Streičs. Barševska kungs esot viens no pozitīvajiem pilsētas pīlāriem, bet šobrīd viņam tiekot gāztas virsū samazgas. Intervijā mēs tomēr pamatā runājam par augstskolas nākotni un DU iecerētajām nopietnajām reformām.

Dzejnieks un atdzejotājs Uldis BĒRZIŅŠ pauž Neatkarīgajai savas domas par dēla Anša Ataola situāciju (patlaban Ansis ir Čehijas cietumā), tās cēloņiem un iespējamo iznākumu.

Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas pētīja valsts nozagšanas pazīmes un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911, eksperts, bijušais Augstākās tiesas senators, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs un Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas vadītājs, tagad Goda tiesnesis Pāvels Gruziņš intervijā Neatkarīgajai dalās pārdomās par izmeklēšanas komisijā redzēto un dzirdēto, kā arī par būtiskiem tiesiskuma aspektiem operatīvajā darbībā, kriminālprocesā un tiesību teorijā.

Čekas maisu kaislības turpinās. Valsts šoreiz sašķēlusies nevis pēc nacionālajām pazīmēm, bet meklējot atbildi uz jautājumu: vērt vai nevērt vaļā čekas maisus? Interesantus aspektus atklāj Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze un, kā pats par sevi izsakās, labi informēts politikas vērotājs Andris Pauls-Pāvuls.

Uz Neatkarīgās lasītāju jautājumiem atbild Latvijas Radio valdes priekšsēdētaja Una Klapkalne.

Ar pirmo atjaunotās Latvijas ārlietu ministru, vairāku Saeimas sasaukumu deputātu (Tautas saskaņas partija) Jāni JURKĀNU mēs satikāmies Vladlena Dozorceva grāmatas Citāds Jurkāns prezentācijā. Intervijā Neatkarīgajai viņš pamatā pauž savu viedokli par to, kas un kā notiek pasaules un Latvijas politikā.

Saruna ar tiesībsargu Juri Jansonu par tiesiskās apziņas līmeni sabiedrībā un tā dinamiku; par ledus sakustēšanos sabiedrības attieksmē pret bērnunamu pastāvēšanu; par nepieciešamību novērst netaisnības 1996. gadā pieņemtajā pensiju likumā un par to, vai jaunais veselības aprūpes finansēšanas modelis atbilst tiesiskas un ilgtspējīgas valsts principiem.

Ekonomiste, partijas No sirds Latvijai līdere, Saeimas deputāte, Saeimas izmeklēšanas komisijas Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā vadītāja Inguna Sudraba intervijā Neatkarīgajai raksturo komisijas darbību un tās rezultātu.

Ģeogrāfijas doktors, viens no Latvijas Tautas frontes iniciētājiem un veidotājiem, LR Augstākās Padomes deputāts, vairākkārt izvirzīts Valsts prezidenta amatam, Valdis ŠTEINS intervijā Neatkarīgajai raksturo ļaunumu ar trīspadsmit galvām (viņš saka – paugām), kuras, viņaprāt, piemīt mūsu valsts pārvaldei un politikai.

Intervija ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu (Nacionālā apvienība) – par noraidīto priekšlikumu NĪN jautājumā, par atkritumu apsaimniekošanas un depozītu sistēmu, par Rīgas domes «brīnumiem» un Latvijas mežu izciršanu.

Nupat Latvija skaļi izskanēja pasaulē pēc žurnāla Politico publikācijas, kurā apgalvots, ka Latvija ir «izzūdoša» valsts un tās iedzīvotāju samazinājums kopš 2000. gada ir lielākais pasaulē. Šī publikācija nav radusies tukšā vietā, jo arī mūsu pašmāju demogrāfijas mīļotāji jau sen rībina trauksmes bungas un sacenšas ar pēc iespējas drausmīgākiem Latvijas nākotnes scenārijiem.

25 gadus pēc tam, kad ar nelieliem pārtraukumiem, tostarp veselības ministra amatā, bija vadījis Kuldīgas slimnīcu, Ivars Eglītis gadu mijā aizgāja gan no Kuldīgas slimnīcas vadības, gan Kuldīgas novada domes. Špagats starp atrašanos publiskajā un privātajā sektorā – SIA Vizuālā diagnostika – esot kļuvis pārāk plats – izvēle nosvērusies par labu privātajam sektoram, kurā viņš saskata Latvijas medicīnas nākotni.

Saruna redakcijā par bērnu adopciju uz ārzemēm: vai ir ļaunprātīgi bērnu pārdošanas gadījumi, vai valsts institūcijas kontrolē situāciju, vai ir pietiekams finansējums kontroles īstenošanai? Vai Latvijā ir pietiekami daudz ģimeņu, kuras gribētu un varētu pieņemt savā klēpī bērnus? Vai ar sociālajiem projektiem vien ir iespējams mainīt situāciju?

«Cik tad man īsti gadu? Astoņdesmit divi vai trīs? Man vienmēr jārēķina tas skaitlis,» spriež Raimonds Pauls. Vienojamies tomēr par astoņdesmit diviem. Maestro apskaužamā enerģija neliecina par tik lielu gadu skaitu. Runājam – kā vienmēr – par visu aktuālo. Bet, aplūkojot laika lokus un tajos ierakstīto, tomēr apstājamies pie šodien svarīgākā: lai priecīga dzimšanas diena, Maestro!

Kādi secinājumi un prognozes izdarāmās no sabiedriskās domas aptaujām, cik un kādas pārmaiņas vai stabilitāti alkstoša ir sabiedrība Saeimas vēlēšanu gadā, Neatkarīgās intervija ar socioloģisko pētījumu firmas SKDS vadītāju Arni Kaktiņu.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Saeimas deputāts no frakcijas Saskaņa Igors Pimenovs, kurš darbojas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, Eiropas lietu komisijā un Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

Divdesmit sestajā janvārī Latvijas Universitātē notiks Tiesību zinātņu pētniecības institūta rīkota konference Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā.

Intervijā Neatkarīgajai starptautiski atzīts eksperts, ekonomikas maģistrs, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Zinātnes fonda (ZF) padomes loceklis Igors Zlotņikovs pūlas pievērst mūsu uzmanību nākotnei un atgādina, ka pasaule mainās. Lai kā mēs uztvertu šīs pārmaiņas, vēlams, lai esam tām gatavi. Un pirmām kārtām tām jābūt gatavai mūsu izglītības sistēmai.