Drošības policijas (DP) uzskata, ka rītdien pieteiktais pasākums pie Brīvības pieminekļa ar mērķi pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā pēc būtības ir provocējošs un ir vērsts uz nacistiskās Vācijas kara noziegumu publisku slavināšanu un attaisnošanu, nacionālā naida izraisīšanu.
Pēc DP rīcībā esošās informācijas pasākuma norises gaitā pastāv reāla iespēja, ka varētu notikt sabiedriskās kārtības traucējumi, nacionālā naida sludināšanas un fašisma ideoloģijas slavināšanas mēģinājumi, aģentūrai LETA atzina DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa.
DP ir vērsusies Rīgas domē un ieteikusi atkārtoti izskatīt jautājumu par Ulda Freimaņa pieteiktā pasākuma norisi un lemt par tā aizliegšanu.
DP norāda, ka pasākuma organizētāji ir Latvijā reģistrētās biedrības "Gustava Celmiņa centrs" biedri un atbalstītāji. Minētā biedrība ir Latvijā nereģistrētās pērkoņkrustiešu ideoloģijas piekritēju piesegorganizācija, un šīs organizācijas ideoloģijas pamatā ir baltās rases pārākums pār citām, un tā naidīga demokrātiskas valsts vērtībām.
Pēc Drošības policijas rīcībā esošās informācijas, gan Freimanis, gan Igors Šiškins jau agrāk gan mutiski, gan ar plakātu palīdzību dažādos publiskajos pasākumos pauda antisemītiskus uzskatus.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) uzdevis Pašvaldības policijai nekavējoties pārtraukt rītdien paredzēto pasākumu pie Brīvības pieminekļa, ja tur būs kaut vismazākās nacisma slavināšanas pazīmes, rasisma un antisemītisma propaganda vai arī ņirgāšanās par kara upuriem, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.
"Vārda brīvība ir svarīga, taču tas nenozīmē, ka Rīgā mēs kādam atļausim slavināt nacismu. Šo pasākumu Rīgas pašvaldība bija aizliegusi jau sākotnēji, un mūsu pozīcija nav mainījusies," norāda Ušakovs.
Kā ziņots, Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (LPP/LC) 19.jūnijā nolēma neatļaut Freimanim 1.jūlijā pie Brīvības pieminekļa pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā.
Savukārt Administratīvā rajona tiesa 29.jūnijā apmierināja Freimaņa pieteikumu un Radzeviča lēmumu atcēla.
Tiesa arī nolēma piedzīt no Rīgas pašvaldības par labu pasākuma pieteicējam Freimanim viņa samaksāto valsts nodevu 20 latu apmērā. Spriedums ir izpildāms nekavējoties, bet to varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senātā 30 dienu laikā no 12.jūlija, kad būs pieejams pilns sprieduma teksts.
Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm jādara viss, lai nepieļautu Otrā pasaules kara upuru piemiņas zaimošanu, uzskata Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) un ārlietu ministrs Aivis Ronis.
Kā ziņots, 1.jūlijā no plkst.19 līdz plkst.20 pieteikta gājiena rīkošana no Okupācijas muzeja pa Kaļķu ielu līdz Brīvības piemineklim. Freimanis norādījis, ka gājiens tiek rīkots, lai pieminētu Rīgas atbrīvošanas no PSRS 69.gadadienu. Organizatori aplēsuši, ka pasākumā varētu piedalīties aptuveni 30 cilvēki.
Starp kārtības uzturētājiem pasākumā minēts arī pērkoņkrustietis Igors Šiškins, kurš bija notiesāts par tā sauktā Uzvaras pieminekļa spridzināšanu.
1941.gada 1.jūlijā Rīgā ienāca nacistiskās Vācijas karaspēks un padzina Sarkano armiju, kas iepriekš īstenoja Latvijas okupāciju.