Politiskajām partijām Latvijā vajadzētu izvairīties pašlaik aktuālo bēgļu jautājumu izmantot sava politiskā kapitāla vairošanai, šorīt LTV mudināja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Politiķis atzīmēja, ka ir divu veidu radikalizācijas riski, proti, no vienas puses, Latvijai būs jāparūpējas, lai neradikalizētos paši bēgļi, bet no otras puses, pastāv Drošības policijas (DP) pieminētie riski, ka bēgļu uzņemšana Latvijā var radīt iekšēju radikalizāciju. "Tāpēc esmu lūdzis politiķus skaidrot, kāpēc bēgļus uzņemt ir svarīgi un kā notiks to uzņemšana," piebilda prezidents.
Vērtējot iecerētās protesta akcijas pret bēgļu uzņemšanu Latvijā, Vējonis atzina, ka Latvijā visiem ir izteikšanās brīvība, tomēr viņš pats politiķu iesaisti šādā akcijā vērtē negatīvi un aicinātu politiskos spēkus atturēties no šādām aktivitātēm un neizmantot šo neviennozīmīgo jautājumu savas popularitātes audzēšanai atsevišķās sabiedrības grupās.
Vienlaikus prezidents atturīgi sniedza vērtējumu, vai "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), kas kontrolē Kultūras ministriju un līdz ar to ir arī atbildīgi par integrācijas politiku, spēs adekvāti risināt bēgļu integrācijas jautājumus.
Vējonis domā, ka pašlaik daudz lielākas problēmas par gaidāmajiem 250 bēgļiem rada nelikumīgie Latvijas austrumu robežas šķērsotāji, tāpēc valstij ir jāstiprina savas robežas.
Savukārt partijas "Vienotība" līdere Solvita Āboltiņa šorīt LNT skaidroja, ka Latvijai bēgļi būtu jāuzņem "cilvēciskā faktora" dēļ, turklāt "mums ir jābūt solidāriem Eiropas Savienības (ES) partneriem". Āboltiņa paskaidroja, ka citas ES valstis Latvijai palīdzēja ekonomisko grūtību laikā, bet tagad pienācis Latvijai sniegt palīdzību citām ES valstīm.
Āboltiņa kritizēja VL-TB/LNNK nostāju bēgļu jautājumā, pārmetot, ka šī partija realizē lozungu politiku. Arī Āboltiņa atsaucās uz DP brīdinājumiem, ka bēgļu jautājums var radikalizēt sabiedrību Latvijā. Pēc viņas vārdiem, tas ir tas, ko VL-TB/LNNK piekopj jau gadiem, tikai tagad saukli "Krievi nāk!" nomainījis "Bēgļi nāk!". Politiķe klaigāšanas vietā sagaida no VL-TB/LNNK ministriem rīcību, lai bēgļi sekmīgi spētu iekļauties Latvijas sabiedrībā.
Mēs gribam, lai ES risina mūsu problēmas, piemēram, ekonomikā, bet paši neesam spējīgi neko darīt, sacīja Āboltiņa, norādot, ka tad risinājums būtu izstāties no ES. Bēgļu jautājumā var cīnīties par labākiem nosacījumiem, bet nevar nedarīt neko, turpināja deputāte.