VL-TB/LNNK nostāja bēgļu jautājumā var izraisīt negatīvu ES reakciju

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) nostājas bēgļu jautājumā dēļ Latvija var saskarties ar negatīvu Eiropas Savienības (ES) reakciju, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andrejs Mamikins (S).

Deputāts atzīmēja, ka Latvija bēgļu uzņemšanai paudusi atbalstu, kuru jau izteikusi Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V). Mamikins, kurš EP darbojas Ārlietu komitejā, atgādināja, ka Latvija jau desmit gadus atrodas ES sastāvā, šajā laikā aktīvi piedaloties tās ārpolitikā. "Mēs atbalstījām koalīcijas vai ES valstu bruņoto spēku ienākšanu Sīrijā un Lībijā. Mēs gāzām režīmus attiecīgajās valstīs. Ir skaidrs, ka ne Sīrijā, ne Lībijā valsts kā mehānisms vairs neeksistē. Ir skaidrs, ka cilvēki no turienes bēg, jo mēs viņiem "de facto" esam atnesuši karu un postu. Var jau būt, ka mums bija citi mērķi, bet ir savādi, ja mēs viņus atsakāmies uzņemt," pauda politiķis.

Runājot par vairāku deputātu pausto skepsi par bēgļu uzņemšanu, Mamikins pauda uzskatu, ka šādā veidā Latvija tiek parādīta kā rasistiska valsts. "Mēs runājam par padomju laikos ieceļojušajiem 300 000 cilvēku, bet pašreizējo nostāju var saprast tā, ka mums nepatīk cilvēki ar citu ādas krāsu," izteicās politiķis, piebilstot, ka tas ir atsevišķas grupas viedoklis, taču šajā gadījumā būtiski esot saprast, ka tas nāk no valdībā esošas koalīcijas partijas. Tas varot radīt negatīvu ES reakciju.

Mamikins uzskata, ka sabiedrībā drīzumā varētu parādīties spriedze, ņemot vērā izskanējušo informāciju par bēgļiem pieejamiem pabalstiem. Politiķis uzskata, ka sabiedrība sākotnēji nesapratīs, kādēļ pensijas un bērnu pabalsti būs mazāki nekā tās summas, kas tiks izmaksātas bēgļiem. "Mums nāksies pieņemt spēles noteikumus. Mēs tos pirms desmit gadiem it kā pieņēmām, bet tagad protestējam. Smuki tas nav," uzskata deputāts.

LETA jau ziņoja, ka līdzīgu viedokli sociālajā tīklā "Facebook" pauda arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), norādot, ka apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) savu reitingu vārdā "upurē Latvijas drošību gan ES, gan NATO kontekstā". Ministrs uzskata, ka Latvija nevar ļauties populisma vilnim. "Riskējam ar to, ka būs bumeranga efekts. Lieki teikt, ka tas mums atspēlēsies visās jomās," izteicies ministrs.

Rinkēvičs apgalvojis, ka ES un NATO Eiropas sabiedroto dalībvalstu presē un diskusijās tiekot jautāts, "kāpēc viņiem ir jāmaksā Austrumeiropai un Baltijai tiešmaksājumi zemniekiem un struktūrfondi, vai arī jāiegulda šo valstu enerģētikas neatkarības nodrošināšanā, jāsargā Latvijas debesis un robežas, ja šīs valstis nekādi nesaprot, ka solidaritāte ir divvirzienu iela".

"Līdz šim visas ES un NATO dalībvalstis ir atbalstījušas gan mūsu pozīciju par NATO klātbūtnes stiprināšanu reģionā, gan sankcijas pret Krieviju saistībā ar notikumiem Ukrainā, gan arī cīņu pret Krievijas propagandu," raksta ministrs.

Pēc Rinkēviča vārdiem, gan migrācijas, gan eirozonas problēmu dēļ daudz tiek runāts par to, ka ES var piedzīvot negatīvu dinamiku, un daži pat pauž prieku un pravieto ES sabrukumu. "Jautājums, ko no tā iegūst Latvija? Neko. Politiski un ekonomiski mēs paliksim vieni. Mūsu vēsture liecina, kur šis ceļš beidzās. Sibīrijā," izteicies politiķis.

Kā ziņots, 6.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja, ka Latvija divu gadu laikā ES pārvietošanas programmas un mītnesvietas maiņas programmā solidāri uzņems kopumā 250 bēgļus, kuriem ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

9.jūlija neformālā Tieslietu un iekšlietu padomē Luksemburgā tika panākta vienošanās par 20 000 bēgļu pārvietošanu no trešajām valstīm, no kuriem Latvija uzņems 64 bēgļus. Savukārt par 40 000 bēgļu pārvietošanu no Itālijas un Grieķijas galīgā vienošanās Luksemburgā vēl netika panākta.

LETA jau vēstīja, ka jautājums par bēgļu uzņemšanu Latvijā radījis nesaskaņas koalīcijas partiju vidū. Pēc tam, kad Ministru prezidentes parlamentārais sekretārs Rihards Kols bija parakstījis ierosinājumu par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu bēgļu jautājuma lemšanai, Straujuma viņu atlaida no amata. Nacionālās apvienības deputāti pauda neizpratni par šādu lēmumu, kamēr valdības vadītāja norādīja uz koalīcijas līguma pārkāpšanu.