Bēgļu krīze Eiropā

Vērtējot Latvijas valdības lēmumu par 250 bēgļu brīvprātīgu uzņemšanu, tajā saturiski un pēc būtības nav pretrunu ar Satversmi, uzskata Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, tiesību eksperts, "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) prezidenta amata kandidāts Egils Levits.

Neviens Eiropas Savienības pārsūtītais bēglis vēl nav ieradies Latvijā, bet viņu gaidīšanas svētki jau draud uzspridzināt valdošo koalīciju. Patiesais iemesls vai iegansts aizkulisēs jau iepriekš iecerētai valdības maiņai?

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs mikroblogošanas vietnē twitter paudis nožēlu par partijas "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) ieceri vērsties Satversmes tiesā saistībā ar valdības lēmumu par 250 bēgļi brīvprātīgu uzņemšanu Latvijā.

Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs pauž viedokli, ka Eiropas Savienībai bēgļu jautājumam jāpievēršas pēc būtības un jāsāk nopietna diskusija par ģeopolitisko stratēģiju, informē portāls ventasbalss.lv

Mēdz teikt – cerība mirst pēdējā. Ja nav reālu darbu - cerību var barot ar solījumiem. Nav svarīgi, vai solītājs spēs, un vai solītājam vispār ir sajēga, kā izpildīt solīto – galvenais, lai būtu ko solīt no jauna, kad pienāks laiks pildīt jau dotos solījumus, lai cerību aplis nebeidzās. Tādejādi reāli var neko nedarīt un tikai turpināt solīt.

Sagaidāms, ka Vācijā šogad patvērumu lūgs ap 400 000 ieceļotāju no dažādām pasaules malām, un vairākas federālās zemes jau pieprasījušas, lai federālā valdība piešķirtu lielākus līdzekļus patvēruma meklētāju un bēgļu uzturēšanai.

Nedēļas nogales murgs, kad nelegālo ieceļotāju drošības dēļ uz laiku nācās pārtraukt zem Lamanša šauruma kursējošo ātrvilcienu satiksmi un kavējās prāmju reisi, pagaidām ir beidzies, taču nav šaubu, ka tas ir tikai uz laiku. Līdz augusta beigām aptuveni 10 000 patvēruma meklētāju varētu mēģināt no Francijas pilsētas Kalē nokļūt Lielbritānijas Duvrā, un nekas neliecina, ka krīzi, kas jau likusi abu valstu amatpersonām apmainīties asiem paziņojumiem, izdosies atrisināt.

Politiskajām partijām Latvijā vajadzētu izvairīties pašlaik aktuālo bēgļu jautājumu izmantot sava politiskā kapitāla vairošanai, šorīt LTV mudināja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Ļoti iespējams, ka Latvijā 250 bēgļi nevis ieradīsies visi uzreiz, bet divu gadu laikā pakāpeniski – ik pēc trim mēnešiem. Pirmie no viņiem varētu ierasties jau ziemā, pieļauj iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Latvijai 250 bēgļi nebūs jāuzņem uzreiz, bet gan divu gadu garumā, un, visticamāk, Latvijā viņi varētu ierasties katrus trīs mēnešus, Saeimas Eiropas lietu komisijas izbraukuma sēdē patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki" norādīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Nedēļas nogalē Brandenburgā, Drēzdenē un Tīringenē, Vācijas austrumdaļā, notikuši kārtējie uzbrukumi patvēruma meklētājiem.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns sestdien paziņojis, ka nelegālā imigrācija ir nepārprotami saistīta ar pieaugošajiem terorisma draudiem Eiropā un ka tas attaisno viņa valdības īstenotos stingros pretimigrācijas pasākumus.

Divas Vācijas federālās zemes kārtējo reizi pieprasījušas Berlīnei papildus līdzekļus, lai tiktu galā ar nekontrolēto patvēruma meklētāju pieplūdumu.

Pirmos no 250 bēgļiem Latvija varētu uzņemt rudenī, aģentūrai LETA stāstījusi iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (Vienotība) padomniece Daiga Holma. «Labprātīgi piespiedu kārtā» uzņemtie bēgļi gan ir tikai piliens no tā rūgtā biķera, kas jādzer Eiropas Savienībai kopumā.

Dānijā apmēram 12 000 bēgļu nepieciešams mājoklis, taču gandrīz puse valsts pašvaldību paziņojušas, ka tās mājokļus jaunpienācējiem nevar piedāvāt, liecina pētījumu centra "Politiken Research" aptaujas dati.

Darba grupas, kuras uzdevums būs risināt ar bēgļiem saistītus jautājumus, veidošana ir novēlota, uzskata Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Bēgļu jautājumu risināšanā valdība kopumā nav izdarījusi visus mājasdarbus, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Atsaucoties uz nepieciešamību pirms bēgļu uzņemšanas izstrādāt detalizētu plānu to atsijāšanas sistēmai un integrācijai, Latvija, visticamāk, izvairīsies no piedalīšanās bēgļu uzņemšanas pirmajā kārtā, kas ieplānota rudenī. Tas gan neietekmēs uzņemamo bēgļu skaitu, un pirmie no 250 Latvijai uzņemamajiem bēgļiem, jādomā, mūs sasniegs janvārī.

Lai gan talkā nākušas Eiropas Savienībā neietilpstošās Šveice un Norvēģija, kā arī palīdzīgu roku sniegusi Īrija, kurai tas nebija pienākums, ES valstu iekšlietu ministriem, tiekoties Luksemburgā, nav izdevies panākt, ka mītnes zemes tiek nodrošinātas 40 000 nelegālo imigrantu, kuri pašlaik atrodas Itālijā un Grieķijā.

Pastāv iespēja, ka pirmos no 250 bēgļiem Latvija varētu uzņemt nevis šogad rudenī, bet ziemā, šodien žurnālistiem norādīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).