Derīguma termiņa un uzglabāšanas nosacījumu neievērošana – izplatītākie grēki pārtikas nozarē

 
©Publicitātes foto

Nesen publiskajā telpā izskanēja informācija par slimu liellopu gaļu, kas nonākusi ēdināšanās uzņēmumos, kā arī par „I Love Eco” medus neatbilstību kvalitātes standartiem. Vai šie un līdzīgi gadījumi signalizē par zemu pārtikas kvalitāti Latvijā, vai tieši pretēji – par sekmīgu uzraugošo iestāžu darbu un problēmu novēršanu? Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītāj Ivars Koloda savā viedoklī skaidro, kurās jomās visbiežāk tiek atklāti pārkāpumi, un, kā patērētājiem pasargāt sevi pašiem, minot pazīmes, pēc kurām atšķirt bojātu preci no labas.

Biežākie pārkāpumi ar derīguma termiņiem

Biežākie pārkāpumi tiek novēroti tādu produktu tirdzniecībā, kuriem ir salīdzinošs īss derīguma termiņš. Ēdināšanā nozarē nepieciešams ne tikai ievērot produktu derīguma termiņus, bet arī uzglabāšanas nosacījumus un virkni higiēnas pasākumu. Ja kādā no šīm jomām notiek pārkāpumi, tas var novest pie nepatīkamām sekām - gan patērētājiem, kas izpaudīsies kā dažādas saslimšanas, gan pašiem uzņēmējiem, kas izpaudīsies kā atbildība par pārkāpumu. Tieši ēdināšanas nozare ir tā, kurā novērojami visbiežākie pārkāpumi, īpaši izglītības iestādēs un sabiedriskās ēdināšanas nozares uzņēmumos - domāju, ka ikviens ir dzirdējis par salmonelozes uzliesmojumiem izglītības iestādēs, kur saslimuši vairāki bērni.

Grēko arī pārtikas produktu tirdzniecības tīkli

Bieži nepilnības tiek konstatētas arī pārtikas produktu tirdzniecības tīklos, kur netiek ievērots produktu derīguma termiņš un atbilstoši uzglabāšanas nosacījumi. Tādēļ PVD preventīvi veic regulāras pārbaudes visos pārtikas aprites nozares posmos, lai iespējamos pārkāpumus novērstu jau pašā saknē. Šobrīd visā valsts pārvaldē ir ieviests princips konsultē vispirms, arī PVD nav izņēmums, vienmēr esam gatavi sniegt padomu.

Nejaukt drošību un kvalitāti

Ja runājam par pārtikas kvalitāti un patērētāju drošību Latvijā, tad jāsaprot, ka kvalitatīvs un drošs ir dažādi jēdzieni. Kā zināms, veikalā desu var iegādāties gan par četriem eiro kilogramā, gan - 10 eiro kilogramā. Abiem pārtikas produktiem ir jāatbilst nekaitīguma prasībām un jābūt drošiem patērētājam. Patērētājs ir tas, kurš izdara izvēli - iegādāties lētāko, iespējams, ne no tik labām izejvielām ražotu desu, , vai arī dārgāko - ar labāku sastāvu, taču abām desām jābūt vienlīdz drošām patērētāja veselībai. PVD uzrauga, lai produkts, neatkarīgi no tā cenas un sastāva, ir drošs patērētājam, un, lai patērētājs ir informēts par preces sastāvu, un savu izvēli izdara, balstoties uz produkta marķējumā redzamo informāciju.

Ekoloģisks un tiešām ekoloģisks

Ir noteikumi, kas nosaka, ka apzīmējumu ekoloģisks drīkst izmantot tikai tādiem pārtikas produktiem, kuru ražotājs var pierādīt, ka produkts patiešām tāds ir, taču nereti ir gadījumi, kad konstatējam pārkāpumus tieši šajā jomā. Veikalu plaukos bieži redzam, ka produktu nosaukumos tiek izmantoti jēdzieni bio un eko. Šādas daļas atļauts pievienot dzīviem vai nepārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, piemēram, zivīm, olām un burkāniem, kuri iegūti bioloģiskajā saimniecībā. Tas attiecas arī uz produktiem, kas galvenokārt ražoti no lauksaimniecības izcelsmes sastāvdaļām un vismaz 95% (pēc svara) no tiem ir ražotas bioloģiskajā lauksaimniecībā. Visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp arī Latvijā, ir kopīgi pieņemtais logo - ekolapiņa, kā arī savi marķējuma nosacījumi. Latvijā uz bioloģiskajiem produktiem drīkst lietot arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas preču zīmi Latvijas ekoprodukts. Zīmi Latvijas ekoprodukts ir tiesīgi lietot tikai ražotāji, kuri ir sertificēti atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības standartiem un ražo produkciju no vietējām izejvielām, kā arī ir noslēguši līgumu ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju par šīs preču zīmes lietošanu.

Darvas piliens medus mucā

Nesen medijos izskanēja skandāls par zīmola “I Love Eco” medu. Šajā gadījumā runa nebija par produkta atbilstību eko marķējumam, bet gan par medus kvalitātes rādītāju - hidroksimetilfurfurolu. TV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” veica pat laboratoriskos izmeklējumus vienā no šī zīmola medus partijām, konstatējot, ka minētais kvalitātes rādītājs ir nedaudz paaugstināts. Karsējot medu, hidroksimetilfurfurola skaitlis paaugstinās. Ja rādītājs ir pārāk augsts, medus zaudē savu bioloģisko vērtību un kvalitāti, taču neapdraud patērētāju veselību un ir drošs lietošanai uzturā. Jāpiebilst, ka PVD paņēma arī oficiālus šī zīmola medus paraugus un nosūtīja laboratoriskajai izmeklēšanai - rādītājs bija normas robežās. Pēc PVD rīcībā esošās informācijas, atbildīgās iestādes pārbauda arī šī medus ražotāju Dānijā.

Stingras prasības gan savējiem, gan svešajiem

Reizēm patērētāji uzskata, ka Latvijā ražota prece noteikti būs veselīgāka par importēto. Gribētos uzsvērt, ka šādu uzstādījumu nevar vispārināt uz visiem pārtikas produktiem, jo kvalitātes prasības ir vienādas - gan vietējiem, gan ārvalstu produktiem. Latvijā ražotie produkti noteikti ir daudz smeķīgāki par importa precēm, bet PVD uzrauga nekaitīgumu, nevis veselīgumu. Piemēram, antibiotiku atliekvielas nedrīkst būt nedz Latvijas izcelsmes gaļas vai piena produktos, nedz importa produktos, tāpat pesticīdu atliekvielām nav jābūt nedz Latvijas dārzeņos, nedz ievestajos. Visticamāk, gan vienu, gan otru produktu starpā atradīsies pa grēkāzim, taču prasības visiem ir vienādas, neatkarīgi no valsts, kurā produkts ražots.

Nekautrēties izpētīt un pasmaržot preci

Lai patērētājs varētu izvairīties no liekiem riskiem, ieteiktu iepērkoties pievērst uzmanību tam, vai pārtikas produkts tiek uzglabāts atbilstošos apstākļos. Ja norādīts, ka prece uzglabājama aukstumā, tad tur tam arī jābūt, sākot no transportēšanas un beidzot ar veikala tirdzniecības zāli. Protams, pircējs nevar zināt, vai prece transportēšanas laikā ir uzglabāta ledusskapī, bet, ja attiecīgais produkts veikalā izvietots neatbilstoši vai iepakojums ir bojāts, produktam ir netipisks izskats un smarža, labāk lieki neriskēt un izvēlēties ko citu. Noteikti jāpievērš uzmanība arī derīguma termiņam. Atcerieties, ka lielveikalā nav aizliegts preci rūpīgi aplūkot un pasmaržot!