Uztura noslēpumi

Tikusi aizliegta kafejnīcu tīkla ''Costa Coffee'' reklāma, kurā svaigu avokado vietā brokastīm aicina izvēlēties bekona bulciņu, ziņo BBC.

Proteīniem bagāti ēdieni ir lieliski, lai uzturētu ķermenī enerģiju un veidotu muskuļus. Tas atjauno audus un dedzina taukus, kas arī ir iemesls, kādēļ sportisti un sporta zāles entuziasti to pievieno savai ēdienkartei.

«Ābolu rauša recepte, ko savulaik aizguvu kādā kulinārijas vietnē internetā, īstenojama bez piepūles, bet iznākums lielisks. Ideāla recepte svētdienas rītam – kamēr ģimene berzē no acīm miegu, rausis no cepeškrāsns jau smaržīgi aicina pasteidzināt mošanos,» saka rakstniece, dramaturģe, žurnāliste un pavārgrāmatu Nepareizais ķēkis un Pīrādziņ, atvaino! autore Monika Zīle.

Kā orientēties veikalu piedāvājumā un atrast veselīgākos risinājumus? Uztura speciāliste un Rimi Gardēde Olga Ļubina sniedz ieteikumus produktu izvēlē, bet šefpavārs un Rimi Gardēdis Normunds Baranovskis ir sagatavojis vienkāršas receptes, kā vērtīgos produktus likt lietā.

Alkoholu var baudīt ne tikai dzērienu un kokteiļu veidā, bet arī kā nozīmīgu kulinārās mākslas sastāvdaļu.

No visiem karotīšu dalībniekiem vairāk nekā 20% ir vietējās zemnieku saimniecības, kas karotīti ieguvušas dažāda veida dārzeņiem, medum un citiem lauku labumiem, liecina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) veiktā datu analīze.

Izņemot miltu izstrādājumus, olas, putnu gaļu un kakao, kam cenas var pieaugt, citiem pārtikas produktiem Latvijā cenu kāpums līdz šā gada beigām nav prognozējams, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Ja cilvēks apņēmies normalizēt savu ķermeņa masu un patiešām cenšas savu nodomu īstenot, racionālāk ēdot un vairāk vingrojot, tad gribas cerēt uz panākumiem. Un var saprast, cik milzīga ir vilšanās, ja tie tomēr izpaliek. Kas tur varētu būt par vainu?

Marinēti un sālīti produkti, bulciņas un saldināti dzērieni, pusfabrikāti, našķi starp ēdienreizēm - šie ir visnotaļ ierasti pieaugušo ēšanas paradumi. Lielākoties tos nosaka dzīvesveids un dienas režīms, kas nereti par galveno produkta izvēles kritēriju liek izvēlēties to, cik ātri un vienkārši produkts ir pagatavojams. Tomēr pētījumi rāda, ka pieaugušie mēdz aizmirst - mazais nav lielais - un tādu pašu pārtiku piedāvā arī saviem bērniem. Vairāk nekā puse vecāku savu mazo sāk ēdināt kā lielo jau gada vecumā. Lai gan, sasniedzot vienu gadu, bērns drīkst ēst visu grupu produktus, pāreja uz pilna spektra ēdienkarti jāveic gudri.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (98%) kopumā uzturā lieto graudaugus un to produktus, taču būtiski atšķiras graudaugu lietošanas paradumi starp dažādām vecuma grupām – tā noskaidrots „Maxima mazumtirdzniecības kompass” veiktajā aptaujā.

Latvijā šobrīd tik populārās Zviedrijas tradicionālās gaļas bumbiņas būtībā ir līdzīgas pie mums zināmajām kotletēm un tefteļiem, jo arī gatavotas no maltās gaļas, stāsta AS Santa Maria mārketinga vadītāja Baltijas valstīs Inga Auziņa. Zviedrijā viens no tradicionālajiem un zviedru virtuvēs bieži gatavotajiem ēdieniem ir gaļas bumbiņas (köttbullar), kas visbiežāk tiek ceptas uz pannas vai cepeškrāsnī un pasniegtas ar kartupeļu biezputru un brūkleņu mērci. Tās gatavo arī kā uzkodas.

Biežā Latvijas viešņa, Krievijas sabiedrības lauvene Božena Rinska paskaidrojusi, kā viņai izdevies nomest lieko svaru.

Drīzumā pašmāju gardēžiem būs iespēja veikalos iegādāties neparasta izskata un garšas čipsus. Tie nebūs ierasti dzelteni un balti, bet gan zili un sarkani. "Orkla Confectionery & Snacks Latvija" zīmols “Ādažu Čipsi” pirmais Baltijā sāk krāsaino kartupeļu čipsu ražošanu no Latvijā audzētiem sarkanajiem un zilajiem kartupeļiem.

Kāds vācu triatlonists pagājušajā nedēļas nogalē vienā ēdienreizē apēdis aptuveni 100 šķīvjus ar suši, tāpēc viņam turpmāk aizliegts ierasties restorānā, kurā ir atļauts ēst tik daudz, cik vari apēst.

Uzlabojoties sabiedrības zināšanām par veselīgu uzturu, mainās arī pārtikas produktu izvēles kritēriji un iepirkšanās paradumi, liecina Rimi un SKDS veiktais ēšanas ieradumu pētījums “Kā ēd Latvija”. Pēdējo trīs gadu laikā vērojama nemainīga tendence izvēlēties produktus ar veselībai labvēlīgām sastāvdaļām, taču, salīdzinot ar 2015. gadu, būtiski pieaugusi produkta izcelsmes valsts nozīme – ja 2015. gadā produkta izcelsme bija svarīga 16% cilvēku, tad šobrīd tā būtiska 58% Latvijas iedzīvotāju.

Lai gan regulāri tiek izgudrotas arvien jaunas diētas, kas sola ātru un vieglu rezultātu, un šķietami tās ir iecienījuši daudzi, Latvijā diētu popularitāte mazinās, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Dati rāda, ka Latvijā vien katrs sestais iedzīvotājs mēdz ieturēt diētu. Turklāt, ja 2016. gadā diētas mēdza ieturēt teju piektdaļa (18 %) aptaujāto, tad 2017. gadā – par procentu mazāk jeb 17 %, un šogad tie ir 16 %.

Kāda restorāna apmeklētājiem Tokijā maltīte izvēršas par patiešām neparastu piedzīvojumu. Tur pasniegtais ēdiens tiek papildināts ar mūsdienās tik populārajām digitālajām tehnoloģijām.

Ēdiena stilists Kasia Hauts izveidojis blogu, kurā publicē savus "sviestmaižu briesmonīšus".

Rudenī jo īpaši kārdinoši šķiet kartupeļi ar sēņu mērci, klasiski saldie ēdieni, biezzupas... Tie ir tikai daži ēdieni, no kuriem mēdz izvairīties cilvēki, kas cenšas ēst veselīgi un domā par savu figūru. Tomēr, izprotot produktu uzturvērtību un liekot lietā radošu pieeju, iespējams atrast vidusceļu, neatteikties no iecienītajiem ēdieniem, bet samazināt uzņemto kaloriju slogu.