Lielās intervijas

«Nekad nav bijis tā, ka varētu teikt – man ir garlaicīgi. Vienmēr ir bijis kāds mājasdarbs galvā. Par kaut ko vienmēr bijis jādomā, kaut kas vienmēr bijis jāatrisina. Mani biedē tas mirklis, kad no rīta atvēršu actiņas un mans pienākums būs nomazgāt muti un paēst brokastis, izlasīt avīzes, un viss,» saka leģendārais teātra un kino režisors Varis Brasla.

Neapmierinātība ar izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) retoriku un reformu vadītspēju nozares darbinieku vidū aug aritmētiskā progresijā, un ministres skaidrojumi tiks gaidīti arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes sēde 9. oktobrī. Par neapmierinātības iemesliem, reformu un jauno iniciatīvu praktiskās realizācijas problēmām un nākotnes protestu iespējām Neatkarīgās intervija ar LIZDA vadītāju Ingu Vanagu.

Šo trešdien, 9. oktobrī, VEF Kultūras pilī notiks ansambļa Lauku muzikanti jubilejas albuma prezentācijas koncerts, kurā uz skatuves tā sastāvā kāps arī vienmēr smaidīgā akordeoniste Inita Āboliņa. Lai gan daudziem viņa asociējas tieši ar darbību šajā ansamblī, patiesībā Inita ir daudzu un dažādu projektu dalībniece, kuras pamatdarbs ir opera.

Veselības jomā viss pa vecam? Vai Latvijā šoruden veiks valsts apmaksātus laboratoriskos izmeklējumus? Vai ārstiem un medicīnas māsām kaut kas tiks no solītā algu pielikuma? Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild žurnāla Latvijas Ārsts galvenais redaktors Pēteris Apinis.

«Iedomājies, ir pagājuši simt gadi... Kā tu domā, ar ko tevi atcerēsies?» jautāju Zigmaram Liepiņam. Viņš sāk nevaldāmi smieties: «Ne ar ko! Es jau sen būšu aizmirsts.» Pēc brīža viņš tomēr piebilst: «Nu, droši vien kādā plauktiņā paliks rokopera Lāčplēsis, varbūt kaut kur – vēl kāds muzikālais gabals... Ja jau mēs atceramies Jāni Cimzi, tad jau arī mani varbūt atcerēsies dažu dziesmu sakarā. Savukārt Lāčplēsis bija saistīts ar laika transformāciju, Lāčplēsis bija laika zīme. Arī pēc simt gadiem Latvijas vēsturē paliks Atmoda un alkas pēc brīvības.» Par Radio SWH, ko Zigmars savulaik vadīja, viņš ir daudz skeptiskāks: «Nē, atmiņas par manu laiku šajā radio izdzisīs.» Savukārt Opera... «Tā pirms manis bija simt un vairāk gadu, būs arī pēc manis,» teic Zigmars. Oktobris ir pēdējais mēnesis viņa sešu gadu darba cēlienā, kas veltīts Operas namam.

No piektdienas, 4. oktobra, Latvijas kinoteātros tiek izrādīta filma Oļegs, kura pasaules pirmizrādi piedzīvoja pavasarī programmā Directors’ Fortnight Kannu kinofestivālā. Oļegs ir otrā pilnmetrāžas spēlfilma pēdējo divdesmit gadu Latvijas kino vēsturē, kas iekļauta kādā no Kannu programmām. Latvijas, Lietuvas, Beļģijas un Francijas kopražojuma filma Oļegs, kas ir uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts par Latvijā dzimuša nepilsoņa labākas dzīves meklējumiem, ir režisora Jura Kursieša otrā spēlfilma.

Ētika politikā. Vai tāda vispār pastāv? Cietēji no garīgām slimībām Saeimā. Par šiem un citiem aktuāliem jautājumiem Neatkarīgās intervija ar narkologu Jāni Strazdiņu.

Saruna ar Saeimas deputāti Lindu Liepiņu par sajūtām, kādas rodas, darbojoties Saeimā. Par nākotnes plāniem un idejām. Par to, ko vajadzētu darīt citādāk, lai dzīve Latvijā būtiski mainītos uz labo pusi. Šobrīd viņa nepārstāv nevienu partiju, nav nevienā frakcijā un faktiski ir atstumta no reālajām lēmumu pieņemšanas svirām. Tāpēc saruna ar Liepiņu vairāk ir nevis par konkrētiem Saeimas lēmumiem, bet par kopējo gaisotni Latvijas politiskā teātra trupā, par notiekošo gan uz skatuves, gan tās aizkulisēs.

Kārlis Šadurskis (Jaunā Vienotība) no izglītības un zinātnes ministra posteņa pagājušogad pazuda ātri un efektīvi. Pēc 13. Saeimas vēlēšanām viņš vēl bija «vecās» valdības ministrs, taču jau 28. novembrī, kad jaunā valdība vēl nebija pat miglaini saskatāma, Kārlis Šadurskis piekrita pārcelties uz Briseli, lai stātos eiroparlamentārieša Arta Pabrika vietā, kurš savukārt bija ievēlēts Saeimā – jau no partiju apvienības Attīstībai/PAR!. «Šajā neskaidrības situācijā domāju, ka man ir jāpilda tas mandāts, kas patlaban ir aktuāls – EP mandāts,» toreiz teica aizejošais ministrs.

«Vai tad vajadzēja tā: iemest granātu blindāžā un tad skatīties, kas no tās izlīdīs dzīvs?» – kāds politiķis pajautājis izglītības ministrei Šuplinskai. «Tikai tā var kaut ko sasniegt,» ministre lepni atbildējusi.

Par ugunsdzēsēju auto zibakciju pie valdības nama, par budžeta strīdiem, par Iekšlietu un Tieslietu ministrijas apvienošanu Neatkarīgās intervija ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu.

Līdz ar ārsta kardiologa Andra Skrides (Attīstībai/PAR!) nonākšanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja amatā īpaša uzmanība pievērsta medicīnas problemātikai, atklājot sabiedrībai arī veselības aprūpes ēnas puses. Intervijā Neatkarīgajai Andris Skride saka: pašlaik veselības aprūpes sistēma nestrādā pacientu interesēs. Tomēr sarunu sākam ar nākamā gada budžeta jautājumiem.

Pazīstamais veloaktīvists Viesturs Silenieks uz interviju, par spīti lietainajam laikam, ierodas ar velosipēdu, kuram priekšā uzmontēta kravas kaste. «Es tur visu salieku iekšā, kā automašīnā. Turklāt nav nekādu problēmu ar stāvvietām. Varu savu riteni pieslēgt pie jebkura staba,» Silenieks slavē velosipēda priekšrocības pilsētas satiksmē. Saruna ar viņu ne tikai par velo infrastruktūras attīstību un faktoriem, kas to bremzē, bet arī par atkritumu apsaimniekošanas peripetijām Rīgā un taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā.

Viņnedēļ Rīgā, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadības aicināti, slēgtajā domes sēdē kopā bija sanākuši 96 Latvijas pilsētu un novadu vadītāji, lai apspriestu vides un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (Attīstībai/Par!) piedāvāto (uzspiesto) administratīvi teritoriālo reformu (ATR). Apspriest – tas būtu pieklājīgi, samiernieciski un līdz ar to – neprecīzi teikts. Pareizāk būtu teikt: lai izlemtu, kā pretoties šai novadu robežu maiņai.

Divpadsmitajā septembrī mācītājs Guntis Kalme ielūdza mūs Kara muzejā uz pasākumu Mūsu nacionālā identitāte: Patriotisms, Izturība, Pretestība. Kalmes kungam todien apritēja sešdesmit gadi. Taču norises saturā tas nebija manāms. Cilvēki runāja par mūsu vēsturi, tās mācībām, par mūsu nācijas raksturu. Redzējām videofragmentu par Sibīrijas bērnu fonda ekspedīcijām, dzirdējām viedokļus par mūsu gudrinieku, intelektuāļu misiju attieksmē pret savu tautu.

Saruna pirms pirmizrādes Dailes teātrī 20. septembrī ir pirmizrāde Reja Kūnija komēdijai Neiespējamā misija. Ierasti neiespējamajai misijai – intervijai mēģinājumu karstumā pirms pirmizrādes, kad izrādē iesaistītajiem vismazāk par visu pasaulē gribas ar kādu parunāt par topošo izrādi – šoreiz piekrita Artis Robežnieks, kurš tajā spēlēs galveno lomu. Nojaušot, ko prasīšu vispirms, viņš apsteidza notikumus, sakot: «Ar jautājumu, kāpēc tieši šī izrāde, ir jāiet pie režisora Dž. Dž Džilindžera. Bet es esmu pateicīgs, ka man tajā iedeva lomu! Toties kādu! Taksometra šoferis Džons Smits. Divsievības piekopējs.»

Saruna ar Armēnijas vēstnieku Baltijas valstīs Tigranu Mkrtčjanu.

Saruna ar uzņēmēju, farmācijas uzņēmuma Grindeks īpašnieku un padomes priekšsēdētāju, ilggadējo (tagad bijušo) Latvijas Hokeja federācijas vadītāju Kirovu Lipmanu par to, vai ir vērts lepoties ar gaidāmo pasaules čempionātu hokejā, kas daļēji notiks Latvijā, par politiķu atbildības trūkumu un situāciju farmācijas nozarē kopumā.

Par Latvijas Universitātes rektora skandālu, augstskolu pārvaldību tagad un nākotnē, valdības koalīciju un budžeta sarunām, kā arī būvnieku karteļa lietas ietekmi uz politiķiem – saruna ar partijas Vienotība līderi, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Arvilu Ašeradenu.

«Tāds vēlēšanu rezultāts, kāds ir šodien, daudzos jautājumos mums sasien rokas: ne tikai mēs, bet visa koalīcija ir iespiesta kompromisu spīlēs. Vēlētāji no mums gaida vairāk, nekā mēs objektīvi šādos apstākļos varam īstenot. Līdz ar to nākamās Saeimas vēlēšanas ir ārkārtīgi svarīgas,» teic Raivis Dzintars, Nacionālās apvienības (NA) līderis un Saeimas deputāts.