Uz publiskajā diskursā valdošā politkorektuma fona ir drosmīgi sarunā par Eiropas migrācijas politikas riskiem pieminēt bēgļu izvarotās sievietes. Vēl jo drosmīgāk, ja to dara spēka struktūras vadītājs. Neatkarīgā sarunājas ar jauno Valsts robežsardzes priekšnieku ģenerāli Gunti Pujātu. Līdz tradicionālajam atskaites punktam – 100 dienām vēl dažas nedēļas jāpagaida, taču robežsardzē viņš nav jaunienācējs.
Velkamisti publiskajā telpā teatrāli vīpsnā - kur tad palikušas tās drausmīgās ordas. Latvija bēgļus neinteresējot. Taču robežsardze nesen Saeimā prezentēja gluži citus datus - uz Latvijas robežām pērn izdevies novērst tūkstošiem nelegālo migrantu ierašanos. Kas tie ir par cilvēkiem? Ko viņi te meklē?
- Jautājums ir komplekss. 2018. gadā mēs aizturējām 202 zaļās robežas pārkāpējus. Par 65% vairāk nekā 2017. gadā. Mēs atteicām 1700 cilvēkiem ieceļošanu Latvijā, jo viņi neatbilda ieceļošanas nosacījumiem.
Pamatā viņiem nav iztikas līdzekļu, nav rezervētas viesnīcas, nav biļetes atpakaļceļam. Mērķis ir nelikumīgi strādāt Eiropas Savienībā, un Latvija tiek izmantota kā tranzītvalsts. Vienlaikus Latvija arī pati ir kļuvusi ļoti pievilcīga nelegālajai nodarbinātībai. Pagājušajā gadā valstī atklāti 370 gadījumi. Pamatā tie ir Ukrainas pilsoņi. Polijas vai Lietuvas firmas viņiem organizē darba komandējumus strādāšanai Latvijā, bet neizņem darba atļaujas. Te pieaugums ir ļoti liels. Iepriekšējā gadā bija apaļš simts.
- Kādēļ viņi neiet legālo ceļu?
- Tās būtu papildu izmaksas. Viņu mērķis, neņemot šīs atļaujas, ir nelegāls darbs un aplokšņu algas. Nemaksāt nodokļus Latvijas valstij. Tie laimes meklētāji domā - atbrauks, un tad jau kaut kā izdzīvos. No intervijām jau kļūst skaidrs, ka viņi brauc nelikumīgi strādāt Eiropas Savienībā. Bez tiem, kurus mēs aizturējām, vēl 472 pārkāpējus, kas nāca uz Latviju, aizturēja Krievijas robežsargi. Mēs 2018. gadā realizējām diezgan daudz sadarbības pasākumu ar Krievijas un ar Baltkrievijas robežsardzi. Bija kopīgas operācijas kordona ietvaros, bija sadarbība kriminālizmeklēšanas ietvaros. 96 pārkāpējus uzreiz pēc aizturēšanas atdevām atpakaļ uz Krieviju un Baltkrieviju. Pozitīvi arī tas, ka atpakaļ no Lietuvas saņēmām tikai 32 cilvēkus. Turklāt 20 tika aizturēti pēc Latvijas robežsardzes apsteidzošās informācijas. Kopumā 2018. gads mums ir ar diezgan lielu plusa zīmi.
- Pārkāpēju vidū joprojām ir daudz vjetnamiešu?
- Vjetnamieši dominē. Uz Krievijas robežas viņi pamatā ir īpatsvars. Uz Baltkrievijas robežas mums vēl bija irākiešu grupa. Tie pamatā ir politiskie bēgļi, bet vjetnamieši dodas nelegāli strādāt. Mērķa valstis viņiem ir Polija, Čehija, Vācija.
- Kā tas nākas, ka tik daudz ir aizturēto, bet noziedznieku iestaigātā taka vienalga turpina darboties.
- Domāju, ka noziedzīgajam biznesam Latvijas maršruts vairs neizskatās tik pievilcīgs. Kriminālsodu politika Latvijā kļuvusi bargāka. Tagad par liela skaita personu vai personu pārvietošanu organizētā grupā ir reāla brīvības atņemšana, sākot no diviem gadiem. Daudzus pārvadātājus esam ieslodzījuši - pārsvarā tie ir čečenu izcelsmes Krievijas pilsoņi. Čečenijas organizētā noziedzība. Principā visi viņi tagad ir cietumā. Protams, viņi komunicē ar saviem sabiedrotajiem brīvībā, un ir operatīvā informācija, ka vairs nerekomendējot vest lielas grupas. Ja būs vairāk par pieci, tad būs jāsēž. Jo efektīvāka ir mūsu pretdarbība, jo vairāk viņiem nākas meklēt citus maršrutus.
- Un kas notiek ar tiem nabadziņiem - klientiem? Sūtāt mājās?
- Nelegāla robežšķērsošana ir kriminālsodāma darbība, un visi šie nabadziņi vjetnamieši arī izbauda atrašanos mūsu cietumos - mēnešus sešus septiņus. Pēc tam mēs viņus vedam uz mājām.
- Kāda šobrīd ir nelegālā pārvietošanas takse?
- Aptuvenā cena nogādāšanai no Krievijas līdz Polijai ir 10 000 dolāru par vienu cilvēku. Diezgan nopietnas summas. Tur ir konkurence, dempings - kāds piedāvā aizvest par mazāku summu...
- Un neaizved vispār.
- Jā, arī tā mēdz notikt. Mēs viņu vidū esam panākuši nesaskaņas. Neviens vairs negrib vest bez priekšapmaksas. Ja viņi iegulda savu naudu, nav garantiju, ka finālā samaksās. Līdz ar to viņiem tai biznesā nav viegli. Mūsu uzdevums ir radīt viņiem grūtības, lai tas rūpals viņiem neiet tik spoži.
- Uz austrumu robežas simts kilometru garumā ir uzbūvēts žogs.
- 103 kilometri.
- Kā šis fiziskais šķērslis ietekmē situāciju?
- Tas ir viens no tehniskiem līdzekļiem, ar ko nodrošināt robežas drošību un novērst pārkāpumus. Viennozīmīgi - tas ir kavējošs un atturošs apstāklis. Arī no krimināltiesību viedokļa - cilvēks nevar teikt, ka gāja pa mežu un nejauši pārgāja robežai pāri. Tā ir dabā iezīmēta, un visiem viss ir skaidrs. Paralēli žogam mums iet arī kontrolpēdu josla. Ja žogs ir sabojāts, tas uzreiz vizuāli ir pamanāms. Ātrāk iespējams konstatēt pārkāpumu. Pārkāpēju aizturēšanā laikam ir ļoti nozīmīga loma. Jo ātrāk konstatējam faktu, jo ātrāk varam reaģēt.
- Uz Baltkrievijas robežas arī taisīsiet?
- Būs žogs, būs. Tas ir ielikts plānā, un ir parakstīta vispārīgā vienošanās par žogu visā robežas garumā, kur nav ūdeņi - upes un ezeri. Kopā tie būs 130 kilometri. Mēs vēlamies žogu līdz galam izbūvēt arī uz Krievijas robežas. Ir vajadzīgs papildu finansējums - 5,6 miljoni eiro. Vēl 100 kilometrus izbūvēsim, un tad būtu visa robeža nosegta.
- Robežsardzei bez žoga noteikti ir arī citas vajadzības. Jūsu kadeti staigā treniņtērpos, jo formu nav.
- Formastērpa maiņa robežsardzē ir vēl viena no manām lielajām prioritātēm. Esošais formastērps ir morāli un praktiski novecojis - vasarā auksti, ziemā karsti. Tas neatbilst mūsu klimatiskajiem apstākļiem, nenodrošina mitruma atgrūšanu, iztvaikošanu. Kas attiecas uz kadetiem - mums patiešām nepietiek līdzekļu, lai nodrošinātu viņus pat ar šo vecā parauga formastērpu. Bet nebūtu pareizi guldīt naudu vecajā, ja iecerēta pāreja uz jaunu formu. Universālu formu, ko lietot varētu visi robežsargi, sākot ar kadetu un beidzot ar ģenerāli, jebkurā dienesta vietā. Tam nepieciešami 5,6 miljoni eiro. Aptuveni 1800 eiro uz vienu cilvēku.
- Attiecībā uz pārapbruņošanu jūs panācāt vienošanos ar Aizsardzības ministriju. Vai arī formu problēmu šādā veidā nevarat risināt?
- Nē, šādas vienošanās ar bruņotajiem spēkiem, ka viņi mums varētu arī formas finansēt, tā kā nav. Bruņojums un savietojamība - jā, šeit tika saskatīts, ka to var finansēt no Aizsardzības ministrijas budžeta, un tas arī tika izdarīts.
- Kalašņikovi jau ir vēsturē?
- Vēl ne. Tur kavējas daži jautājumi, jo pēc esošā regulējuma katru ieroci nepieciešams atšaut. Bet tas process loģiski turpinās. Mēs pārejam uz NATO standarta ieročiem - G36 un Glock. Pastāv atsevišķi juridiski šķēršļi, piegādes jautājumi, kas kavē iecerēto realizēt ātrāk, bet kopumā process noslēgsies ar labu rezultātu.
- Attiecībā uz finansējumu robežsardzes vajadzībām jums nākas konkurēt ar citiem iekšlietu dienestiem - ugunsdzēsējiem, policistiem.
- Es neteiktu, ka jākonkurē. Mēs esam viena resora iestādes, un nauda jānodrošina visiem. Ja tomēr salīdzinām, esmu jau norādījis, ka nav pareiza robežsardzes nodrošināšanas kārtība ar autotransportu. Mēs mašīnas iepērkam tikai no ES fondiem un projektiem. 70% automašīnu ir 12 gadi un vecākas. Dažām pat VIN numurs nav saskatāms - izrūsējis.
- Šobrīd rodas iespaids, ka esat pārliecinoši nabadzīgākā iestāde.
- Es laikam šo nekomentēšu...
- Konkurence ir ne tikai par naudu, bet arī cilvēkiem. Kā sokas ar rekrutēšanu?
- Mums ir vajadzīgi jauni robežsargi. Vasaras uzņemšana bija ar zināmu mīnusa zīmi. Un skaidrs arī, ka ne visi, kas iestājušies, pabeidz apmācību. Ne katrs iztur fizisko slodzi. Līdz ar to, protams, jauniešu piesaistē konkurējam ar bruņotajiem spēkiem, arī policiju un ugunsdzēsējiem. Esam norādījuši, ka nepieciešams papildu finansējums jauniešu stipendijai mācību laikā, jo bruņotie spēki savējiem ir radījuši labākus apstākļus.
- Armijā sāk ar 700 eiro uz rokas.
- Tieši tā. Un mums ir zem 500. Nu, kāds ir bagātāks... var atļauties vairāk.
- Bet jums vismaz pamata štats ir nodrošināts? Cilvēki nepārstrādājas?
- Cilvēku nepietiek. Pagājušajā gadā ļoti daudzi robežsargi bija jāiesaista virsstundu darbā. Un tas ir arī papildu slogs uz budžetu. 2018. gadā 480 tūkstošus robežsardze samaksāja par virsstundu darbu! Tā ir pietiekami nopietna summa.
- Tad jau par to naudu jēdzīgāk būtu cilvēkus darbā pieņemt.
- Tieši tā. Valdība konceptuāli ir atbalstījusi, ka mums nepieciešami 233 cilvēki papildus uz zaļās robežas un 21 ātrās reaģēšanas vienības nodrošināšanai. Bet reāli tas ir tas, kas nav iedots. Un, ja pārkāpēju grupā ir 20 cilvēki, ko var izdarīt divi robežsargi. Nost taču nešaus. Arī ar ļoti labu infrastruktūru būs šie mēģinājumi šķērsot robežu, un to novēršanai ir nepieciešams cilvēkresurss.
- Latvija ir gan Eiropas Savienības, gan NATO ārējā robeža. Vai šis aspekts uzliek kādus īpašus pienākumus Valsts robežsardzei?
- Ja runājam par NATO, robežsardze ārkārtas gadījumā var tikt, bet kara gadījumā tiek ieskaitīta bruņoto spēku sastāvā. Robežsargs noteikti būs pirmais, kurš satiks šo iespējamo bruņoto pārkāpēju. Mums arī jānodrošina uzņemošās valsts atbalsta funkcijas sniegšana, ja ienāk ārvalstu papildspēki - uzņemšana, zināmas pārbaudes. Līdz ar to mēs esam neatņemama valsts drošības sastāvdaļa. Mums ir attiecīgas sadarbības procedūras ar visiem dienestiem un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Kopīgas apmācības. Mūsu specvienības savā starpā sadarbojas.
Arī Eiropas Savienības ārējā robeža mums uzliek pienākumus - uz mums skatās Eiropas Komisija, nāk Šengenas novērtēšanas komisijas. Lai atbilstam visiem kritērijiem, lai Latvijas robeža ir stabila. Ir Frontex operācijas, kurās robežsardze aktīvi iesaistās. Valpas, viens no mūsu trim kuģiem, jau vairāk nekā gadu ir Vidusjūrā. Mēs nodrošinām šo glābšanas misiju, glābjam cilvēkus.
- Tos pašus, ko šeit liekam cietumā.
- Tur situācija ir cita. Sīrijā turpinās karš, un daudzviet situācija ir ļoti smaga. Sevišķi Islāma valsts aptvertajā reģionā. Vjetnamā nav kara, viņi nebēg no nāves briesmām.
- Tātad morāls pamatojums darbam Vidusjūrā robežsargiem ir.
- Tās ir arī Eiropas Savienības saistības un konvencijas. Ja kuģis cieš katastrofā, tas jāglābj.
- Mēs apzinīgi pildām savus Šengenas līguma pienākumus. Kāpēc nesaņemam pretī atbilstošu finansējumu no Eiropas Savienības?
- Kad iestājāmies, zaļās robežas nodaļas tika izbūvētas par Šengenas līdzekļiem. Viņi dod finansējumu tehniskajiem līdzekļiem, analītiskajai kapacitātei. Nav jau tā, ka pavisam nedod. Sensoru sistēmas mēs pamatā iegādājamies ar ārējo finansējumu un to pašu autotransportu. Mums arī šogad paredzēta 1,9 miljonu apgūšana - mikroautobusiem.
- Jūs minējāt sensorus, un tieši ar šo iepirkumu saistīts pēdējais skaļāk izskanējušais korupcijas skandāls. Kā kopumā veicas ar korupcijas apkarošanu?
- Pretkorupcijas jomā veicam ļoti aktīvu darbu. Robežsardzei ir saglabāta izmeklēšanas un operatīvās darbības funkcija attiecībā uz pašu robežsardzes amatpersonu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas nav saistīti ar vardarbību. Ja par rezultātiem runājam, ar nožēlu jāatzīst, ka mēs pagājušajā gadā daudzus atklājām - ierosināti 26 kriminālprocesi. Pamatā tie saistīti ar degvielas zādzībām un dienesta viltojumiem. Salej savā bākā, kannā… 22 šādi kriminālprocesi.
- Faktiski tādi sīki noziegumi.
- Jā, viennozīmīgi sīki. Tagad esam pilnveidojuši kontroles sistēmas, lai vairs nepieļautu šādas darbības. Ja ņem degvielu zāles pļāvējam vai ģeneratoram, jābūt priekšnieka rīkojumam. Domāju, tagad šāda klaja degvielas zagšana būs izskausta. Virkne cilvēku jau ir atvaļināti, un dienestu viņi nevar turpināt nedz pie mums, nedz kādos citos valsts dienestos.
Mēs arī cenšamiem veicināt ziņošanu par koruptīviem pārkāpumiem, lai robežsargi ziņotu, ka viņiem piedāvāts kukulis vai kāds koruptīvs darījums. Pērn uz ziņojumu pamata ierosināti deviņi kriminālprocesi. Šogad jau trīs. Es arī prēmēju robežsargus par šādu rīcību.
- Bet par ko ir tie atlikušie četri procesi pret robežsargiem. Smagāki noziegumi?
- Jā, tie ir smagāki. Neizpaužamu ziņu izpaušana, arī kontrabandas atbalstīšana. Informācijas nodošana kontrabandistiem vai cilvēku pārvietotājiem - kurā laikā, ko darīt.
- Un tā lieta par iepirkumu?
- Tur izmeklēšanu veica Iekšējās drošības birojs. Gribētu gan izteikt viedokli, ka ir pāragri apgalvot, ka šai lietā viss ir slikti un nelikumīgi. Tā ir tikai izmeklēšanas stadijā, nav pat uz kriminālvajāšanu nosūtīta. Un es uzskatu, ka publiski šī informācija tiek pārspīlēti un tendenciozi pasniegta. Ja sadārdzinājums, kā tika minēts, bijis simtiem reižu, tad tas nozīmē, ka sensoram ir tikai divi trīs eiro pašizmaksa!? Tas neiet kopā.
- Tie sensori pašlaik darbojas?
- Nav tie paši labākie, taču tāpat tiek izmantoti. Tehniskie parametri nav tādi, kā bija iecerēts, bet šeit jau pats komersants ir krāpies. Viņš piegādāja sensorus, kas neatbilst tehniskajai specifikācijai. Bet tas arī notika ierobežotā termiņā, lai apgūtu ārējo finansējumu. Reizēm nav īsti laika rīkoties...
- Kuluāros runā, ka Garbars dabūja aiziet tieši šī iepirkuma dēļ.
- Tās ir lētas spekulācijas. Viņš aizgāja pēc savas vēlēšanās. Desmit gadus cilvēks vadīja dienestu, līdz sasniedza 50 gadu vecumu - izdienas pensiju. Tālāk dienests var tikt pagarināts, ja tu pats vēlies un ja tādas ir dienesta intereses. Bet arī veselībai ir jābūt. Normatīvi jākārto.
- Kā jums pašam iet ar normatīviem?
- Es nokārtoju, bet zinu, ka citi ne uzreiz nokārto. Liek atkārtoti. Es diezgan labas balles savācu. Esmu sportojis jaunībā un joprojām padarbojos. Ir jābūt gan fiziskai sagatavotībai, gan veselībai. To skata ļoti stingri. Tāpēc jau ir šīs izdienas pensijas. Pats saprotat, skriet un ķert robežpārkāpējus pēc 50 gadiem - ir, kurš to spēj, un ir, kurš vairs ne.
- Šobrīd turpinās politiskās diskusijas, kādai jābūt Eiropas Savienības migrācijas politikas nākotnei. Globālisti rosina vērt durvis ikvienam gribētājam, mērenie - kara bēgļiem un strādnieku elitei, konservatīvie aģitē par maksimāli stingrām robežām. Vai pats sev esat noformulējis pareizāko ceļu?
- Ņemot vērā, ka esam ārējā robeža, ja sāksim rīkoties ļoti liberāli, varam saskarties ar lielām problēmām iedzīvotāju drošībai. Ja atcelsim kontroles pasākumus, līdz ar šīm migrācijas plūsmām palielināsies teroristu pārvietošanās, aizliegto preču pārvietošana, nevēlamu personu ieplūšana un meklēšanā esošu personu nelikumīga valsts atstāšana. Pieaugs noziedzība. Nu nevar Eiropa iet šo liberālo ceļu! Mēs saskarsimies ar visdažādākajiem nodarījumiem pret šeit dzīvojošajiem: bērnu nolaupīšanu un izvešanu, seksuāla rakstura uzbrukumiem sievietēm. Tas jau tagad notiek gan Skandināvijā, gan Vācijā. Tāpēc šīs nelegālās migrantu plūsmas pēc iespējas ir jākontrolē, un robežkontroles procedūrām Eiropā jāsaglabājas pietiekami stingrā līmenī. Bet atsevišķām nacionālajām valstīm robežu uzraudzība būtu vēl krietni jāstiprina, jo šobrīd tās uzskata, ka robežapsardzība ir Eiropas Savienības, nevis viņu pašu problēma.
