Nedēļas nogales murgs, kad nelegālo ieceļotāju drošības dēļ uz laiku nācās pārtraukt zem Lamanša šauruma kursējošo ātrvilcienu satiksmi un kavējās prāmju reisi, pagaidām ir beidzies, taču nav šaubu, ka tas ir tikai uz laiku. Līdz augusta beigām aptuveni 10 000 patvēruma meklētāju varētu mēģināt no Francijas pilsētas Kalē nokļūt Lielbritānijas Duvrā, un nekas neliecina, ka krīzi, kas jau likusi abu valstu amatpersonām apmainīties asiem paziņojumiem, izdosies atrisināt.
Jūlija pēdējā nedēļas nogale Lielbritānijā tradicionāli ir lielais ceļošanas laiks – sākoties atvaļinājumam, daudzas ģimenes dodas uz kontinentālo Eiropu. Taču, kā norāda britu laikraksti, šogad daudziem šis brauciens izvērties neprognozējamā loterijā, jo nav bijis pārliecības, ka izdosies šķērsot Lamanša jūras šaurumu. Gan prāmju, gan pa Eurotunnel kursējošo ātrvilcienu satiksmē korekcijas kārtējo reizi ieviesuši nelegālie ieceļotāji, kuri no Kalē cer nokļūt Lielbritānijā – daļa tādēļ, ka tur jau apmetušies un, iespējams, pat atraduši darbu viņu radinieki, bet daļa tāpēc, ka dzirdējuši, ka Lielbritānijā runā viņiem daudzmaz zināmajā angļu valodā, pret imigrantiem attiecas iecietīgi un tiem, kuri nespēj atrast darbu, piešķir dāsnus sociālos pabalstus. Nelegālo ieceļotāju dēļ nākas pārcelt prāmju atiešanas laikus, jo sākumā jāpārbauda kravas automašīnas, kurās viņi varētu būt paslēpušies, bet bēgļu klīšana pa sliežu ceļiem (tie, kuri nav tik uzņēmīgi, lai pārvarētu Lamanšu peldus, nereti cenšas to šķērsot kājām pa tuneli) noved pie ātrvilcienu reisu atlikšanas. Tā tas notika pagājušās nedēļas nogalē, kad satiksme pa tuneli uz vairākām stundām tika pārtraukta, jo tika konstatēts, ka tajā iekļuvušas nepiederošas personas. Tas, ka vilcieni un prāmji nekursē no Francijas uz Lielbritāniju, loģiski noved pie satiksmes traucējumiem arī pretējā virzienā, un sestdien Kentas grāfistē veidojušies milzīgi satiksmes sastrēgumi – ļaudis, kuri devušies uz Duvru, nav varējuši nokļūt līdz pilsētai, jo no tās vēl nebija paspējuši izkļūt tie, kuri devās uz Franciju.
Britu mediju (tāpat kā valdības) nostāja ir diezgan nepārprotama – neērtībās vainojamas Francijas varasiestādes, kas nespēj nodrošināt kārtību pierobežas pilsētā Kalē, kuru nelegāļi ne bez pamata uzskata par vārtiem uz Lielbritāniju. «Migranti pārplūdina Kalē tik strauji, ka līdz augusta beigām aptuveni 10 000 cilvēku varētu mēģināt nokļūt Lielbritānijā,» vakar rakstīja avīze Daily Express. Tā norāda, ka nelegālo ieceļotāju nometne, kura neoficiāli tiek dēvēta par Jaunajiem džungļiem, nepārtraukti paplašinās, un ik dienas tajā ierodas līdz pat 150 cilvēkiem, kuriem, šķērsojot Vidusjūru, izdevies nelegāli sasniegt Eiropu. «Tagad šie Jaunie džungļi ir tik plaši, ka tur ierīkota gan mošeja, gan zemnieku saimniecība, gan veikaliņi, bet nometnes iemītnieki atklāti apspriež to, kādā veidā varētu mēģināt šķērsot kārtīgi nenostiprināto robežu,» raksta Daily Express. Avīze vēsta, ka pēdējā pusotra mēneša laikā vien novērsti aptuveni 8000 nelegāli robežas šķērsošanas mēģinājumi, tomēr tas netraucē patvēruma meklētājus mēģināt sasniegt Lielbritāniju atkal un atkal – galu galā neveiksme lielākajai daļai ne ar ko nedraud. Francijas varasiestādes līdz šim nav izrādījušas lielu interesi par problēmas risināšanu. Sarunā ar interneta vietni The Local reģionālās policijas priekšniece Fabjēna Bukio uzsvērusi, ka jau tagad Kalē strādā vairāk nekā 250 policijas virsnieku – ja rēķina uz iedzīvotāju skaitu, tad policistu blīvums ir lielāks nekā jebkur citur Francijā. Taču jēga no tā ir maza, jo policistu pilnvaras ir ierobežotas – viņi cenšas atturēt nelegāļus no tuvošanās autostrādēm un Kalē termināļiem, taču tas arī viss. Nometne pilsētas nomalē kā ir, tā paliek, un tās iemītnieku skaits ar katru dienu palielinās. Kā raksta britu prese, Francijas valdība klusībā cer, ka šiem patvēruma meklētājiem ar laiku izdosies nokļūt Lielbritānijā un tad nenāksies pielikt liekas pūles viņu uzņemšanā (to, kuriem pienākas patvērums) vai deportēšanā (to, kuriem tas nepienākas).