Trampa retorikas maiņa: iespēja Ukrainai un Eiropai

© Pixabay.com

Donalda Trampa pēkšņā retorikas maiņa Ukrainas sakarā var šķist ciniska, taču tā sniedz iespējas Kijivai un Eiropai stabilizēt ASV atbalstu.

Pēdējo sešu mēnešu laikā Donalds Tramps krasi mainījis savu nostāju Ukrainas jautājumā, sākot ar solījumiem nekavējoties konfliktu izbeigt, līdz pat draudiem pārtraukt bruņojuma piegādes.

“Tagad Tramps pēkšņi demonstrē atbalstu Kijivai, kaut arī teatrālā un divdomīgā veidā,"

uzskata žurnāls “The Economist”.

“The Economist”: “ASV prezidenta politikas pavērsiens ir pretrunu pilns: simpātijas pret Putinu, Zelenska izsmiešana un vienlaikus aicinājumi Maskavai būt miermīlīgākai. Šo pavērsienu diezin vai var uzskatīt par patiesu, taču tas paver nozīmīgu taktisku logu pārējām rietumvalstīm, bet jo īpaši Kijivai. Pēc NATO jūlija samita Trampa retorika mainījās: viņš sāka izvairīties no tieša atbalsta Maskavai, bet arī neieņēma skaidru nostāju par labu Ukrainai. Trampa izteikumi bieži vien ir pretrunu pilni - dažreiz viņš pieļauj triecienus Krievijas Federācijas teritorijā, bet citreiz aizliedz "mērķēt uz Maskavu". Arī Trampa draudi par ekonomisko spiedienu uz Krieviju vairāk izklausās pēc politiskas izrādes: viņš negrasās sākt tirdzniecības karu ar Ķīnu vai konfliktu ar Indiju. Turklāt sankciju pastiprināšana varētu izraisīt naftas cenu pieaugumu, kas ietekmētu pašu ASV ekonomiku. Tāpēc tirgi bija vienaldzīgi pret Trampa izteikumiem, un naftas cena pat nedaudz kritās.

Nopietnas Baltā nama politikas pārmaiņas iezīmēja priekšlikums pārlikt militārās palīdzības sloga smagumu uz Eiropas pleciem: aizstāt Amerikas ieroču piegādes Ukrainai ar Eiropas valdību iepirktu bruņojumu no ASV militāri rūpnieciskā kompleksa. Vācija jau piekritusi iegādāties Ukrainai paredzētas papildu pretgaisa aizsardzības zenītraķešu sistēmu “Patriot” baterijas. Taču pat gadījumā, ja vienošanās tiks īstenotas, Eiropas militārā rūpniecība joprojām nespēs pilnībā nodrošināt Ukrainas vajadzības. No citas puses, tas sniedz ES iespēju mobilizēt resursus un sākt būvēt aizsardzības infrastruktūru ilgtermiņā. Ja Kijivai izdosies izveidot stabilu pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas spēj aizsargāt pilsētas, kara būtība mainīsies — tas kļūs par ilgstošu izsīkuma konfliktu, kur izšķiroša nozīme būs ekonomikai un izturībai, nevis skarbiem paziņojumiem.

Stratēģiski Trampa politikas vektora izmaiņas uzvaru negarantē, bet gan ir solis ceļā uz lielāku Eiropas autonomiju. Tas sniedz iespēju nebūt tik atkarīgiem no katra Baltā nama tvīta un palielināt sistēmisko atbalstu Kijivai — neatkarīgi no iekšpolitiskajām vētrām Amerikas Savienotajās Valstīs. Ukrainai un Eiropai vajadzētu izmantot šo iespēju, lai izveidotu mehānismu, kam nav nepieciešami ASV prezidenta lēmumi ik dienas.”