Krievijas karš Ukrainā sākās Krimā un tam jānoslēdzas ar Krimas atbrīvošanu, uzsvēra Krimas tatāru medžlisa priekšsēdētāja vietnieks Narimans Džeļals, kurš ceturtdien piedalījās Starptautiskās Krimas platformas trešā parlamentārajā samitā Rīgā.
Ja Ukrainā notiktu kodoltrieciens vai notiktu uzbrukums tās Zaporižjas atomelektrostacijai, tad radiācijas līmenis Latvijā joprojām būtu zems, tāpēc mūsu iedzīvotājiem šādā gadījumā nevajadzētu doties uz patvertnēm - tā Latvijas Radio atzina Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska. Viņa arī norādīja, ka valsts iestādes ir sagatavojušas rīcības scenārijus gan šādiem, gan vietēja mēroga radiācijas riskiem, vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.
Viedokļu vētru izraisījis Lietuvas amatpersonu rosinājums rietumvalstu karaspēku sūtīt cīņai Ukrainā. Jāteic, ka šāds priekšlikums no dažādu valstu amatpersonām kopš kara sākuma izskanējis daudzkārt, taču tam nekad nav rasts pietiekams atbalsts. Arī šoreiz Lietuvas vadības teiktais līdzi nes skeptiskas jūtas, jo skaļais rosinājums nācis tieši parlamenta vēlēšanu laikā, vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.
Vismaz septiņas valstis - ASV, Vācija, Ungārija, Slovākija, Beļģija, Slovēnija un Spānija - nesteidzas aicināt Ukrainu pievienoties NATO, raksta izdevums "Politico".
Skaļi un skaidri jāpauž, ka starptautiskā sabiedrība nesamierināsies ar Krievijas imperiālismu, ceturtdien atklājot Starptautiskās Krimas platformas trešo parlamentāro samitu, norādīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS),
Galvenais mērķis ir panākt taisnīgu mieru Ukrainā, taču, lai to sasniegtu, Krievija ir jāaptur, piedaloties Starptautiskās Krimas platformas trešā parlamentārā samita atklāšanā, uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Rietumu ieviestās sankcijas pret Krieviju iecerēto rezultātu sasniedz, līdz ar to karš Krievijas ekonomikai izmaksā ļoti dārgi un Maskavai ir grūti tikt pie tehnoloģijām un ieņēmumiem, kas nepieciešami karam, drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" laikā intervijā aģentūrai LETA vērtēja Eiropas Savienības (ES) īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans.
Jau 18 Ziemeļkorejas karavīri aizbēguši no savām pozīcijām pie Ukrainas robežas Brjanskas un Kurskas apgabalos Krievijā, vēsta “tv3.lt”, atsaucoties uz avotiem izlūkdienestā.
Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 24. oktobrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
Šķiet, Jevgēņija Kiseļova vārds komentārus neprasa. Daudzi populāro žurnālistu un politisko komentētāju atceras no Krievijas televīzijas raidījuma “Itogi” laikiem, citi atpazīst kā pilsoni no Ukrainas, kurp, negribot klanīties Putina propagandai, viņš pārcēlās 2008.gadā, bet vēl kāds noteikti ir viņa fans YouTube kanālā, kurā Kiseļovs runā par karu Ukrainā.
Aizvadītajā nedēļā Kremļa propagandisti aizrautīgi šausminājās par Ukrainas "kodolšantāžu", šādi novērtējot Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska teikto, ka vienīgā alternatīva Ukrainas drošībai, ja to neuzņem NATO, ir kodolieroči.
Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 22. oktobrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
Amerikāņu žurnālisti noskaidrojuši, ka Putins vienu no divām lielākajām Mariupoles metalurģijas rūpnīcām atdevis Kadirova bandai, ziņo “The Wall Street Journal”.
Maskavas īstenotais karš Ukrainā un tam sekojošā Krievijas izspiešana no tās visienesīgākajiem tirgiem nebeigsies ar kaut ko labu šai valstij, intervijā aģentūrai LETA izteicās ASV valsts sekretāra vietnieks Eiropas un Eirāzijas lietās Džeimss O’Braiens.
Krievijā noticis Ukrainas dronu uzbrukums uzņēmumam "Biohim" Tambovas apgabalā un rūpniecības uzņēmumam Voroņežas apgabalā, paziņojušas Krievijas amatpersonas.
Atklājusies Krievijas Aizsardzības ministrijas blēdība - žurnālistiem izdevies noskaidrot, ka vietējie obligātā dienesta karavīri viņiem nezinot, reģistrēti kā līgumkaravīri, raksta “dialog.ua”.
Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 22. oktobrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
Pēc Ziemeļkorejas lēmuma nosūtīt karavīrus Maskavas atbalstam tās karā Ukrainā vajadzētu atsākt diskusijas par Rietumvalstu karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu, paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Garieļus Landsberģis.