Ceturtdiena, 25.aprīlis

redeem Bārbala, Līksma

arrow_right_alt Veselība

NRA ATKLĀJ 2019. gada veselības modes tendences

© Pixabay

Mode jau tāpēc ir mode, ka tā nāk un iet, taču ir tendences, kas noturas apritē ilgāku laiku un kāda reizēm pat saglabājas un kļūst par klasiku. Tā tas notiek arī veselīga dzīvesveida jomā. Dažas lietas jau sasniegušas arī mūs un saņēmušas arī saprātīgus uztura speciālistu komentārus, citas vēl nav tik labi pazīstamas, un nevar zināt, vai tās šeit iekaros popularitāti.

Atteikšanās no plastmasas un vienreizējiem iesaiņojumiem

Rūpējoties par vides veselību, arvien vairāk cilvēku izvēlas iegādāties daudzkārt lietojamas iepirkumu somas un maisiņus, atsakās no vienreizējās lietošanas plastmasas traukiem un citiem piederumiem, kas vidē slikti sadalās, modē nāk iešana uz pārtikas veikalu ar savu taru, ko var izmantot atkārtoti, paredzams, ka varētu pieaugt tādu tirdzniecības vietu skaits, kur pārdod tikai nefasētas un pēc iespējas mazāk ar tehnoloģijām apstrādātas preces, savā ziņā atdzims vecā parauga piena, gaļas, zivju un citu produktu veikali. Varbūt tiešām ir vērts atkal meklēt iepirkumu tīkliņus, audekla maisiņus putraimiem, pudeles un kanniņas, ar kurām pagājušajā gadsimtā cilvēki devās pēc piena vai skābētiem kāpostiem. Gan jau atradīsies ražotāji, kuri šādu taru piedāvās.

Digitālais detokss

Paredzams, ka cilvēki nopietnāk kontrolēs savus tiešsaistes paradumus. Daži tehnoloģiju ražotāji jau sākuši piedāvāt lietotnes, kas palīdz atradināties no pārāk ilgas tupēšanas telefonā, rūpējoties par lietotāju «digitālo labklājību» un mudinot viņus pamest tiešsaisti un pievērsties tam, kas dzīvē ir svarīgāks. Tiek veidots arvien vairāk metodiku, kas ļauj atbrīvoties no sociālo mediju tirānijas, pārtraukt izrādīšanās sacensību, tikt vaļā no vēlmes nepārtraukti uzņemt pašbildes, nomierināties, atslābināties, apgūt dziļās elpošanas tehnikas.

Joprojām aicina uzkost kukaiņus

Kukaiņu ēšanas jeb entomofāgijas piekritēji joprojām runā par kukaiņiem kā nākotnes pārtiku, saskatot labumu gan cilvēkiem, gan planētai, jo ēdamo kukaiņu audzēšana, piemēram, liellopu vietā, varētu mazināt globālo sasilšanu. Uz Rietumiem kukaiņu ēšanas mode nāk lēni, jo daudzi cilvēki nespēj pārvarēt instinktīvu nepatiku un pat pagaršot šādas delikateses.

Stabilu pozīciju saglabā sēnes

Sēnes tradicionāli tikušas izmantotas tautas medicīnā jau tūkstošiem gadu, it īpaši Ķīnas tautas medicīnā, taču pēdējās desmitgadēs veiktie pētījumi liecina, ka sēnes satur virkni ļoti noderīgu bioloģiski aktīvu vielu. Tiek apgalvots, ka sēnes palīdz stabilizēt cukura līmeni asinīs, pateicoties to sastāvā esošajiem betaglikāniem, kā arī cīnīties ar iekaisumiem, izvadīt toksīnus u.c. Pasaulē visvairāk izpētītās sēnes, kuras dod labumu cilvēku veselībai, ir šitake, reiši, kordiceps, maitake un Brazīlijas atmatene. Visvērtīgākās uzturā ir savvaļas sēnes, ja vien tās, protams, nav ievāktas piesārņotā vidē.

Cieņpilna attieksme pret ēdienu

Nepārejoša tendence veselīga uztura jomā ir dārzeņu likšana ēdienkartes pamatā, izmantojot tos pēc iespējas pilnīgāk. Root to stem eating - tas nozīmē izlietot ēdienu gatavošanai visas iespējamās dārzeņu daļas no saknes līdz galotnei, neko nemetot ārā. Piemēram, burkānu vai kāļu lakstus un mizas, kartupeļu mizas, kāpostu ārējās lapas, puravu zaļās daļas, brokoļu cietos stublājus utt.

Aktuāla tendence ir arī gatavo ēdienu pārpalikumu izmantošana. Šajā ziņā Latvijā, šķiet, nav tik lielu problēmu kā bagātākās valstīs, kur daudz ēdiena tiek izmests atkritumos. Tādēļ vides aktīvisti un citi entuziasti aicina domāt par to, kā efektīvi un radoši izmantot pārpalikumus, piemēram, no pusdienām atlikušo gaļu iekļaut vakariņu sviestmaizēs, ieskābušā pienā iejaukt pankūku mīklu, apkaltušus augļus pārvērst sulā, smūtijā vai ievārījumā, nestandarta dārzeņus - zupā vai sautējumā, neapēstās maizes šķēles uzglabāt saldētavā, turpat var ielikt arī pārpalikušo plovu, vārītos rīsus, makaronus vai griķus, buljonu, dažādas mērces u.c.

Moringas pulveris

Eļļas moringa ir Āzijas izcelsmes augs, kas Indijā un arī Āfrikā tiek uzskatīts par lielu atspaidu cīņā ar badu. Tas ir viegli un lēti audzējams, bet tā lapas, augļi un sēklas satur daudz vitamīnu, olbaltumvielu un minerālvielu. Zemēs, kur moringa aug, to lieto svaigā veidā visdažādākajos ēdienos, bet līdz mums nonāk moringas lapu pulveris, kuru izplatītāji iesaka pievienot zupām, salātiem, smūtijiem, uzkaisīt gataviem ēdieniem. Tiek apgalvots, ka spēcīgas antioksidējošas īpašības piemīt moringas tējai, pateicoties antioksidanta epigallokatehīna gallāta klātbūtnei tajā. Pulveri reklamē arī kā bagātīgu dzelzs un kalcija avotu. Moringas pulveris izkonkurēšot Matcha tēju. Tā ir zaļā tēja, kas audzēta un gatavota īpašos apstākļos, ar īpašām metodēm. Laikā, kad sāk augt jaunās lapiņas, tējas krūmi tiek speciāli noēnoti, un tādi tie paliek vairākas nedēļas, līdz pat lapiņu novākšanai. Šāda tēja, salīdzinot ar parastā veidā audzēto, ir daudz bagātāka ar hlorofilu, aminoskābi L - teanīnu un citām vērtīgām uzturvielām.

Arvien specializētākas atveseļošanas programmas

Tiek prognozēts, ka veselīga dzīvesveida pakalpojumu sniedzēji pasaulē piedāvās daudzveidīgāku atveseļojošu programmu klāstu, piemēram, būs antimedusmēnesis tiem, kuri pārdzīvojuši šķiršanos; sievietēm menopauzē; pāriem, kuri cenšas tikt pie bērna; programma māmiņu atpūtai; bezcukura brīvdienas u.c.

Lielākas rūpes par darbinieku labklājību

Attīstītajās valstīs arvien vairāk darba devēju saprot, ka darbinieku veselība un laba pašsajūta darbavietā nāk par labu visam uzņēmumam, tādēļ aktuāla kļūs darba vides tālāka uzlabošana, arvien lielāka atbildības uzņemšanās par personāla veselību, elastīga darba grafika noteikšana, izdegšanas profilakse, vēlāks darbalaika sākums, četru dienu darba nedēļa u.c. Atliek vien cerēt, ka šī mode sasniegs Latviju pēc iespējas drīzāk.

Turpināsies aizraušanās ar keto diētu

Tā ir diēta, kas uztura piramīdas pamatā liek taukus, bet ogļhidrātu ēšanu samazina līdz pieciem procentiem no kopējā uzturvielu daudzuma. Sākotnēji šī diēta bija veidota epilepsijas pacientiem, bet iekarojusi popularitāti kā svara zaudēšanas diēta. Nelietojot ogļhidrātus, aknas sāk šķelt taukus, radot ketonvielas, ko organisms izmanto enerģijas ražošanai glikozes vietā. Uztura speciālisti norāda, ka šī diēta nav īpaši veselīga un nav piemērota ilgstošai ievērošanai un ir diezgan daudz cilvēku, kuriem nevajadzētu to praktizēt. Taču acīmredzot par modernās diētas trūkumiem kvēlajiem piekritējiem jāpārliecinās pašiem.

Intermitentā jeb pārtrauktā badošanās

Tā ir uztura sistēma, kur cikliski mijas ēšanas un neēšanas periodi. Piemēram, cilvēks ietur trīs vai četras ēdienreizes 12 stundu laikā un atlikušās 12 stundas neēd. Faktiski tas atbilst normālam ēšanas režīmam un nav grūti ievērojams. Ir arī citi varianti, piemēram, visas ēdienreizes ietilpināt astoņās stundās, un neēšanas periods tad attiecīgi ir 16 stundu - tas jau ir grūtāk. Vēl cita shēma ir piecas dienas ēst, bet divas - badoties. Par šo metodi interesējas arī mediķi, piemēram, kāds kanādiešu ārsts to izmanto otrā tipa cukura diabēta pacientiem.