Ukrainai aizsardzības vajadzībām nākamgad būs nepieciešami vismaz 120 miljardi ASV dolāru (103 miljardi eiro), un sagaidāms, ka pusi no šīs summas varētu veidot sabiedroto atbalsts, otrdien pēc tikšanās ar Ukrainas vēstniekiem platformā "Telegram" rakstīja valsts aizsardzības ministrs Deniss Šmihaļs.
Vienīgais faktors, kas piespiedīs Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu sākt miera sarunas ar Ukrainu, ir Krievijas graujoša sakāve kaujas laukā, un tas ir iespējams tikai tad, ja Ukrainai tiks sniegta pietiekama sabiedroto militārā palīdzība, teikts ASV Kara izpētes institūta (ISW) jaunākajā ziņojumā.
Naktī uz pirmdienu Krievija ar bezpilota lidaparātiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm veikusi masveida triecienu Ukrainai, izraisot ugunsgrēkus četros Kijivas rajonos, kā arī nogalinot vienu cilvēku.
Polijas bruņoto spēku operatīvā pavēlniecība pirmdien paziņoja, ka naktī pacēla kara lidmašīnas sakarā ar Krievijas gaisa spēku aktivitātēm kārtējā uzbrukumā Ukrainas pilsētām.
Daudziem neatbildēts jautājums ir: kas pēkšņi lika mainīties ASV prezidentam Donaldam Trampam. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš TV24 sacīja, ka politiskie analītiķi uzsver trīs galvenās lietas – necieņu no Krievijas prezidenta Vladimira Putina, ASV ieroču varenības demonstrēšanu Irānā un izpratni, ka Putins runās tikai tad, kad saskarsies ar reālu militāru spēku.
Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrija ir lūgusi Ārlietu ministrijai izvērtēt iespēju noteikt sankcijas ar Krievijas kapitālu saistītās zemo cenu lielveikalu ķēdes "Mere" īpašniekiem.
ASV prezidents Donalds Tramps 4.jūlijā telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimir Zelenski norādījis, ka Ukraina nespēs mainīt kara gaitu, paliekot aizsardzības pozīcijās, un tai nepieciešams pāriet uzbrukumā, ziņoja laikraksts "Washington Post", citējot Ukrainas amatpersonas teikto.
“Krievijas karaspēkam virzoties uz priekšu, Krievijas diktatora teritoriālā apetīte varētu tikai pieaugt, neskatoties uz Donalda Trampa draudiem un ultimātiem,” ziņo “Reuters”, atsaucoties uz trim Kremlim tuviem avotiem.
ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums par ieroču pārdošanu Ukrainai varētu radīt postošas sekas Putina režīmam - Amerikāņu līdera lēmums nav pilnīgi negaidīts, taču tā ir "īsta bumba", kas varētu nozīmēt Krievijas prezidenta valdīšanas beigas, šo viedokli slejā laikrakstam "National Security Journal" pauda Aleksandrs Motils, politikas zinātnes profesors Rutgersas universitātē Ņuarkā.
14. jūlijā ASV prezidents nāca klajā ar skaļu paziņojumu, pieprasot mieru Ukrainā. Viņš deva Krievijai 50 dienas, lai to panāktu. Donalda Trampa vārdi izraisīja divējādas sajūtas Ukrainā.
Ekonomists Raivo Vare sacīja, ka Krievija kara dēļ ir nonākusi sarežģītā situācijā, un tagad pat Putins ir sācis runāt par nepieciešamību pārskatīt militāros izdevumus, lai glābtu ekonomiku, raksta “Postimees.ee”.
ASV cenšas ātri sagādāt Ukrainai ieročus saskaņā ar prezidenta Donalda Trampa plānu, kas paredz, ka par ieročiem maksās Eiropa, un apsver pārdot pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot" no saviem krājumiem, ceturtdien paziņojis ASV vēstnieks NATO Metjū Vitakers.
“Trampa nostājas maiņa Ukrainas jautājumā nav tik nozīmīga, kā sākumā varētu šķist,” raksta ASV izdevums “Foreign Policy”. Līdzīgu viedokli publikācijās pauž “Der Spiegel” un “The New York Times”.
Vairāki Vašingtonas sabiedrotie Atlantijas aliansē uzzināja par savu dalību bruņojuma piegādes shēmā Ukrainai tikai pēc tam, kad par to paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps, aģentūrai “Reuters” pastāstīja avoti diplomātiskajās aprindās.
ASV prezidents Donalds Tramps joprojām ir pārliecināts, ka agrāk vai vēlāk Krievijas prezidents Vladimirs Putins svinēs uzvaru karā pret Ukrainu, raksta “Dialog UA”.