Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) uzsver, ka 16. marta pasākumi Rīgā liegti, ņemot vērā drošības apdraudējumu. «Ir iespējama konfrontācija, ir iespējami draudi drošībai. Dome nevar uzņemties atbildību un drošību pilnvērtīgi nodrošināt,» LNT raidījumam 900 sekundes teica N. Ušakovs.
Lai kādi būtu viedokļi par pagātnes notikumiem, 16.marts jau sen vairs nav vienkārši leģionāru piemiņas diena, bet atsevišķu politisko spēku sacensība.
Partijas Pilsoniskā Savienība (PS) Rīgas Domes frakcija asi nosoda RD izpilddirektora p.i. Māra Kalves lēmumu neļaut šī gada 16. martā rīkot tradicionālo latviešu karavīru piemiņas gājienu pie Brīvības pieminekļa. Frakcija uzskata, ka tas ir cilvēktiesību pārkāpums un vēršanās pret vārda un pulcēšanās brīvību.
Šogad riski saistībā ar plānotajiem notikumiem 16.martā, Leģionāru atceres dienā, nav lielāki kā citus gadus; Rīgas pašvaldības lēmums aizliegt šos pasākumus uzskatāms par politisku soli, otrdien žurnālistiem sacīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece ("Vienotība").
Rīgas pilsētas izpilddirektora vadītā Sapulču, gājienu un piketu rīkošanai iesniegto pieteikumu izskatīšanas komisija arī šogad aizliegusi rīkot visus 16.martā, Leģionāru atceres dienā, pieteiktos pasākumus, aģentūrai BNS apstiprināja Rīgas izpilddirektora pārstāvis Uģis Vidauskis.
Rīgas pašvaldībā saņemti iesniegumi par pieciem dažādiem pasākumiem leģionāru piemiņas dienā 16. martā, atzinumu par atļauju tos rīkot pašvaldība sniegs nedēļas sākumā, informē Rīgas izpilddirektora pārstāvis Uģis Vidauskis.
Rīgas pašvaldībā saņemti iesniegumi par pieciem dažādiem pasākumiem 16.martā, atzinumu par atļauju tos rīkot pašvaldība sniegs nākamās nedēļas sākumā, pastāstīja Rīgas izpilddirektora pārstāvis Uģis Vidauskis.
Šodien Saeimas vairākums noraidīja Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – TB/LNNK frakcijas priekšlikumu turpmāk 16. martu noteikt kā oficiāli atzīmējamu latviešu nacionālo karavīru dienu.
Policija arī šogad 16.martā, Leģionāru atceres dienā, strādās pastiprinātā režīmā, pirmdien, tiekoties ar amatpersonām, apliecinājusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece.
"Ko jūs te darāt?! Kā jūs varat svinēt to, kas nogalināja manus radus?" nostājusies iepretim Okupācijas muzejam, klaigāja kāda sieviete. "Vai tad vācieši kādu sūtīja uz raktuvēm strādāt? Kā cilvēki mierīgi dzīvoja, tā mierīgi dzīvoja arī pēc vācu ienākšanas, bet, kad ienāca krievi, tad pusi tautas iznīcināja!" atbildēja sirms vīrs.
Policija apturējusi cilvēkus, kas ar gājienu Vecrīgā vēlējās pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā.
Šodien pie Brīvības pieminekļa iecerētais pasākums, kurā plānots pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā, raisījis starptautisku rezonansi.
"Militāro mācību latviešu skolās", "Mācīsim bērniem Latvijas vēsturi", "Apbalvojumus latviešu nacionālajiem partizāniem", "Apbruņosim latviešu tautu" – rīdzinieks Uldis Freimanis vakar pagalmā steidza zīmēt pēdējos plakātus, kurus šodien viņš un viņa domubiedri nesīs gājienā uz Brīvības pieminekli. Aktīvists uzsver – te nav nekādas nacistu slavināšanas, es esmu par stipru latviešu tautu un gribu, lai cilvēki beidzot sāk domāt.
Rīgas domē ir saņemta Drošības policijas vēstule, kurā ir paustas bažas par iespējamo drošības apdraudējumu Ulda Freimaņa pieteiktā pasākuma laikā, kā arī ieteikums lemt par tā aizliegšanu,informē Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča (LPP/LC) preses sekretārs Uģis Vidauskis.
Drošības policijas (DP) uzskata, ka rītdien pieteiktais pasākums pie Brīvības pieminekļa ar mērķi pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā pēc būtības ir provocējošs un ir vērsts uz nacistiskās Vācijas kara noziegumu publisku slavināšanu un attaisnošanu, nacionālā naida izraisīšanu.
Iekšlietu ministrijas dienestu rīcībā ir pamatota informācija, ka rīt Rīgas atbrīvošanas dienas gājiena laikā ir gaidāmas provokācijas, kā dēļ ministrija šodien lūgusi Rīgas domei, neskatoties uz tiesas lēmumu, gājienu aizliegt.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un ārlietu ministrs Aivis Ronis ir neizpratnē un satraukti par Administratīvās rajona tiesas vakar pieņemto lēmumu, ar kuru atcelts Rīgas Domes lēmums neatļaut 1.jūlijā pie Brīvības pieminekļa pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā.
Administratīvā rajona tiesa šodien apmierināja Ulda Freimaņa pieteikumu un atcēla Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča (LPP/LC) 19.jūnija lēmumu neatļaut 1.jūlijā pie Brīvības pieminekļa pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā.