2022. gads Latvijai un pasaulei atņēmis daudzas izcilas personības, kuras tagad dzīvo vien mūsu atmiņās.
Šā gada 1. janvāris mums bija skumjš - mūžībā devās mūsu mīļā Rasmiņa - kolēģe, kas ilgus gadus rūpējās par valodas labskanību laikrakstā “Neatkarīgā”un žurnālā “Vakara ziņas”. Rasmiņas dēls dzejnieks Reinis Runcis todien rakstīja: “Liktenim gan ir neticami melns humors. Šonakt divos, kopā ar salūtiem un veco gadu šo pasauli atstāja mans nogurušais Māmulītis... “
21. janvārī dažas dienas pirms savas 76. dzimšas dienas pasaule zaudēja izcilo aktieri Arni Līcīti. Vieniem viņš atmiņā bija palicis ar "Aveņu vīnu", citiem ar reklāmu "Iedod buču", kurā viņš filmējās kopā ar Leonu Krivānu.
28. janvāra plkst. 21.45 beidza pukstēt "Dakotas" dvēseles - Edvīna Zariņa sirds. 1996. gadā Edvīns Zariņš izveidoja kantrī mūzikas grupu „Dakota”/ 2013. gadā Edvīnu Zariņu uzņēma Latvijas mūziķu Slavas alejā Liepājā.
11. februārī pēc ilgas slimošanas mūžībā devās izcilais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš. Mārtiņš jau ilgāku laiku pavadīja slimnīcā, kur ārstējās no Covid-19.
29. marta vakaru nesagaidīja latviešu rakstnieks, scenārists un esejists Zigmunds Skujiņš. Viņš bija viens no izcilākajiem latviešu rakstniekiem. Pazīstamāko Skujiņa darbu vidū ir romāni "Kolumba mazdēli" (1961), "Kailums" (1970), "Gulta ar zelta kāju" (1984) un "Miesas krāsas domino" (1999).
10. maijā Dailes teātris sociālajās vietnēs dalījās ar sēru vēsti - mūžībā bija devies aktieris Pēteris Liepiņš. "Dziļās sērās ziņojam, ka pēc ilgas slimības šodien mūžības ceļos devies mūsu Pēteris Liepiņš. Esam zaudējuši sirsnīgu, atsaucīgu, ar lielisku humora izjūtu apveltītu kolēģi, kurš mīlēja teātri un kuru mīlēja teātrī. Esam zaudējuši izcilu aktieri, kura mums ļoti ļoti pietrūks," todien vēstīja Dailes teātris.
18. maijā, 10 dienas pēc savas simtās jubilejas mūža miegā aizmiga izcilais kinorežisors Rolands Kalniņš. 2022.gada maijā Rolanda Kalniņa simtā dzimšanas diena tika svinēta vairāku dienu garumā - jau 4. maijā kinoteātrī Splendid Palace Nacionālā Kino centra Latvijas filmu maratons sākās ar Goda seansu un pirmizrādi dokumentālajai īsfilmai Vecāks par simts gadiem, kuru Rolandam Kalniņam cieņā veltījusi neparasta radošā komanda. Tieši Rolanda Kalniņa 100. dzimšanas dienā NKC portālā filmas.lv tika publiskota visu viņa filmu kolekcija - 23 digitalizētas un restaurētas spēlfilmas un dokumentālās filmas, arī Dzintras Gekas dokumentālā filma no cikla Kino gadsimts Latvijā (1999).
28. maijā - brīdī, kad škita, ka visas nedienas aiz muguras, šo pasauli atstāja žurnālists, TV ētera personība Ivo Goldmanis. Arī Ivo zaudēja cīņā ar Covid-19.
29. maijā 80 gadu vecumā mūžībā devās aktrise Ausma Kantāne. Viņa bija apbrīnota aktrise un cienīta sabiedriskā darbiniece, bet vislabāk viņu pazina dzīvesbiedrs - dzejnieks Imants Ziedonis.
16. jūlijā Latvija zaudēja savu kādreizējo ārlietu ministru un ārstu Georgu Andrejevu. Andrejevs ir uzskatāms par Latvijas Anestezioloģijas un reanimatoloģijas kā profesionālas organizācijas un biedrības, profesionālās izglītības un zinātnes pamatlicēju. Iepriekšējā gadsimta deviņdesmitajos gados viņš ir iesaistījies politikā. 1990.gadā tika ievēlēts Augstākajā padomē, balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Andrejevs bijis ārlietu ministrs Ivara Godmaņa pirmajā valdībā.
25.julijā 85 gadu vecumā mūžībā devās dzejnieks Knuts Skujenieks. Viņa darbi ir atdzejoti zviedru, ukraiņu, armēņu, lietuviešu, angļu, krievu un citās valodās. Skujenieka dzejoļu krājumi ir izdoti Zviedrijā, Ukrainā un Armēnijā. .
9. augustā cīņas ar smagu slimību zaudēja bijušais Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis. Dienesta laikā Ķuzis saņēmis 37 apbalvojumus, tostarp 2011. gadā par nopelniem Latvijas labā saņēmis Viestura ordeni (1. šķira) un iecelts par Ordeņa lielkrusta komandieri. 2009. gadā piešķirta policijas ģenerāļa dienesta pakāpe.
8. septembrī 96 gadu vecumā mūžībā devās Lielbritānijas karaliene Elizabete II. Savas dzīves pēdējas dienas viņa pavadīja Balmoralas muižā Skotijā.
28. septembrī Latvijas universitāte dziļās sērās paziņoja, ka Latvijas Universitātes 103. jubilejas priekšvakarā negaidīti 74 gadu vecumā mūžībā aizsaukts, ilggadējs LU Ekonomikas un vadības fakultātes dekāns, bijušais Rīgas mērs, profesors Māris Purgailis. Apveltīts ar spožu prātu un izsmalcinātu humora izjūtu, tāds profesors Māris Purgailis paliks savu studentu, kolēģu un draugu piemiņā!
30.septembrī 2 dienas pirms savas 67. dzimšanas dienas pēkšņi aizsaulē devās mākslas kolekcionāre un uzņēmēja Dina Zuzāne. Viņa ilgstoši vadījusi Mūkusalas Mākslas salonu, kā arī piedalījusies mākslas centra "Zuzeum" koncepcijas veidošanā. Pēc šķiršanās no uzņēmēja Jāņa Zuzāna viņa vasarā atzinās, ka bauda dzīvi: "Laika man tagad ir par maz. Dienas skrien vēja spārniem.
7.oktobrī mūžības ceļos devās operdziedonis, skaistā un skanīgā tenora īpašnieks Jānis Sproģis.
Mākslinieka darbaspējas bija milzīgas: viņš ne tikai dziedājis uz daždažādām skatuvēm, veicis ierakstus gan Latvijas Radio studijā, gan dievnamu velvēs, piedalījies arī akadēmiskam dziedonim netradicionālos projektos: gan Zigmara Liepiņa leģendārajā rokoperā "Lāčplēsis", gan uzstājoties ar savu estrādes dziesmu programmām. Viņu arvien saistījusi arī garīgā mūzika, ar ko apceļota vai visa Latvija, muzicējot daudzās baznīcās.
14. oktobrī īsi pirms savas 80. dzimšanas dienas mūžībā devās vienmēr optimistiskā aktrise Svelana Bless. Viena no visu laiku spilgtākajām lomām kopš 1994. gada aktrisei bija Žurkas Kornēlijas tēls. Par nopelniem "politiskās kultūras” laukā 2000. gadā aktrise saņēmusi Spēlmaņu nakts speciālbalvu.
12. novembrī 91 gada vecumā pasauli atstāja vairāku paaudžu iemīļotā aktrise Velta Skurstene. Daudziem atmiņā ir viņas attēlotais skurstenslauķa zēns Gustiņš, kā arī Sietiņienes loma filmā "Dāvana vientuļai sievietei".
1. decembrī plkst. 05:00 mūžībā devās latviešu dziesminieks Haralds Sīmanis. Plašāku atpazīstamību H. Sīmanis ieguva 1980. gadā, kad "Mikrofona dziesmu aptaujas" noslēguma koncertā izpildīja savu balādi "Ezers", kas ar savu skanējumu krasi atšķīrās no visa, kas līdz tam ir ticis pārraidīts Latvijas televīzijā. Astoņdesmito gadu sākumā viņš darbojās profesionālajos Filharmonijas kolektīvos "Tip Top" un "Lāčplēsis", tomēr pēc dažiem gadiem izvēlējās muzicēt individuāli.
