Vācijā un Austrijā problēmas bēgļu nometnēs
Pagājušonedēļ publiskota Eiropas Komisijas veikta socioloģiskā aptauja liecina, ka ES iedzīvotāju vairākumam tieši nelegālās imigrācijas problēma ir tā, kas izraisa vislielākās bažas.
Gan Vācijā, gan Austrijā, kas ekonomiskā ziņā patvēruma meklētājiem šķiet ļoti pievilcīgas, par to atgādinājuši kārtējie starpgadījumi. Vācijā policijai nācies lietot šaujamieročus pret kādu patvēruma meklētāju, kas izraisījis nekārtības ēkā, kurā uzturas bēgļi, bet Austrijā pārāk liela cilvēku skaita dēļ pārtraukta patvēruma meklētāju uzņemšana kādā centrā.
AFP vēsta, ka 20 no 28 ES dalībvalstīm tieši nelegālās imigrācijas problēma iedzīvotājiem pašlaik rada vislielākās bažas. Eiropas Komisijas gadskārtējais pētījums liecina, ka tā ir galvenā, kas satrauc 38% savienības iedzīvotāju. Salīdzinājumam – neskaidro ekonomisko situāciju par galveno problēmu bija minējuši 27% aptaujāto, bet augsto bezdarba līmeni – 24%. Imigrācija nodarbina ļaužu prātus ne tikai kontinenta dienvidos – Itālijā, Grieķijā un Maltā –, kas ģeogrāfiskā novietojuma dēļ ir spiestas uzņemt lielāko daļu nelegāļu, kuriem izdevies šķērsot Vidusjūru, bet arī Vācijā un Austrijā. Pirmajā no šīm valstīm šajā gadā patvērumu varētu pieprasīt līdz pat 600 000 ieceļotāju, bet otrajā – vismaz 75 000.
Vācu radiostacijas Deutsche Welle interneta mājaslapa vēsta, ka sestdienas pievakarē policijas īpašo uzdevumu vienībai nācies doties uz Bonnas priekšpilsētu Endenihu, – ēkā, kur parasti uzturas aptuveni 200 patvēruma meklētāju, nekārtības bija sarīkojis kāds ieceļotājs no Gvinejas. Pēc strīda viņš ar nazi viegli savainojis citu bēgli, bet pēc tam iebarikādējies vienā ēkas stāvā. Kad ieradusies policija, ar diviem nažiem bruņotais vīrietis mēģinājis izbēgt pa logu. Avīze Kolner Express vēsta, ka policijas izmantotā asaru gāze viņu nav apturējusi, tādēļ nācies lietot šaujamieročus. 23 gadus vecais patvēruma meklētājs ir diezgan nopietni ievainots un nogādāts kādā Bonnas slimnīcā. Vietējās radiostacijas ziņojušas, ka līdzīgi incidenti, gan ne ar tik bēdīgām beigām, patvēruma meklētāju centros notiek samēra bieži, – no dažādām valstīm ieradušies dažādu tautību bēgļi bieži vien savā starpā nesatiek un konfliktē, jāņem vērā arī tas, ka daudzi bēgļu centri un sociālās ēkas, kur viņi tiek izmitināti, jau sen ir pārpildīti un ļaudis spiesti dzīvot nekomfortablos apstākļos.
Līdzīga situācija ir arī Austrijas bēgļu centros, raksta interneta ziņu vietne The Local. Pagājušonedēļ Lejasaustrijas gubernators Ervīns Prells paziņojis, ka uz laiku tiks pārtraukta patvēruma meklētāju uzņemšana Traiskirhenes centrā aptuveni 20 kilometru no Vīnes. Šis centrs paredzēts 1800 cilvēkiem, bet pašlaik tajā izmitināti jau 4500 cilvēku, – tā kā visiem nepietiek pat gultu, patvēruma meklētājiem esot jāgaida rindā, lai pagulētu. ANO Bēgļu lietu pārvaldes (UNHCR) pārstāvis Kristofers Pinters, kurš jūlija nogalē apmeklēja Traiskirheni, tajā valdošos apstākļus nosaucis par «nepieņemamiem, bīstamiem un nehumāniem». Šādam vērtējumam nācies piekrist arī E. Prellam, it sevišķi pēc tam, kad noskaidrojies, ka patvēruma meklētājiem, kuri gaida atbildes uz saviem pieprasījumiem, lielā bēgļu skaita un centrā valdošā haosa dēļ nav iespējams veikt medicīniskās pārbaudes. Taču arī citos centros situācija nav daudz labāka, patvēruma meklētāji turīgajā Austrijā turpina ieplūst caur Serbiju un Ungāriju, un tiek lēsts, ka šajā gadā patvērumu Austrijā pieprasīs līdz pat 75 000 cilvēku.
Vācijā situācija gan ir vēl katastrofālāka. Pagājušās nedēļas nogalē Federālā migrācijas un bēgļu dienesta (BAMF) vadītājs Manfrēds Šmits informēja, ka tikai jūlijā vien valstī ieradušies 79 000 bēgļu, lielākoties no Sīrijas, Irākas un Afganistānas, bet gada pirmajos sešos mēnešos patvērumu Vācijā pieprasījuši 258 000 cilvēku. Laikraksts Die Welt sestdien gan rakstīja, ka šie dati ir novecojuši un patiesībā līdz jūnija beigām Vācijā reģistrēts jau 302 415 patvēruma meklētāju. Atšķirība skaitļos skaidrojama ar to, ka Die Welt informāciju ņēmusi no federālo zemju iekšlietu ministriem, – sākotnēji bēgļi reģistrējas tieši federālajās zemēs, bet informācija līdz BAMF nonāk ar nokavēšanos. Vismaz 500 000, bet iespējams – pat 600 000 – tik daudz cilvēku saskaņā ar aplēsēm varētu pieprasīt patvērumu Vācijā līdz šā gada beigām, un federālās zemes jau pieprasījušas papildu finansējumu viņu uzņemšanai. Savukārt Vācijas pilsētu un apdzīvoto vietu asociācijas vadītājs Gerds Landsbergs sestdien intervijā Neuen Osnabrücker Zeitung rosinājis izveidot federālā līmeņa operatīvo grupu, kas kontrolētu valsts patvēruma piešķiršanas politiku un nodrošinātu, ka visi bēgļi tiek pienācīgi izmitināti, bet viņu pieprasījumi izskatīti iespējami īsā laikā.