Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā \ Politika

Dombrovskis un Ronis grib aizliegt svinēt Rīgas atbrīvošanas dienu; dusmīgs arī Zurofs

Goda sardze pie Brīvības pieminekļa. Rīga, 1941. gada jūlijs. © No Latvijas Kara muzeja krājuma

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un ārlietu ministrs Aivis Ronis ir neizpratnē un satraukti par Administratīvās rajona tiesas vakar pieņemto lēmumu, ar kuru atcelts Rīgas Domes lēmums neatļaut 1.jūlijā pie Brīvības pieminekļa pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā.

Ministru prezidents un ārlietu ministrs kopīgā paziņojumā masu medijiem pauž neizpratni un satraukumu par Administratīvās rajona tiesas vakar pieņemto lēmumu, ar kuru atcelts Rīgas domes lēmums neatļaut 1.jūlijā pie Brīvības pieminekļa pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā. uzskata, ka Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm būtu jādara viss, lai nepieļautu Otrā Pasaules kara upuru piemiņas zaimošanu un mūsu valsts un pilsoņu iznīcināšanas attaisnošanu.

"Nacismam nav attaisnojuma, tā noziegumi pret cilvēci ir sāpīgi vēl šodien. Hitlera un Staļina uzskatu propagandēšana ir pazemojoša mūsu tautai un valstij. Latvijas valdība respektē Satversmē garantētās cilvēktiesības un Tiesas neatkarību, taču vārda brīvība nevar attiekties uz nacisma propagandu. Provokatoriem un kolaboracionistiem vienmēr jāsaņem adekvāts sods. Esam pārliecināti, ka šādu nostāju atbalsta arī visas Latvijas politiskās partijas," kopīgā paziņojumā norāda Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un ārlietu ministrs Aivis Ronis.

Arī Simona Vīzentāla centra Izraēlas biroja direktors Efraims Zurofs nosodījis Latvijas tiesas lēmumu ļaut Rīgā pieminēt nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā.

"Svinēt nacistu iebrukuma Rīgā gadadienu 1.jūlijā nozīmē svinēt visu nacistu upuru Latvijā masu slepkavību, galvenokārt ebreju, bet arī komunistu, čigānu un garīgi slimo," teikts Zurofa paziņojumā.

nra.lv jau ziņoja, ka ziņoja, ka Administratīvā rajona tiesa vakar apmierināja Ulda Freimaņa pieteikumu un atcēla Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča (LPP/LC) 19.jūnija lēmumu neatļaut 1.jūlijā pie Brīvības pieminekļa pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā.

1.jūlijā no plkst.19 līdz plkst.20 pieteikta gājiena rīkošana no Okupācijas muzeja pa Kaļķu ielu līdz Brīvības piemineklim. Freimanis norādījis, ka gājiens tiek rīkots, lai pieminētu Rīgas atbrīvošanas no PSRS 69.gadadienu. Organizatori aplēsuši, ka pasākumā varētu piedalīties aptuveni 30 cilvēki.

Starp kārtības uzturētājiem pasākumā minēts arī pērkoņkrustietis Igors Šiškins, kurš bija notiesāts par tā sauktā Uzvaras pieminekļa spridzināšanu.

1941.gada 1.jūlijā Rīgā ienāca nacistiskās Vācijas karaspēks un padzina Sarkano armiju, kas iepriekš īstenoja Latvijas okupāciju.