"Militāro mācību latviešu skolās", "Mācīsim bērniem Latvijas vēsturi", "Apbalvojumus latviešu nacionālajiem partizāniem", "Apbruņosim latviešu tautu" – rīdzinieks Uldis Freimanis vakar pagalmā steidza zīmēt pēdējos plakātus, kurus šodien viņš un viņa domubiedri nesīs gājienā uz Brīvības pieminekli. Aktīvists uzsver – te nav nekādas nacistu slavināšanas, es esmu par stipru latviešu tautu un gribu, lai cilvēki beidzot sāk domāt.
"Vai ta vācieši 1941. gadā atbrīvoja Rīgu? Nē, pusi jau bija atbrīvojuši latvieši. Vēl pirms vāciešu ienākšanas latviešu partizāni no sarkanajiem atbrīvoja vairākas Latvijas mazpilsētas. To mēs arī gribam pieminēt un atcerēties," Neatkarīgajai vakar stāstīja U. Freimanis. 1. jūliju viņš izvēlējies apzināti. Jā, tā ir diena, ka nacistiskās Vācijas karaspēks 1941. gadā ienāca Rīgā, bet U. Freimanis ar šajā dienā sarīkoto gājienu vēlas piesaistīt lielāku sabiedrības uzmanību. "Mēs gribam panākt, ka latvieši atkal ir saimnieki savā zemē, nevis bučo roku krieviem, kā to dara Zatlers," piebilda U. Freimanis. Gājienā plāno piedalīties "pārdesmit" cilvēki.
Drošībnieki paredz naida kurināšanu
Savukārt Iekšlietu ministrijas dienestu rīcībā ir pamatota informācija, ka šodien Rīgas atbrīvošanas dienas gājiena laikā ir gaidāmas provokācijas, kā dēļ ministrija vakar lūdza Rīgas domei, neskatoties uz tiesas lēmumu, gājienu aizliegt.
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece Neatkarīgajai norādīja, ka gājiens par godu Rīgas atbrīvošanai no PSRS 1941. gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanai galvaspilsētā ir vērsts uz naida kurināšanu. "Burtiski šodien [vakar] saņēmām ziņas par iespējamām provokācijām gājiena laikā. Esam saņēmuši arī vairākas iedzīvotāju vēstules, kuri pauž bažas par gājiena norisi," skaidroja ministre.
Pēc Drošības policijas (DP) rīcībā esošās informācijas, gan U. Freimanis, gan nacionālists Igors Šiskins, kurš arī piedalīsies gājienā, jau agrāk gan mutiski, gan ar plakātu palīdzību dažādos publiskajos pasākumos pauda antisemītiskus uzskatus. Pieteiktais pasākums pēc būtības ir provocējošs un ir vērsts uz nacistiskās Vācijas kara noziegumu publisku slavināšanu un attaisnošanu, nacionālā naida izraisīšanu, norāda DP.
Aizliegt nevar
Tomēr Rīgas pašvaldībai vakar nebija tiesiska pamata otrreiz lemt un aizliegt pie Brīvības pieminekļa atzīmēt nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu Rīgā, jo to ir atļāvusi tiesa, Neatkarīgo informēja Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča (LPP/LC) preses sekretārs Uģis Vidauskis. "Diemžēl jāatgādina, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rīgas pašvaldībai nav nekādu iespēju lemt par pasākumu, kas ir atļauts ar tiesas lēmumu," piebilda U. Vidauskis.
Līdz ar to paliek spēkā Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) rīkojums Pašvaldības policijai nekavējoties pārtraukt rītdien paredzēto pasākumu pie Brīvības pieminekļa, ja tiks konstatētas kaut vismazākās nacisma slavināšanas pazīmes, rasisma un antisemītisma propaganda vai arī ņirgāšanās par kara upuriem. Arī Valsts policija ir gatava nodrošināt kārtību gājiena laikā.
Politiķi satraucas
Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm jādara viss, lai nepieļautu Otrā pasaules kara upuru piemiņas zaimošanu, uzskata Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un ārlietu ministrs Aivis Ronis.
Valdības vadītājs un ārlietu ministrs vakar kopīgā paziņojumā pauda neizpratni un satraukumu par Administratīvās rajona tiesas otrdien pieņemto lēmumu, ar kuru atcelts Rīgas domes lēmums neatļaut pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941. gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā.
Gājiens sāksies šodien pulksten 19 pie Okupācijas muzeja. Plānots, ka gājiena dalībnieki dosies uz Brīvības pieminekli.
