Eiropas Savienības samitā, kas šodien un rīt notiks Briselē, iecerēts apstiprināt ES un Turcijas vienošanos, kuras rezultātā vajadzētu mazināties uz Eiropu plūstošajām nelegālo imigrantu straumēm.
Sanāksmes priekšvakarā ES amatpersonas drudžaini mēģina saskaņot pozīcijas – šoreiz visprincipiālākie iebildumi pret vienošanos ir Kiprai un Bulgārijai, kritiskas piezīmes tai veltījušas arī Ungārija, Čehija un Francija, Eiropas Parlaments mudinājis darījumu nesaistīt ar Turcijas iestāšanos ES, bet ANO Augstā Bēgļu lietu komisija vienošanos nosodījusi kā amorālu un Eiropas vērtībām neatbilstošu.
Nebūs daudz pārspīlēts, sakot, ka ES, nespējot pati atrisināt migrācijas krīzi un nosargāt savas ārējas robežas, nolēmusi ķerties pie tā dēvēto ārpakalpojumu (outsourcing) izmantošanas. Proti, jau pagājušā gada novembrī Turcijai tika piedāvāti 3 miljardi eiro divos gados, lai šī valsts nepieļautu, ka no tās krastiem masveidā pāri Egejas jūrai uz netālajām Grieķijai piederošajām salām dotos ar nelegālajiem imigrantiem pārpildīti kuģīši un laivas. Papildus tam Turcijai oficiāli tika piesolīts bezvīzu režīms ar Šengenas zonas valstīm, ES uzņemšanas sarunu paātrināšana, bet neoficiāli, šķiet, arī neierasti iecietīga attieksme pret šajā valstī novērojamajiem cilvēktiesību un preses brīvības pārkāpumiem, politiskās opozīcijas vajāšanu un kurdu minoritātes tiesību ierobežošanu. Galvenie šī projekta atbalstītāji ir Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers un Vācijas kanclere Angela Merkele, kuri neparko nevēlas atzīt, ka katastrofālu izgāšanos piedzīvojis jau iepriekšējais viņu izstrādātais plāns – taisnīgi un solidāri sadalīt 160 000 Grieķijā un Itālijā nonākušo migrantu pa visām ES valstīm. Brisele un Berlīne uzspieda ES balsojumā atteikties no vienprātības principa, panāca to, ka šīs EK sastādītās kvotas kļuva par brīvprātīgi obligātām, taču rezultāts joprojām ir nožēlojams – no daudzajiem tūkstošiem nelegāļu jaunas mājvietas piemeklētas vien pāris simtiem. Turklāt kopš pērnā gada vasaras ieceļotāju pulks krietni pieaudzis.
Vienošanās ar Turciju, kas tiek turēta aizdomās par to, ka pagājušajā vasarā tā apzināti pavērusi migrācijas slūžas (gada nogalē Turcijas autoritārais prezidents Redžeps Tajips Erdogans bez aplinkiem paziņoja, ka nevēlas dzirdēt nekādu kritiku no ES puses un pretējā gadījumā pārpludinās Eiropu ar bēgļiem), tagad uzskatāma par ES un A. Merkeles katastrofālās migrācijas politikas pēdējo glābšanas salmiņu. Taču šim darījumam ir arī pretinieki, un beidzamās dienas Eiropadomes prezidents Donalds Tusks bijis spiests pavadīt ceļojumos starp Turciju un Kipru, lai panāktu, ka nelielā salu valsts nebloķē vienošanos. Kopš 1974. gada Kipras ziemeļu daļa atrodas Turcijas okupācijas zonā, kuru dēvē par Ziemeļkipras turku republiku, un Kipras varas iestādes kategoriski atsakās dot zaļo gaismu Turcijas iestāšanās ES sarunu turpināšanai, kamēr nebūs notikusi salas atkalapvienošanās. D. Tusks šonedēļ, viesojoties Kiprā, apgalvoja, ka šī valsts ES ir tikpat nozīmīga kā Vācija, Francija, Nīderlande vai kāda cita dalībvalsts, bet Turcijas ES lietu ministrs Volkans Bozkirs intervijā televīzijas kompānijai NTV tajā pašā laikā atļāvās Kipru kārtējo reizi noniecināt, norādot, ka vienas nelielas valsts «kaprīzes» nedrīkstot izjaukt tik nopietnu vienošanos. Grieķu laikraksts Ekathimerini vēsta, ka vakar vakarā uz Briseli, lai tiktos ar Ž. K. Junkeru, devās Kipras prezidents Nikoss Anastasiadess, kuru samita priekšvakarā centīsies pārliecināt neizjaukt vienošanos. AFP atgādina, ka principiāla pozīcija attiecībā uz bezvīzu režīma ieviešanu Turcijas pilsoņiem ir Francijai, kas uzskata, ka Ankarai nepieciešams izpildīt visus 72 kritērijus, lai vīzu režīms tiktu atcelts un varētu atsākties iestāšanās sarunas – EK dokumentā, kas nokļuvis Reuters rīcībā, tikmēr ir runa vien par «vairākumu kritēriju».
Bulgārijas ziņu aģentūra Novinite vēsta, ka būtiskas iebildes pret vienošanās projektu ir arī Bulgārijai, jo līgums paredz vien to, ka Turcija nepieļaus migrantu došanos uz Grieķiju, savukārt par Bulgārijas sauszemes un jūras robežām tajā nav ne vārda. Sofija vēlas garantijas, ka migrantu maršruts netiks pārvirzīts uz austrumiem. Cik noprotams no D. Tuska izteikumiem, šī problēma tika atrisināta. Bet Ungārija un Čehija tikmēr par nepieņemamām nosaukušas Turcijas prasības maksu par migrantu plūsmas aizturēšanu palielināt līdz 6 miljardiem eiro.