Karš Ukrainā

Krievijas diktators Vladimirs Putins sestdien izsludinājis "Lieldienu pamieru", solot apturēt visu karadarbību no sestdienas vakara līdz pusnaktij naktī uz pirmdienu, vēsta Kremļa oficiālais medijs TASS un citi Krievijas plašsaziņas līdzekļi.

Ukrainas konflikta noregulējuma plāns, ar ko ASV ceturtdien iepazīstināja Eiropas partnerus, šķiet, neparedz Vašingtonas iesaisti Ukrainas drošības garantēšanā, un tas varētu būt šķērslis plāna īstenošanā, vēsta laikraksts "Washington Post".

ASV apsver iespēju plašāka Maskavas un Kijivas miera līguma ietvaros atzīt Krievijas kontroli pār Krimu, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz cilvēkiem, kas ir pazīstami ar šo jautājumu.

ASV prezidenta administrācija, šķiet, ir patiesi pārliecināta, ka Vladimirs Putins vēlas, lai karš Ukrainā izbeigtos.

To cilvēku skaits, kas vēlas atstāt okupētās Ukrainas teritorijas, palielināsies. Saskaņā ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina dekrētu līdz 2025. gada 10. septembrim visiem ukraiņiem, kuri nav pieņēmuši Krievijas pilsonību, okupētās teritorijas ir jāatstāj vai jāreģistrējas kā migrantiem. Tajā pašā laikā tie, kuri vēlas šīs teritorijas pamest, apgalvo, ka kļūst arvien grūtāk to izdarīt. Kas notiek ar cilvēkiem Krievijas okupētajās teritorijās, pēta "currenttime.tv" un “Radio Liberty” projekts "Azovas reģiona ziņas".

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien izteicies, ka Savienotās Valstis pavisam drīz virzīsies tālāk, ja netiks panākta vienošanās, lai izbeigtu karu Ukrainā.

Nākamnedēļ uz Ukrainu tiks nosūtīta palīdzības krava ar Latvijā ražotām militārām precēm, informē "Ziedot.lv".

Ukraina no Krievijas atguvusi 909 kritušo karavīru mirstīgas atliekas, piektdien pavēstīja Karagūstekņu jautājumu koordinācijas štābs.

Krievijas raķešu triecienā Harkivā piektdien nogalināts viens cilvēks un gandrīz 100 ievainoti, pavēstīja pilsētas mērs Ihors Terehovs.

Bijušais Ukrainas prezidenta padomnieks Igors Novikovs nosauc, viņaprāt, vienīgo veidu, kā apturēt Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un panākt mieru pasaulē, vēsta medijs "The Sun".

Tas, ko dara Kremlis, burtiski atkārto nacistiskās Vācijas metodes Otrā pasaules kara laikā, raksta “dialog.ua”.

Ukrainas dienvidu pilsētā Hersonā ceturtdien Krievijas drons nometis sprāgstvielas uz ātrās medicīniskās palīdzības automašīnu, un sprādzienā ievainoti divi vīrieši, kas atradās automašīnā, paziņoja Hersonas apgabala kara administrācija.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 937 440 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Krievijas dronu uzbrukumā Ukrainas Dņipro pilsētai trešdienas vakarā nogalināti vismaz divi cilvēki un ievainoti 28, paziņoja vietējās varas iestādes.

Visu ziemu Ukrainas bruņotie spēki vairākās vietās mēģināja sagrābt iniciatīvu kaujas laukā, bet tajā pašā laikā centās izvairīties no sakāves, atkāpjoties no Krievijas Kurskas reģiona. Ko atnesis kara ceturtais pavasaris un kāpēc zūd cerības uz pamieru Ukrainā, analizē “Radio Brīvība” savā interneta portālā "svoboda.org".

Dānija plāno sūtīt neapbruņotus karavīrus uz mācībām Ukrainā, trešdien paziņojis Dānijas armijas komandieris Pēters Boisens.

Gan agresors, gan savas valsts aizstāvji izsmēluši spēkus un resursus, taču pamiers nedodas rokā — katru reizi, kad starpnieki tādu sākuši piedāvāt, Krievijai arvien kaut kas “nav bijis pieņemami”. Skaidrojam, kāpēc tā.

Krievijas tiesa Sahalīnas iedzīvotāju Romānu Ivaņišinu, kas bija iesaukts armijā un nosūtīts karot uz Ukrainu, atzinusi par vainīgu apsūdzībās par brīvprātīgu padošanos gūstā Ukrainas armijai un piespriedusi viņam 15 gadus cietumā, otrdien, atsaucoties uz kādu avotu, vēsta laikraksts "Kommersant".

Ukrainas armija devusi triecienu Krievijas 488.raķešu brigādes pastāvīgās dislokācijas vietai, paziņojis Ukrainas atmijas ģenerālštābs.

Krievijas ballistisko raķešu triecienam Sumu pilsētai, kas prasīja 35 civiliedzīvotāju dzīvības, vajadzētu būt aukstai dušai visai Eiropai, uzskata žurnālists un sociologs Igors Eidmans, raksta “dialog.ua”.