VL-TB/LNNK ir vismazāk piemērota bēgļu integrācijas vadīšanai

To, ka nacionālā apvienība, kuras ministre Dace Melbārde vada integrācijas politikas izstrādātāju Latvijā - Kultūras ministriju (KM), šī uzdevuma izpildei ir vismazāk piemērota, pētniece pamatoja ar to, ka tieši uz bēgļu jautājuma rēķina šī partija cenšas palielināt savu politisko kapitālu.

Golubeva gan nav optimistiska prognozēs par to, ka bēgļu integrācijas politikas izstrāde būtu veiksmīgāka, ja to darītu kāds cits politiskais spēks. "Šaubos, ka arī ar "Vienotību" mums būs efektīva un progresīvāka integrācijas politika." Tam būtu nepieciešams laiks, kā arī sabiedrības spiediens, piebilda Golubeva.

Kopumā nacionālā apvienība ir viskonservatīvākā, bet arī citu partiju pārstāvji, ja nāktos uzņemties integrācijas politikas izstrādi, būtu piesardzīgi, lai negrautu savu popularitāti, uzskata Golubeva. "Šajā ziņā mums pietrūkst līderības politiskajā elitē, neviens nav gatavs uzņemties atbildību par tādu nepopulāru jautājumu kā bēgļi un imigranti," norādīja pētniece un piebilda, ka partijas nepopulāru, bet uz nākotni vērstu jautājumu risināšanai nav gatavas ziedot savus reitingus.

Pētniece norādīja, ka KM darbība integrācijas jomā vienmēr bijusi piesardzīga un ne īpaši inovatīva, kas saistāms ar to, ka kopējā nacionālās apvienības nostāja ir, "ka mums nevajag migrantus un bēgļus".

Raugoties no otras puses, pētniece skaidroja, ka KM darba stils un tradīcijas ir vērstas kultūras jomā, kur tai ir liela pieredze. Savukārt integrācijas jomā, kur, neskatoties uz to, ka darbs ilgst jau diezgan ilgu laiku, joprojām ministrija ir konservatīva, "ja var kaut ko neieviest, tad neievieš, ja var neveikt inovācijas, tad neveiks".

Vaicāta, vai KM izdosies izveidot adekvātu integrācijas politiku gaidāmajiem 250 bēgļiem, Golubeva norādīja, ka pašlaik valsts pārvaldē nav lielas iestrādes šajā jomā. Iepriekš pat bijis mēģinājums risinājumu meklēšanu "pabīdīt tālāk" un neuzņemties atbildību. Pētnieci māc šaubas, vai plānotā bēgļu integrācijas politika būs mazāk piesardzīga, konservatīva un līdz ar to arī efektīvāka salīdzinājumā ar jau pastāvošo trešo valstu valsts piederīgo integrācijas politiku.

Golubeva pieļāva, ka bēgļu integrācijas politika varbūt būs efektīva tieši valodas apguves ziņā, tomēr arī tikai tiem, kuri paši vēlēsies. Savukārt par pārējiem aspektiem Golubevu māc šaubas. Pētniece uzsvēra, ka nepieciešams koncentrēties nevis uz 250 bēgļiem, bet gan uz to, lai vispār būtu bēgļu integrācijas politika. Ja, piemēram, situācija Krievijā kļūtu nestabila un cilvēki mēģinātu, patvērumu meklējot, iekļūt Latvijā, "mēs kā valsts būtu par viņiem atbildīga, neskatoties uz kādām kvotām vai iepriekšējiem plāniem, kas attiecas uz 250 bēgļiem". Viņa uzsvēra, ka "mums vajag visaptverošu bēgļu integrācijas politiku, kas būtu plašāka par šo konkrēto gadījumu".

Pētniece nedomā, ka ar 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā tuvākajos desmit gados process beigsies. Golubeva uzsvēra, ka "jautājums nav neatrisināms". "Mēs zinām, ka blakus ir ziemeļvalstis, kurās darbojas diezgan veiksmīgas integrācijas politikas. Arī tur ir problēmas, bet tomēr. Mums ir, kur paskatīties, kā tas darbojas, bet tas ir politiskās gribas jautājums," teica pētniece.

Jau ziņots, ka saskaņā ar iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) nesen pausto pirmos no 250 bēgļiem Latvija varētu uzņemt šogad ziemā.

Pagaidām nav precīzi zināms, kuras valsts iedzīvotājus Latvija uzņems, taču tie varētu būt Afganistānas, Irākas, Sīrijas un atsevišķu Āfrikas valstu pilsoņi.

Kritēriji, pēc kādiem Latvijas puse izskatīs, kurus bēgļus uzņemt vai neuzņemt, būs zināmi tuvākajā laikā. Iekšlietu ministrs atzinis, ka Latvija ir ieinteresēta uzņemt bēgļu ģimenes - vecākus ar bērniem, nevis atsevišķus bēgļus.

Valdība 6.jūlija ārkārtas sēdē vienojās par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, lemjot, ka divu gadu laikā mūsu valsts varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus. Lai arī nesen Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes ārkārtas sanāksmē Briselē ministri vienojās par 54 760 bēgļu uzņemšanu un līdz gada beigām būs jāvienojas par vēl 7744 patvēruma meklētāju uzņemšanu, Latvijas nostāja nav mainījusies, proti, Latvijas nosauktais bēgļu skaits paliks nemainīgs, un nav plānots uzņemamo bēgļu skaitu palielināt.

Latvija apņēmusies ES pārvietošanas programmā no trešajām valstīm un mītnesvietas maiņas programmā no Itālijas un Grieķijas divu gadu laikā solidāri uzņemt 250 personas, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība. 50 bēgļi būs no trešajām valstīm, bet pārējie - no Grieķijas un Itālijas. Pirmos bēgļus plānots uzņemt no Itālijas, jo Grieķija vēl nav gatava šo procesu sākt, šodien norādīja Kozlovskis.

Latvijai būs iespēja noraidīt patvēruma meklētāja pieprasījumu, ja tiks konstatēts risks nacionālajai drošībai un sabiedriskajai kārtībai.