Mucenieki domas par migrantu cietumu nemaina

VIZUALIZĀCIJA. Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs aiz 3 metrus augsta betona žoga ar glītu rakstiņu – lai cieminieku acij draudzīgāks, dzeloņdrātis redzamas tikai ieslodzītajiem © Publicitātes foto

Vēl līdz pirmdienai turpinās sabiedriskā apspriešana par ārzemnieku aizturēšanas vietas ierīkošanu Mucenieku ciemata centrā, vietējie iedzīvotāji to negrib, vienalga, vai apkārt neglīts dzeloņdrāšu žogs vai glīti fakturēta betona siena. Cietums viņu skatījumā paliek cietums.

Iekšlietu ministrijas publiskotā vizualizācija liecina, ka iestāde izšķīrusies par otro versiju. Apkārt cietumam būs trīs metrus augsta betona siena ar dzeloņdrātīm no iekšpuses. Cieminieku un pāri ielai mītošo patvēruma meklētāju psihe netiks traumēta ar sargtorņiem, drātīm, snaiperiem un citiem tradicionāliem cietumu atribūtiem. Arī par cietumu šo iestādi amatpersonas lūgušas nedēvēt.

Rotēs turp atpakaļ

Ministrija skaidro, ka apcietinājums kā drošības līdzeklis un kriminālsodu izpilde notiesātajiem ir iespējami tikai un vienīgi Ieslodzījuma vietu pārvaldes brīvības atņemšanas iestādēs – cietumos un pāraudzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem. Tikmēr Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra darbības normatīvais regulējums balstīts uz Patvēruma likumu un Imigrācijas likumu, nevis Krimināllikumu. No minētā izriet, ka centrā neuzturēsies personas, kuras notiesātas par noziedzīgiem nodarījumiem. Tātad Muceniekos nebūs krievu bandītu, kas dzen pāri robežai zagtus luksusa vāģus, nebūs pasūtījuma slepkavu. Tie paši vjetnamieši un citi ekonomiskie migranti, kuru galamērķi parasti atrodas dziļāk Eiropā. Protams, ko viņi sastrādājuši savā zemē vai pa ceļam, zināms lielākoties vien viņiem pašiem.

Iekšlietu ministrija skaidro, ka aizturēšanas laikā persona var vairākkārt mainīt tiesisko statusu un kļūt no aizturētā ārzemnieka par aizturētu vai neaizturētu patvēruma meklētāju vai otrādi – kļūt no patvēruma meklētāja par aizturētu ārzemnieku. Ja atklājis, ka savās sākotnējās liecībās viņš samelojies. Tālākās procedūras gaitā viņu atliks tikai pārvest no vienas mājas uz otru – turpat Muceniekos pāri ielai, un tur viņš arī sagaidīs izraidīšanu no valsts.

Kāpēc tieši tur?

Protams, Mucenieku iedzīvotāju galvenais jautājums ir, kādēļ ministrijai un robežsardzei ar to visu jānodarbojas tieši viņu mazā ciemata vidū. Cietums atradīsies pārdesmit metru no tuvākās dzīvojamās mājas. Marina Heniņa, kura ir vietējā līdere cīņā pret ministrijas plāniem, Neatkarīgajai stāsta, ka sapulcē pārliecinošu pamatojumu neesot sadzirdējusi. «Stāstīja tikai, ka tā ir viņu zeme, viņu mājas, un viņiem vajag, lai cietums atrastos Pierīgā. Lai aizturētos var ātri uz lidostu vai vēstniecībām nogādāt.»

Taču šī ir ministrijas, nevis iedzīvotāju vajadzība. Vietējiem ir nepieciešams bērnudārzs, un cilvēki atminas, ka vēl 1997. gadā tieši šajās ēkās to bija plānots ierīkot.

Ministrija gan izskatījusi arī vairākas citas alternatīvas aizturēto ārzemnieku centram. Viena no tām – Čiekurkalnā. Taču tur ēka atrodas uz kopīpašumā esošas zemes, un otrs īpašnieks cietumu nevēlas tāpat kā mucenieki. Līdz ar to Mucenieki esot ekonomiski izdevīgākais variants.

Par maz labuma

Vēl gan iedzīvotāji turpina cīnīties. Sabiedriskā apspriešana pašvaldībā nemaz nebūtu uzsākta, ja to neierosinātu iedzīvotāji. Domē iesniegtā prasība apliecināta ar 459 parakstiem. Pašvaldība konstatēja, ka «Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra būvniecība Mucenieku ciemā ir projekts, kas būtiski var ietekmēt ciema un pašvaldības iedzīvotājus kopumā», tāpēc izsludināja publisko apspriešanu. Tiesa gan, rezultāti, lai arī būtu 100% pret centra būvniecību, pašvaldībai nav saistoši un kalpos vienīgi kā konsultatīvs viedokļu apkopojums. Visticamāk, iedzīvotājiem nāksies samierināties gan ar cietumu aiz loga, gan ar nolemtību mūžīgi palikt Muceniekos, jo pircēji viņu dzīvokļiem diezin vai atradīsies. Cita lieta, ka šī ir iespēja izspiest kādus labumus kompensācijā par valsts radīto diskomfortu. Būšot gan satiksmes autobuss ar jēdzīgāku laika grafiku, gan vietējiem pieejama bibliotēka, un vēl ar amerikāņu vēstniecību runāts, ka tā varētu nofinansēt bērnu rotaļu laukumu.

Pēc sapulces ar iedzīvotājiem, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Dimitrijs Trofimovs tomēr bija spiests aģentūrai LETA atzīt, ka, neraugoties uz ieguvumiem no aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra izveides, Mucenieku iedzīvotāji pret ieceri ir noraidoši.



Latvijā

Teju katrā lielākajā Eiropas pilsētā svētku gaidīšanas laikā darbojas arī Ziemassvētku tirdziņi, kas ierasti piesaista lielu vietējo un arī tūristu uzmanību. Izņēmums nav arī Baltijas valstis, tādēļ TV3 "Ziņas" piedāvā ielūkoties, kāda atmosfēra un cenas pieejamas tirdziņos Rīgā, Viļņā un Tallinā, ziņo TV3.lv.

Svarīgākais