Rīgas dome aizliedz rīkot visus 16.martā pieteiktos pasākumus

Rīgas pilsētas izpilddirektora vadītā Sapulču, gājienu un piketu rīkošanai iesniegto pieteikumu izskatīšanas komisija arī šogad aizliegusi rīkot visus 16.martā, Leģionāru atceres dienā, pieteiktos pasākumus, aģentūrai BNS apstiprināja Rīgas izpilddirektora pārstāvis Uģis Vidauskis.

Šāds lēmums pieņemts pēc Valsts policijas un Drošības policijas sniegtajiem atzinumiem, kuros norādīts uz iespējamiem būtiskiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem plānoto pasākumu laikā.

Aizliegumus rīkot gājienus, sapulces un piketus pie Brīvības pieminekļa un tā tuvumā saņems biedrība „Daugavas vanagi Latvijā,” biedrība „Daugavas vanagi Latvijā Limbažu nodaļa,” biedrība „Pilsoņu un nepilsoņu savienība”, biedrība „Latvijas Antifašistiskā komiteja”, biedrība „Simtgadnieku kustība” un privātpersona Pjotrs Gruca.

Paredzams, ka pasākumu pieteicēji, tāpat kā iepriekšējos gados, vērsīsies Administratīvajā rajona tiesā, lai šo lēmumu pārsūdzētu. Tiesai tos būs jāpagūst izskatīt jau līdz 16.martam.

Pašvaldībā bija saņemti iesniegumi par vairākiem pasākumiem šajā dienā.

Tradicionālo gājienu no Doma baznīcas līdz Brīvības piemineklim vēlas rīkot biedrība "Daugavas vanagi Latvijā", kas šo vēlmi bija apliecinājusi pat trīsreiz - ar 2009.gadā sagatavotu iesniegumu vairākiem gadiem uz priekšu un atsevišķu šogad sagatavotu iesniegumu, kā arī ar atsevišķu identiska satura iesniegumu no organizācijas Limbažu nodaļas. Šajā gājienā laikā no plkst.11 līdz 13 pieteikti simts cilvēki.

Pieteikumu gājienam 16.martā iesniegusi arī Latvijas Antifašistiskā komiteja, kas laikā no plkst.10 līdz 13 vēlas rīkot sapulci pret fašisma glorifikāciju Latvijā, kurā varētu piedalīties piecdesmit cilvēku. Tāda pat satura sapulci skvērā pie Brīvības pieminekļa pieteikusi arī organizācija "Pilsoņu un nepilsoņu savienība", arī tajā varētu piedalīties aptuveni piecdesmit cilvēku.

Tāpat 16.martā pilsētas kanāla malā individuālu protestu vēlas izteikt privātpersona Pjotrs Gruca, kurš laikā no plkst.11 līdz 13 vēlas protestēt "pret Hitlera karaspēka - Latvijas leģiona "Waffen SS" - dalībnieku slavēšanu". Norādīts, ka šajā protesta akcijā varētu piedalīties simts cilvēku.

Šajā dienā pie "Laimas" pulksteņa savas publiskās aktivitātes vēlas izvērst arī "Simtgadnieku kustība", kas pieteikusi miermīlīgu nepolitisku pasākumu visas dienas garumā ar mērķi stāstīt par iespējām nodzīvot līdz simt gadu vecumam. Šo kustību šajā vietā visas dienas garumā varētu pārstāvēt divi cilvēki, iepriekš informēja tās pārstāvis Gunārs Cāzers.

Jau vēstīts, ka 16.martā notiekošajam leģionāru gājienam un citiem pasākumiem ik gadu pievērsta pastiprināta mediju un sabiedrības uzmanība. Tas saistāms arī ar to, ka Rīgas domes Sapulču, gājienu un piketu rīkošanai iesniegto pieteikumu izskatīšanas komisija saistībā ar iespējamu apdraudējumu gan pērn, gan pirms diviem gadiem aizliedza pieteikto pasākumu norisi, taču vēlāk ar Administratīvās rajona tiesas spriedumu tie tika atļauti.

Tāpat ik gadu 16.marta norisēm pievērsta pastiprināta policijas uzmanība, ņemot vērā iespējamos provokāciju riskus. Pērn līdz ar "Daugavas vanagu Latvijā" gājienu laukumā pie Brīvības pieminekļa notika arī Latvijas Antifašistiskās komitejas sapulce un Jurija Kotova protesta akcija, taču pasākumi plašā policijas klātbūtnē noritēja kopumā mierīgi, izskanot vien provokatīviem saukļiem un svilpieniem, kas bija vērsti gājiena dalībnieku virzienā. Daži protestētāji gan tika aizturēti.

Savukārt robežsargi uz valsts robežas aizturēja dažus saistībā ar 16.marta norisēm melnajā sarakstā iekļautus cilvēkus.

Latvijā

Pirms mēneša Saeimā ieradās ķīniešu delegācija. Ar tiem tikās vairāki deputāti, no sadarbības grupas ar Ķīnas parlamentu. Vairums no tiem gada sākumā devās pretrunīgi vērtētajā Pekinas sponsorētajā braucienā uz lielvalsti. Viņi uzklausīja prezentācijas un filmu par dzīvi Tibetā. Nepieminēti gan palika Ķīnai veltītie pārmetumi par cilvēku piespiedu pārvietošanām un pat spīdzināšanām reģionā, par ko cilvēktiesību aizsardzības organizācijas ziņo jau gadiem. Tikšanās tagad tiek izmantota lielvalsts propagandai, pasniedzot to, kā Latvijas atbalstu Tibetas jautājumā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Svarīgākais