Eiropas Savienības samitā, kas šodien un rīt notiks Briselē, iecerēts apstiprināt ES un Turcijas vienošanos, kuras rezultātā vajadzētu mazināties uz Eiropu plūstošajām nelegālo imigrantu straumēm.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, kas paredz atļaut izmantot valsts materiālās rezerves patvēruma meklētāju masveida ierašanās gadījumā veicamo pasākumu izpildei.
Saskaņā ar Eiropas Savienības pārvietošanas programmu Latvija uzņēmusi vien sešus patvēruma meklētājus, taču jau tagad identificētas problēmas, kas kavē uzņemto personu integrāciju. Trūkstot procesā iesaistīto ministriju darba koordinatora un traucē Nacionālās apvienības prasība nesamazināt patvēruma meklētājiem prasības par valsts valodas zināšanām.
Eiropas Savienībai (ES) ir jābūt gatavai alternatīvām migrācijas plūsmām, tostarp uz ES austrumu ārējās robežas, tā ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Eiropas Savienībai (ES) cenšoties atrisināt migrācijas krīzes jautājumus, Lietuva plāno piešķirt 5,2 miljonus eiro Turcijai, kas plāno uzņemt nelegālos migrantus no Grieķijas.
Drošības policijas (DP) rīcībā nav informācijas, kas apstiprinātu nereti sabiedrībā izskanējušu pieņēmumu, ka Krievijas specdienesti iesaistīti nelegālo imigrantu pārvietošanā pāri Latvijas zaļajai robežai, aģentūrai LETA atzina DP preses sekretāre Līga Pētersone, kura no plašākiem komentāriem gan atturējās.
Tumšs sniegots mežs, militāri transporta līdzekļi, gaudošas sirēnas un grupa cilvēku, kuriem jābūt gataviem doties ceļā. Uz diennakti šādos apstākļos sevi pakļāvuši grupa jauniešu, kuri iepazīst patvēruma meklētāju ikdienu, raksta AFP.
Par Eiropas Savienības iespējām atrisināt migrācijas krīzi, par Šengenas zonas, Eiropas projekta un Vienotības nākotni, kā arī par to, cik svarīgi premjeram Mārim Kučinskim būt kādā no Eiropas partiju lielajām «ģimenēm», saruna ar Eiropas Parlamenta Eiropas Tautas partijas grupas Latvijas delegācijas vadītāju Krišjāni Kariņu (Vienotība).
Dānijas ārlietu ministrs Kristians Jensens kritizējis Vācijas kancleri Angelu Merkeli par viņas "atvērto durvju politiku" un nerēķināšanos ar to, kādas sekas izraisīs milzīgā patvēruma meklētāju plūsma Eiropā, ziņo "The Local".
Īstenojot Turcijas prasību par finansiālās palīdzības palielināšanu trīs miljardu eiro apmērā, Latvijai papildus varētu nākties maksāt aptuveni vienu miljonu eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Eiropai var nepatikt Turcijas papildu prasības tās lielākai iesaistei bēgļu krīzes amortizācijā, bet jāatzīst, ka Turcijas premjerministrs Ahmets Davutoglu rīkojies kā valstsvīrs, aizstāvot savas valsts intereses, un vienlaikus izmantojis izdevību, izspiežot no situācijas maksimālu labumu. To mūsu politiķi varētu pamācīties.
Maķedonija paziņojusi, ka vairs neielaidīs valstī imigrantus no Grieķijas, bloķējot Balkānu maršrutu, ziņo BBC.
Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad Slovēnija aizliegusi migrantiem iekļūt valstī un šķērsot to. Horvātija un Serbija paziņojusi, ka rīkosies līdzīgi. Pašlaik uz Maķedonijas- Grieķijas robežas "iesprūduši" apmēram 13 tūkstoši imigrantu, no kuriem daļa protestē pret šo lēmumu.
Pirmdien notikušajā Eiropas Savienības valstu un Turcijas samitā panākta principiāla vienošanās par to, kā apturēt migrantu plūsmu uz Eiropu, taču atsevišķas detaļas vēl nepieciešams precizēt un saskaņot, kas nozīmē, ka 28 ES valstu līderi pie tām atgriezīsies nākamajā tikšanās reizē – 17. un 18. martā Briselē.
Turcija patvēruma meklētāju straumi varētu apturēt, izmantojot radikālas metodes, taču pašus cilvēkus ir ļoti grūti apturēt, atzīst Latvijas vēstnieks Turcijā Atis Sjanīts.
Latvijai pašlaik ir divi varianti - uzņemt bēgļus vai arī maksāt, taujāts par iespējamā papildu finansējuma piešķiršanu Turcijai, pēc valdības sēdes norādīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Turcijai jāveic turpmāki soļi pilnīga Kopīgā rīcības plāna ieviešanā, lai apturētu nelegālās migrācijas plūsmas uz Eiropas Savienību (ES), par to šodien vienojās valdība.