Dziedātāja Alla Pugačova atklāti pastāstīja par iemesliem, kāpēc savulaik pameta Krieviju. Vairāk nekā trīs stundas ilgā sarunā ar Katerinu Gordejevu Pugačova atzina, ka ir laimīga savā pašreizējā dzīvē, taču nespēj klusēt par savu sirdsapziņu, sāpēm un izvēli, kas savulaik mainīja viņas ģimenes likteni.
Gordejeva pajautāja māksliniecei, kā viņa 2022. gadā nolēma pamest Krieviju. "Maksims bija ārzemēs, es biju mājās. Man vajadzēja doties uz Izraēlu ārstēties - viņi mani toreiz vienkārši izglāba. Tiklīdz es aizbraucu, tas sākās (...) Es negrasījos aizbraukt, bet cilvēki man uzbruka, kaut ko rakstīja Ostankino, neko citu kā apvainojumus. Nu, ja tev tas nepatīk, ko tad var darīt? Mani draugi man teica, ka vēlas ar mani parunāt (Sergejs Kirijenko - Krievijas Federācijas prezidenta administrācijas vadītāja pirmais vietnieks), un Makss jau bija izteicies."
Pugačova runāja ar Kirijenko un teica, ka ir neapmierināta ar visatļautību. "Es varu atteikties no visa, visu pārdzīvot un ignorēt, bet mani uztrauc visatļautība pret mūsu ģimeni," sacīja Alla.
Kirijenko sāka viņu mierināt - viņi saka, Galkins iestājās pret karu emociju uzplūdā, tas neesot traki. Bet Pugačova nodomāja: "Kaut kas nav kārtībā, ir vēl kaut kas."
Tad dziedātāja devās pie saviem vecajiem draugiem - Igora Krutoja un Igora Nikolajeva, slavējot Kirijenko - ir arī labi cilvēki. Un divas dienas vēlāk Maksimam Galkinam tika piešķirts "ārvalstu aģenta" statuss.
Pugačovai nācās nopietni padomāt, bet pēc tam, kad bērni devās uz skolu, kļuva vēl sliktāk. Bērnus sāka viņus "troļļot", saucot par "spiegu bērniem". Tad Alla Pugačova savāca bērnus, paņēma līdzi 30 000 dolāru, pastāstīja par to vīram un aizbrauca uz Izraēlu.
"Tās man bija asas sāpes - ka tā tas notiek. Es uzrakstīju, lai arī mani pasludina par "ārvalstu aģenti", jo es nesaprotu, kāpēc tik ļoti tiek apspiests inteliģentu cilvēku viedoklis," skaidroja Pugačova.
Alla atzina, ka nevar klusēt par šo tēmu - tāpat kā Galkins. "Ir tāda lieta kā sirdsapziņa, un sirdsapziņa ir vērtīgāka par slavu, greznību, vērtīgāka par visu pārējo. Pēdējā brīdī jūs domāsiet par to, ko izdarījāt un kā izturējāties pret cilvēkiem. Nē. Tā ir sirdsapziņa," sacīja dziedātāja.
"Tas viss bija nepatīkami. Mums nebija villu un mums vēl nebija Izraēlas pilsonības. Mūs praktiski izraidīja. Es negribu beigt savu dzīvi staļinisma laikā - es piedzimu tajā."
"Es nezinu, kam patīk šis karš. Droši vien nevienam. It īpaši, ja karš ir, tā teikt, ar brāļiem. Tas viss ir nepareizi. Bet, manuprāt, vienīgais politiķis, kuram pietika drosmes atzīt kļūdu, pārdomāt to, bija Gorbačovs. Man ir svarīga grēku nožēlas drosme un kara mērķi. Vai jūs saprotat? Es būšu pirmā, kas skries aizstāvēt savu dzimteni. Pat ar kruķiem. Un, kad es nesaprotu, kas notiek, un, kad es saprotu, kas notiek, tas arī ir briesmīgi. Kad cilvēki mirst, gan mūsu, gan citas valsts. Tas ir nepanesami. Es visu laiku domāju - kas notiek? Kāpēc? Kā mums trūkst? Bet es sapratu, ka tas joprojām ir raksturīgi jebkurai valdībai Padomju Savienībā un Krievijā. Tas ir lepnums. Un lepnums ir grēks," sacīja Alla Pugačova.
Runājot par atgriešanos Krievijā, Pugačova atzina, ka viņai nav nekādu plānu - pēdējo reizi Grjazas ciematā viņa bija pagājušajā vasarā. "Domāju, ka bērni kādreiz apciemos māju, izveidos tur mīlestības muzeju, daudz fotogrāfiju. Ne bez maksas!" - pasmaida dziedātāja.
