Mūziķis un dzejnieks Guntars Račs sociālajā tīklā Facebook publicējis pārdomas par šo krīzes laiku, kurā īpaši grūtā situācijā nonākuši radošo profesiju pārstāvji. Račs aicina aroda kolēģus runāt un aizstāvēt savas tiesības, jo neviens cits to viņu vietā nedarīs.
"Sēžu, domāju ko darīt. 1. Es, kā muzikants šogad varu aizmirst par koncertēšanu. Ja arī ārkārtas situācija beigsies ātrāk, pulcēšanās ierobežojumi saglabāsies. Tā lemj citās valstīs, un tā prognozēja Uga Dumpis un Perevoščikovs raidījumā "Tieša runa". Ar to jāsamierinās. Skarbi.
2. Ja gribētu pieteikties uz pabalstu, man būtu jāpārtrauc strādāt un zaudējumi pašam un uzņēmumiem tad būtu vēl lielāki. Tā teikt, kulies pats. Es arī kuļos un nevienam pabalstus neprasu.
3. Pēc atskaitēm redzu, ka apgrozījums uzņēmumos turpina kristies.
Un vēl es izdomāju, ka mani sāk kaitināt radošo cilvēku optimistiskais tonis TV raidījumos, intervjās un pardomās. ...Cik jauka iespēja radoši strādāt utt bla, bla.. Tā var runāt tikai tie, kas savu radošo darbu neuztver kā profesiju, kā iespeju pelnīt iztikas līdzekļus, vai arī tie, kuriem ir vēl kāds pamatdarbs kāda valsts uzņēmumā vai pārtikas vai zāļu ražošanā, kur, kā es noprotu, apgrozījums pieaug. Vai arī tie, kam uz acīm ir rozā brilles. Bet mums nekāda pamata optimismam nav.
Runājot ar saviem amata brāļiem muzikantiem saprotu, ka viņu saņemtie pabalsti svārstās no 32-170 eiro. Iztikas minimums vien ir 2x lielāks.
Kredīti par dzīvokļiem un instrumentiem. Es neesmu no tiem, kas sūkstās par valdību, pieņemtajiem lēmumiem utt, bet es esmu par to, lai radošie cilvēki skaidri pauž savu pozīciju. Savādāk mūs nesadzirdēs un teiks - vakar dzirdēju interviju ar to un to un viņš teica, ka forši, tagad varot radoši strādāt. ...Savādāk mēs visi, pazīstami, nepazīstami utt, šobrīd esam ielu muzikantu statusā, kurus uzskata par tādiem, kas muzicē sava prieka pēc. Nē, mēs strādājam. Gan tie, kas uz Arēna Rīga skatuves, gan tie, kas kāzās un banketos. Tas ir mūsu darbs. Un tagad mums ir aizliegts strādāt.
Es nevaru atbildēt par visiem, bet zinu, ka 90% no man zināmajiem kolēģiem atlidzību lidz šim saņēma legāli. Mīts par to, ka te show biznesā viss notiek pelēkajā zonā, tāpēc mums nekas nepienākas, ir maigi izsakoties nepatiess. Tāpēc muzikanati nav kaut kāda pelēkā zona, muzikanti ir sava aroda meistari. Bieži vien lidinās pus metru virs zemes, bet par to jau mēs viņus arī mīlam.
Iemesls, kāpēc es šo uzrastīju ir vienkāršs. Ja jūs paši godīgi nestātīstiet par to, kā ir patiesībā, neviens arī nesadzirdēs jūsu vaidus. Saglabājiet savu pašcieņu un pastāviet par savām tiesībām, organizējieties grupās, paudiet viedokli... Neviens, patiešām neviens to jusu vietā nedarīs.
Re, kā lauksainiekiem pat vēl nav krīze, nav aizliegts strādāt, bet 45.5 miljoni jau rezervēti. Jo ir lobijs. Bet kas lobēs banketa muzikanta tiesības strādāt un saņemt atlidzību? Neviens.
LNSO arodbiedrība tā noteikti nebūs. Arī subsidēto mūzikas apvienību menedžeri tie nebūs. Mazākais ko jūs varat darīt, ir netēlot, ka viss ir labi un šis ir radošs un jauks laiks. Paldies. Āmen. P.s. Bet ja nu šis laiks jums patiesi ir jaunu iespēju laiks un jūtaties labi, un tā var gadīties, piedošanu," ierakstu noslēdz Račs.
Situācijas nopietnību neslēpj arī žurnāliste un izdevēja Inga Gorbunova. "Nezinu, vai šodien ir kāds cilvēks, kuram pašreizējā situācija nozīmē tikai iespēju apstāties, ievilkt elpu, kļūt drusku apzinīgām, sakārtot skapi, palasīt grāmatas un paskatīties ziņas un seriālus. Un padomāt dažādas lielas un ekststenciālas domas.
Pilnīgi dabiski rodas arī tie sīkie un globāli nenozīmīgie jautājumi. Manējie: Kas tālāk būs? Kā tas būs? Kā būs man? Manai ģimenei, maniem draugiem, maniem kolēģiem? Manam biznesam, kurā trīs gadus esmu ieguldījusi visu savu laiku, enerģiju un izdomu, kas nupat tikai tā pa īstam atspēries, dēļ tā sasodītā sikspārņu ēdāja pēkšņi tika nolikts uz pauzes?
Vai man būs par ko samaksāt rēķinus, vai man būs par ko nopirkt medikamentus, ja, nedod Dievs, pēkšņi savajadzēsies, vai es varēšu palīdzēt tiem, kuriem līdz šim grūtos brīžos gāju palīgā... Ko es iesākšu, ja to nevarēšu? Kā es pelnīšu naudu? Kad es atkal redzēšu savu dēlu, kurš visu laiku šķita tepat - dažu stundu lidojuma attālumā, bet tagad ir aiz ntajām slēgtajām robežām?
Mums katram, kam atverot internetbanku, kontos neuzsmaida patīkamas skaitļu kombinācijas, ir arī tādi jautājumi, manuprāt. Jo būs cerams) arī dzīve PĒC. Tas drusku biedē. Tā neziņa. Kāda būs mana dzīve PĒC.
Domāju, tas ir viens no iemesliem, kāpēc daži soctīklos vienkārši gvelž sviestu, šēro visādus feikus, lamā visus pēc kārtas. Tā neziņa, kāda būs dzīve pēc, tā var darī ļoti nervozu. Tāpēc svarīgi ir neielaist bailes un paniku sevī," aicina žurnāliste.
Jau vēstīts, ka ārkārtējās situācijas sekas valstī visvairāk izjūt kultūras un izklaides nozares, kā arī citu radošo profesiju pārstāvji - publiski pasākumi ir atcelti un pašlaik tos organizēt nedrīkst. Tāpat liegta privātu pasākumu rīkošana. Mūziķiem, pasākumu vadītājiem nākas tērēt ietaupījumus, meklēt citu darbu, pat mainīt dzīvesvietu un iztirgot savas mantas, lai iegūtu iztikas līdzekļus.
