Lai arī saslimšanas līkne ar Covid-19 Latvijā palēnām krīt, tas nenozīmē, ka varam neiesaistīties, jo Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi centralizēti risina valdība, taču pašvaldības ir tās, kas redz skaidrāku ainu – ir tuvāk iedzīvotājiem un var novērtēt reālo situāciju.
Par Covid-19 ietekmi un citām aktualitātēm runājām ar Saldus novada domes izpilddirektoru Kristapu Osi.
Nu jau gadu dzīvojam ārkārtas situācijā. Kādi ir lielākie izaicinājumi, ar ko saskārusies Saldus pašvaldība?
Mūsu primārais uzdevums ir rūpēties par pašvaldības iestāžu darbības nepārtrauktību un iedzīvotāju drošību. Šis periods parāda, ka mēs kā pašvaldība reālajā pandēmijas krīzes pārvarēšanas procesā neesam iesaistīti, jo ne pašvaldībām, ne to pakļautībā esošajiem dienestiem, tostarp pašvaldības policijai, nav pieejama informācija par faktisko situāciju. Mēs nezinām, kuros novada pagastos un cik lielā apmērā norit saslimšana ar šo vīrusu. Līdz ar to pašvaldības policijai nav iespēja iesaistīties slimojošo un to kontaktpersonu karantīnas uzraudzīšanas procesā. Vienīgā pieejamā informācija ir par tiem cilvēkiem, kuri ir aizpildījuši Covid pas. Manuprāt, situācija ar informācijas apmaiņu starp valsts un pašvaldību iestādēm ir būtiski jāmaina un jāuzlabo.
Ko mainītu operatīvās informācijas pieejamība?
Tas ļautu mums veikt vairākus pasākumus, kas ierobežotu vīrusa izplatību. Piemēram, kontrolēt kontaktpersonu karantīnas ievērošanu, kā arī atbilstoši rīkoties, ja saslimšana konstatēta kādā bērnudārzā vai izglītības iestādē. Esošajā situācijā nav iespējams izsekot, vai, piemēram, vecāki, kuri ir kontaktpersonas, savus bērnus tomēr neved uz bērnudārzu. Nevienam nav noslēpums, ka valsts izveidotā kontaktpersonu apzināšanas sistēma strādā vāji un cilvēki vai nu vispār netiek apzināti, vai arī tas notiek ar lielu laika nobīdi.
Vai pašvaldības iestādēs un kapitālsabiedrībās tiek veikti Covid-19 testi?
Jā, mēs to darām. Piemēram, pagājušā gada nogalē vienai pašvaldības iestādes darbiniecei tika konstatēta inficēšanās. Nekavējoties sadarbībā ar Saldus medicīnas centru veicām siekalu testus visiem darbiniekiem. Līdzīgi notiek arī citās pašvaldības iestādēs - ja tiek konstatēta kāda darbinieka saslimšana, nekavējoties visi darbinieki tiek testēti.
Vai ir kāds pozitīvs piemērs, kad šādā veidā tiek pārtraukta infekcijas ķēde?
Precīzus skaitļus nosaukt nav iespējams, jo nav zināms, kā būtu, ja netiktu identificēti un izolēti saslimušie un viņu kontaktpersonas. Bērnudārzu sistēmā šobrīd regulāru testēšanu organizē valsts, un tas ir ļoti labi, jo tā ir iespēja veikt pasākumus, kas aptur inficēšanās ķēdi. Piemēram, bērnudārzu grupiņu darbs tiek organizēts tā, lai nedz bērnu, nedz darbinieku ceļi starp grupiņām nekrustotos.
Kāda ir Saldus medicīnas centra loma Covid-19 krīzes laikā?
Saldus medicīnas centrs ir Saldus un Brocēnu novada pašvaldībām piederoša veselības aprūpes iestāde. Priecājamies, ka Saldus medicīnas centrs savas kompetences un iespēju robežās ir aktīvi iesaistījies krīzes risināšanā. Jau pagājušajā gada martā - pašā krīzes sākumā - pašvaldība medicīnas centram novirzīja papildu finansējumu telpu pielāgošanai un paplašināšanai, kā arī pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, lai varētu uzņemt vairāk cilvēku rehabilitācijas periodam, kā arī izveidot testēšanas punktu. Kamēr valsts vēl tikai plānoja un runāja par testēšanas punktu izveidi reģionu pilsētās, Saldus medicīnas centrs sadarbībā ar pašvaldībām to izveidoja un nodrošināja to darbību. Vienlaikus ir izveidotas papildu gultas Covid-19 slimniekiem, piemēram, cilvēki, kuri ārstējušies specializētajos Covid-19 stacionāros, pēc akūtā perioda tiek pārvesti uz Saldus medicīnas centru, kur tie saņem nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, līdz viņi var droši doties mājās. Aizvadītajā periodā kopumā kā papildu finansējums Saldus medicīnas centram no pašvaldības līdzekļiem ir novirzīti 45 tūkstoši eiro. Vidēji ar šādiem slimniekiem tiek aizņemtas 18 gultas nedēļā.
Līdz ar vakcinācijas aktualizēšanos medicīnas centrs iekārtojis arī vakcinācijas punktu. Diemžēl vakcīnu pieejamība ir slikta, kā arī loģistika nav sakārtota, bet tas nav atkarīgs no pašvaldības vai Saldus medicīnas centra, bet gan no valsts institūcijām.
Vai līdz ar Covid pacientu izvietošanu netiek samazinātas iespējas medicīnas centrā uzturēties paleatīvās un ilglaicīgās aprūpes pacientiem?
Nē, aprūpes nodaļa strādā atbilstoši izstrādātajiem kritērijiem un valsts noteiktajām kvotām. Ari pārējie Saldus medicīnas centra pakalpojumi jomās, kur vien tas iespējams, turpina savu darbu.
Covid-19 būtiski ir ietekmējis uzņēmējdarbības jomu. Vai pašvaldības rīcībā ir kādi instrumenti, kas palīdzētu vietējiem uzņēmumiem iziet no krīzes strādātspējīgiem, jo zināms, ka valsts atbalsts sasniedz ne tuvu visus uzņēmējus.
Šis jautājums vairāk būtu adresējams Ekonomikas un Finanšu ministrijai, jo pašvaldību iespējas gan no finansiālā, gan juridiskā viedokļa ir minimālas. Tas, ko darām mēs un arī lielākā daļa citu Latvijas pašvaldību, ir nekustamā īpašuma nodokļa atlaides vai tā nomaksas termiņu pārcelšana. Tāpat pašvaldības pārziņā esošo īpašumu nomas maksas tiek samazinātas vai pilnībā atlaistas uzņēmējiem, kuru biznesu ietekmē vīrusa pandēmija. Jāatzīst, ka tas, ko pašvaldība var izdarīt, ir pavisam neliels atbalsts, bet tomēr kaut kas.
Piebildīšu, ka aktīvākie Saldus novada uzņēmēji pēc pašvaldības aicinājuma ir izveidojuši uzņēmēju biedrību. Viņi regulāri tiekas ar domes vadību, lai kopā pārrunātu Saldus novada aktualitātes. Diemžēl biedrībā nav pārstāvēti vairāki lielākie novada uzņēmēji.
Vissliktāk iet tieši mazajiem uzņēmumiem...
Jā, tāpēc Saldus pašvaldība ir izveidojusi jaunu amatu - uzņēmējdarbības speciālists, kura tiešajos darba pienākumos ietilpst problēmu apzināšana, risinājumu atrašana un atbalsts ne tikai esošajiem, bet arī topošajiem uzņēmējiem. Kā vienu no piemēriem varu nosaukt LIAA Liepājas biznesa inkubatora atbalsta vienības izveidošanu Saldū, kas darbu uzsāka šī gada janvārī. Šobrīd aktīvi strādājam, lai inkubatoram piesaistītu pēc iespējas vairāk potenciālo uzņēmēju ar labām biznesa idejām. Uzņēmējdarbības speciālists iesaistās kā mentors, kā atbalsta persona potenciālajam uzņēmējam.
Kā ir mainījusies sociālā situācija? Vai Sociālā dienesta darba slodze pieaug?
Apstiprinot 2021.gada pašvaldības budžetu sociālajiem pabalstiem ir piešķirts papildus finansējums 150 tūkstoši eiro apmērā, kas saistīts ar valstī plānotajām izmaiņām pabalstu jomā.
Šobrīd nav redzama akūta nepieciešamība novirzīt papildu finansējumu sociālajiem pabalstiem. Skatīsimies, kas notiks, kad beigsies ārkārtas situācija un tās laikā valsts piešķirtie dīkstāves un cita veida pabalsti. Apstiprinot šā gada budžetu, ar Sociālo dienestu diskutējām par šo jautājumu. Ja būs nepieciešamība, pašvaldība sociālās aizsardzības un nabadzības risku novēršanai meklēs papildu finansējumu.
Piebildīšu, ka, izprotot situāciju, pašvaldība ir atteikusies no pārtikas paku dalīšanas bērniem, kuriem pienākas brīvpusdienas - pārtikas pakas ir aizstātas ar atbilstoša apmēra finansējumu, kas vecākiem tiek pārskaitīts reizi mēnesī vai divos. Maznodrošināto ģimeņu bērniem, kuri mācās skolas posmā un mācības notiek attālināti, Saldus novada pašvaldība sadarbībā ar pašvaldības aģentūru - Sociālo dienestu - organizē silto pusdienu izvadāšanu uz mājām.
Valdība ir devusi zaļo gaismu kredītu ņemšanai nozīmīgu projektu īstenošanai. Vai Saldus novads izmanto šo iespēju?
Jā, jau 2020. gadā Saldus pašvaldība šo iespēju izmantoja. Tas deva mums iespēju izbūvēt veloceliņu no Saldus uz Druvas ciemu, veikt Saldus pilsētas Skrundas ielas pārbūvi posmā no Ganību līdz Striķu ielai. Finanšu pieejamība mums ļāva pabeigt Druvas vidusskolas iekšējo komunikāciju atjaunošanu, kā arī modernizēt Saldus pilsētas apgaismojumu, nomainot to ar LED lampām, kas ļaus par 40% ekonomēt elektroenerģijas patēriņu. Realizācijas procesā vai noslēgušies ir vairāki citi projekti, kas tiek finansēti no pašvaldības budžeta, kā arī piesaistot ERAF līdzfinansējumu.
Kalendārā viens ES finanšu plānošanas periods ir noslēdzies un nākamais jau sācies. Vai esat paguvuši pabeigt visus iepriekšējā perioda projektus?
Visi projekti vēl nav pabeigti, bet tas ir saskaņā ar plānotajiem realizācijas termiņiem. Kā viens no nozīmīgākajiem projektiem jāmin izglītības iestāžu atjaunošana un mācību vides uzlabošanas projekti. To ietvaros pašlaik tiek modernizēti Saldus vidusskolas iekšējie tīkli un telpu remonts, kuru plānots pabeigt līdz rudenim. Patlaban ir noslēdzies būvniecības iepirkums Saldus pamatskolas piebūves celtniecībai. Šī projekta ietvaros iegādāsimies ar IT iekārtas Saldus vidusskolai. Jau iepriekš šī projekta ietvaros ir piesaistīts finansējums Striķu sākumskolas vides uzlabošanai, kā arī Cieceres pamatskolas sporta zāles būvniecībai un Saldus vidusskolas stadiona būvniecībai. Projektu ar kopējo finansējumu vairāk nekā 9 miljonu apmērā plānots pabeigt līdz 2023. gadam.
Vienlaikus esam iesaistījušies arī deinstitucionalizācijas programmā - ir izveidoti divi grupu dzīvokļi Ezeres un Pampāļu pagastu teritorijā, veikti uzlabojumi Lutriņu sociālajā mājā, kā arī izveidotas darbnīcas Saldū, Skrundas ielā 5, kur ir iespēja darboties cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Savukārt uzņēmējdarbības vecināšanas programmas ietvaros ir veikta pilna Lielās ielas rekonstrukcija, papildus izbūvējot gājēju ietves, veloceliņu un apgaismojumu, pārbūvēts autoceļš “Gaļas kombināts-Straumēni”, Peldu un Tirgotāju iela, šobrīd būvniecības stadijā ir Kuldīgas ielas atjaunošana, rekonstruēts arī tā sauktais slimnīcas aplis un uzbūvēti divi stāvlaukumi.
Pašvaldībā tiek arī realizēti vairāki pārrobežu sadarbības projekti, kā piemēram, skeitparka izbūve Saldus pilsētā un tūrisma objekta Ezeres pagasta “Muitas nama” ekspozīcijas uzstādīšana.
Vai pašvaldībai ir iespējas realizēt projektus par saviem līdzekļiem? Kādiem projektiem ir prioritāte?
Pagājušajā gadā no pašvaldības budžeta līdzekļiem ir realizēts energoefektivitātes projekts un veikts telpu remonts pirmskolas izglītības iestādē “Zīlīte”, darbi vēl notiek bērnudārzā “Sienāzītis”, kas ļaus palielināt uzņemto bērnu skaitu. Piebildīšu, ka Saldus ir ekonomiski aktīva pilsēta, kas piesaista pilsētai darbspējīgās ģimenes, līdz ar to bērnudārzu pieejamības nodrošināšana ir viena no mūsu prioritātēm - pēdējo četru gadu laikā, līdz ar bērnudārza “Sienāzītis” remonta pabeigšanu, kopumā būs atvērtas sešas jaunas bērnudārzu grupiņas.
Pērn pašvaldība uzsāka pilsētas grants ielu dubultās virsmas apstrādi, kas dod asfalta klājumam līdzīgu efektu, bet izmaksā daudz mazāk. Pagājušajā gadā šim mērķim novirzījām vairāk nekā 300 tūkstošus eiro, un arī šajā gadā finansējums budžetā ir paredzēts. Papildus ir uzsākti un realizācijas stadijā vairāki citi projekti gan Saldus pilsētā, gan pagastos, kas saistīti ar siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumu uzlabošanu, kā arī pašvaldības īpašumu un ceļu infrastruktūras uzlabošanu.
Iezīmējot šā gada budžetu, lai arī pašvaldībai ir samazināti budžeta līdzekļi, plānojam piesaistīt finansējumu atsevišķu ielu atjaunošanas projektiem un Kapellera nama atjaunošanai, kas ir vēsturiska ēka pilsētas centrā, kā arī Bērnu un jauniešu centra ēkas uzlabošanai. Ir uzsākta arī veloceliņu projektēšana, ceļu un ielu atjaunošana.
Kā Saldus novada darbu ietekmēs administratīvi teritoriālā reforma?
Reforma paredz Saldus novadu apvienot ar Brocēnu novadu. Esam uzsākuši darbu pie jaunveidojamā Saldus novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādes, Saldus novada attīstības programmas izstrādes, kā arī jaunveidojamā Saldus novada pašvaldības struktūras izstrādi. Darba grupas esam izveidojuši gan no Saldus, gan Brocēnu puses - ar abu pašvaldību speciālistiem esam vienojušies vispirms apzināt un izvērtēt funkcijas, kas būs jāpilda atbilstoši jaunajam likumam par pašvaldībām. Tas nozīmē, ka veiksim nopietnu funkciju izpildes analīzi šī brīža situācijā un vēlāk plānosim to integrāciju jaunajā struktūrā. Domājot par jaunveidojamā novada attīstību, esam paredzējuši arī iedzīvotāju, uzņēmēju un pašvaldības iestāžu darbinieku anketēšanu, lai saprastu, kāds ir iedzīvotāju un uzņēmēju redzējums un vajadzības.