Intervija ar Talsu novada pašvaldības izpilddirektori Ievu Krēķi.
Kāds Talsu novadam ir bijis gads, kas ir pavadīts Covid-19 ēnā? Vai ir pārvarēts sākotnējais šoks un dzīve iespēju robežās sakārtota?
Sākumā tiešām bija liels šoks, jo saskārāmies ar pilnīgi jauniem apstākļiem, kuros nedz mēs, nedz citi zināja, kā pareizāk un atbilstošāk rīkoties. Šobrīd sistēma lielākoties ir skaidra. Jau sākotnēji uzsākām aktīvu sadarbību ar SPKC speciālistiem. Šī saziņa ir kļuvusi par ierastu ikdienas rituālu - sazvanāmies ik pārdienas un saņemam aktuālo informāciju par Covid-19 situāciju Talsu novadā. Tas mums ļauj ātri reaģēt uz notikumiem. Aktīvi un pēc jau izstrādāta plāna rīkojamies, ja pašvaldības iestādēs tiek konstatēti saslimšanas gadījumi.
Diemžēl esam viena no pašvaldībām, kas ir piedzīvojusi darbinieka zaudēšanu Covid-19 dēļ. Tas bija ļoti liels trieciens, kas uz šo slimību lika paskatīties citādi. Ja pirms tam cilvēkos bija jūtama neticība un skepse par vīrusa bīstamību, tad pēc šī gadījuma daudzi pašvaldības darbinieki un novada iedzīvotāji savu viedokli krasi mainīja.
Kuras jomas pandēmijas ietekmē ir cietušas vissmagāk?
Ir grūti izdalīt kādu atsevišķu jomu, jo pandēmija ir ietekmējusi absolūti visus procesus. Covid-19 visai smagi ir skāris arī pašvaldības iestādes. Visskaļāk izskanēja saslimšanas gadījumi pansionātā „Lauciene”, kur slimība strauji izplatījās pagājušā gada beigās. Pansionāts ir sadalīts divos korpusos, no 90 pansionāta 1. korpusa iemītniekiem ar Covid-19 saslima 75 cilvēki. Operatīvi rīkojoties, no saslimšanas mums izdevās nosargāt otrā korpusa iemītniekus un darbiniekus. Lai to panāktu, palīdzēja strikti koordinēta sadarbība starp pašvaldības vadību, Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļu un pansionāta „Lauciene” darbiniekiem.
Redzam, ka pandēmijas ierobežojumus stipri izjūt tirdzniecības sektora uzņēmumi un tajā strādājošie. Tāpat sliktā situācijā ir tūrisma un ēdināšanas nozares.
Kādi ir jūsu novērojumi: vai visi, kuru ienākumus ietekmējusi pandēmija, saņem valsts atbalstu?
Visi nesaņem. Ja arī atbalsts tiek piešķirts, tad tas ir mazākā apmērā, nekā ir pietiekami, un ar laika nobīdi. Līdz ar to redzam, ka mazo uzņēmumu darbiniekos ir visai augsts stresa līmenis.
Arī vairākos lielajos uzņēmumos ir bijuši slimības uzliesmojumi, un uzņēmumu darbība uz laiku apturēta. Saprotams, ka arī šādas situācijas rada nedrošību, jo uzņēmumiem ir līgumsaistības, kas jāpilda arī pandēmijas laikā. Tomēr uzņēmēji par prioritāti izvēlas drošību un rīkojas ļoti atbildīgi. Katrā gadījumā zaudējumi uzņēmumiem ir ievērojami.
Redzam, ka liela slodze šajā situācijā ir skolēnu vecākiem, jo attālinātā mācīšanās vecākiem rada papildu pienākumus. Vienlaikus jūtam, ka, neskatoties uz skolotāju pūlēm un neatlaidību, izglītības kvalitāte ir ietekmēta. Nepārtrauktā vecāku un bērnu kopā būšana, bez iespējas kontaktēties ar vienaudžiem un domubiedriem, atstāj iespaidu gan uz vecāku, gan bērnu mentālo veselību - emocionālā spriedze ģimenēs pieaug.
Vai pašvaldības rīcībā ir kādi instrumenti, kas varētu kaut nedaudz palīdzēt ģimenēm?
Pašvaldības iespējas šādās situācijās ir visai ierobežotas, tomēr sniedzam iedzīvotājiem dažāda veida atbalstu. Vairāk tas saistīts ar materiālo pusi - piešķiram krīzes pabalstus ikvienam, kam nepieciešams, Talsu novada Sociālais dienests ir sagādājis pārtikas pakas, kā arī nodrošinām visus ierastos sociālos pakalpojumus. Apzināmies, ka nav divu vienādu situāciju, tāpēc katram gadījumam tiek piemeklēts individuāls risinājums. Pēdējā gada laikā Sociālā dienesta darbiniekiem ir ļoti liela slodze. Lai spētu palīdzēt, mums ir jābūt inovatīvi domājošiem un radošiem.
Talsu novada bērniem, kuriem pienākas brīvpusdienas, tas ir, piecgadīgajiem un sešgadīgajiem pirmsskolas izglītības iestāžu apmeklētājiem, kā arī skolēniem no pirmās līdz septītajai klasei, nodrošinām pārtikas pakas laikā, kad viņi neapmeklē skolu klātienē.
Vai arī uzņēmumiem ir izstrādāts kāds atbalsta mehānisms?
Pagājušajā un arī šajā gadā Covid-19 pandēmijas dēļ esam pieņēmuši lēmumu pagarināt nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas termiņu. Tāpat piešķiram nomas maksas atlaides un atbrīvojumus uzņēmumiem, kuri nomā telpas pašvaldības īpašumos.
Jūs pieminējāt, ka tiek piešķirts dažāda veida finansiālais atbalsts ģimenēm un uzņēmējiem. Nedomāju, ka šie izdevumi bija iekļauti budžetā. Kā jūs tiekat galā ar papildu izdevumiem?
Pagājušā gada budžetā pandēmijas izdevumiem līdzekļi nebija paredzēti. Talsu novada pašvaldībā ļoti labi strādā Finanšu nodaļa, kas vienmēr ir rūpējusies, lai pašvaldībai būtu drošības spilvens. Zināma budžeta ekonomija radās nenotikušo kultūras un sporta pasākumu dēļ, tāpēc vēl varam atļauties sniegt atbalstu iedzīvotājiem pandēmijas pārvarēšanai.
Vai valsts domā par finansējuma piešķiršanu pašvaldībām, lai tās vieglāk varētu risināt problēmsituācijas?
Pagājušajā gadā valsts atbalsta pašvaldībām nebija, bet šogad par to runā arvien biežāk, arī faktiskā situācija uzlabojas. Varam vieglāk saņemt kredītus projektu īstenošanai, kā arī saņemam kompensācijas par izlietotajiem līdzekļiem Covid-19 slimnieku kopšanai, piemēram, pansionātā „Lauciene”.
Kā sokas ar ES fondu projektiem?
Saprotams, ka arī Talsu novads piesaista ES fondu finansējumu ļoti dažādu jomu attīstīšanai, tostarp infrastruktūras uzlabošanai un kultūrvides pilnveidošanai. Piemēram, 2019. gadā noslēdzās Talsu Galvenās bibliotēkas jaunās ēkas pārbūve. Tas bija ļoti nozīmīgs notikums, jo ieguvēja bija ne tikai bibliotēka, bet arī bērnudārzs, kura telpās tā atradās. Pēc bibliotēkas pārcelšanās uz jauno ēku, kas ir mūsdienu prasībām atbilstoša, ieguldījām papildu finansējumu pirmsskolas izglītības iestādes infrastruktūras sakārtošanā un atvērām trīs jaunas grupiņas, kas bija ļoti vajadzīgas. Esam atjaunojuši arī Talsu valsts ģimnāzijas stadionu, tā krasi uzlabojot āra sporta infrastruktūru. Pašlaik arī pašā Talsu valsts ģimnāzijā norit pārbūve. Šogad darbi sāksies arī Talsu 2. vidusskolā.
Līdzekļi ir ieguldīti arī Firksu-Pedvāles muižas, Sabiles sinagogas atjaunošanā un līdzās esošās teritorijas sakārtošanā. Savukārt uzņēmējdarbības vides uzlabošanai esam investējuši infrastruktūras attīstībā, tostarp izbūvējuši Raiņa, Laukmuižas un Celtnieku ielu, kas uzņēmējiem bija ļoti nepieciešamas.
Pagājušajā gadā ir uzsākta Stendes un Rīgas ielas pārbūve, savukārt Stendē uzsākta Stacijas ielas pārbūve. Šie projekti ir iespējami, jo Covid-19 krīzes seku mazināšanas nolūkā ir uzlabotas iespējas pašvaldībām aizņemties Valsts kasē finansējumu projektu īstenošanai.
Līdztekus uzlabojam arī grants seguma ceļus.
Kādi ir jaunie projekti?
Esam pieķērušies bērnu laukuma sakārtošanai Talsos - projekts ir izstrādāts, un pagājušajā gadā jau tika izveidota iedzīvotājiem ērta pieeja bērnu laukumam. Šogad atjaunos pašu laukumu un tā iekārtas. Tāpat turpināsim skeitparka atjaunošanu Talsos - pamata elementi tika uzstādīti jau pagājušajā gadā, bet šogad iesākto turpināsim. Strādājam pie bērnudārzu projektu izstrādes Sabilē un Vandzenē. Projektēšana ir noslēgusies, tagad jāmeklē finansējuma piesaistes iespējas. Jau vēsturiski gan Sabilē, gan Vandzenē ir bijis daudz bērnu, jo šos bērnudārzus apmeklē arī blakus novadu un pagastu bērniņi.
Jauno bērnudārzu būvniecība ir ilgtermiņa projekti. Vai ir pārliecība, ka šajās vietās būs bērni arī tālākā nākotnē?
Es to vērtēju optimistiski, jo pandēmija ir ieviesusi izmaiņas cilvēku migrācijā un darba tirgū. Jūtam, ka daudz jauno ģimeņu no lielajām pilsētām interesējas par mājām, lauku sētām un dzīvokļiem mazākās pilsētās, ciemos un lauku teritorijās, jo attālinātais darbs nepieprasa atrašanos konkrētā vietā. Pēdējā gada laikā attālinātais darbs ir kļuvis par normu tūkstošiem cilvēku, un domāju, ka liela daļa no viņiem birojā vairs neatgriezīsies, bet strādās no jebkuras vietas pasaulē. Vienlaikus bērniem tiek piedāvāta gan vispārējā izglītība, gan profesionālās ievirzes izglītība, gan daudzveidīgas interešu nodarbības. Turklāt mazpilsētā visi pakalpojumi ir ērti pieejami un bērnam drošā vidē.
Noprotu, ka valdība ir bijusi saprotoša un striktie noteikumi aizņēmumiem ir atcelti...
Jā, noteikumi ir atviegloti, taču pastāv dažādi kritēriji, kas ne vienmēr ļauj īstenot, mūsuprāt, svarīgākos mērķus. Diezgan daudz esam strādājuši, lai sagatavotu projektus, ko iesniegt projektu konkursos, līdzko paveras kāda iespēja to īstenošanai un finansējuma piesaistīšanai.
Vai nepastāv bažas, ka kredītportfelis kļūst tik liels, ka pašvaldībai būs grūti to nest?
Nē, tādu bažu mums nav, jo šobrīd Talsu novada kredītportfelis no pieļaujamajiem 20% no budžeta kopapjoma, ir tikai 8% apmērā. Varu teikt, ka skrupulozā un tālredzīgā finanšu plānošana ir nesusi augļus. Mūsu finansisti vienmēr piedalās lēmumu pieņemšanā, un mēs ieklausāmies viņu brīdinājumos un saskatāmajos riskos.
Kādu iespaidu uz šī gada budžetu atstāj pērnā gada valdības lēmumi attiecībā uz minimālo algu un IIN pārdali?
Šie lēmumi būtiski ietekmē gan ieņēmumu, gan izdevumu pozīciju. Jau šajā gadā pašvaldības saņem par 5% mazāk no iekasētā IIN, kas ir katras pašvaldības budžeta ieņēmumu pamatu pamats. Talsu novada gadījumā tas nozīmē, ka budžeta ieņēmumi samazinās par 1,5 miljoniem eiro. Vienlaikus spēkā stājās likums par minimālo algu 500 eiro apmērā, kas būtiski palielina izdevumu daļu. Lielai daļai pašvaldības un tās kapitālsabiedrību darbinieku atalgojums ir tieši saistīts ar valstī noteikto minimālo atalgojumu.
Vai esat sagatavojušies administratīvi teritoriālajai reformai?
Jā, arī Talsu pašvaldība gatavojas šai reformai. Patlaban norit darbs darba grupās kopā ar pārējiem novadiem - ar pašvaldību pārstāvjiem no Dundagas, Mērsraga un Rojas novada. Sarunas nav vieglas, bet esmu pārliecināta, ka atradīsim labākos risinājumus, lai iedzīvotājiem situācija ne vien nepasliktinātos, bet arī uzlabotos.
