Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele (AP) saviem mikroblogošanas vietnes twitter sekotājiem pastāstījusi par situāciju, kuru piedzīvojusi aptiekā.
"Mēness aptiekā uz lūgumu piedāvāt klepus sīrupu, kā vienīgo iesaka Rīgas farmaceitiskās rūpnīcas ražojumu. Aptiekai un rūpnīcai viens īpašnieks. Vaicāju farmaceitei pēc alternatīvām, kko neveikli nomurmina. Ceru, ka tā ir sagadīšanās nevis norma," piektdien, 31.janvārī, situāciju apraksta veselības ministre, kura sarunai arī pievienojusi tēmturi "reformas farmācijā".
Diskusijā par piedzīvoto arī iesaistījušies citi mikroblogošanas vietnes twitter lietotāji, kuri gan pateikušies par vēlmi ko mainīt šajā nozarē, gan pauduši cerību, ka ministre ne vien raksta, bet arī patiešām domā, kā risināt situāciju.
"Paldies, ka cenšaties domāt par pacientiem un nesēžat mēnesnīcas paspārnē. Situācija nemainīsies, ja neuzlabosies konkurence, tāpēc aptieku izvietojumam noteikti jāpieķeras. Tie 500 metri ir kauns, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Un mēs esam normāla Eiropas valsts," norāda kāds komentētājs.
"Secinu, ka jūsu raidītie signāli farmācijai nav sasnieguši adresātu:) Bet, ja nopietni, šis jūsu tw liecina , cik nekompetenta un tāla esat no visa, kas skar medicīnu. Atsēdēsiet un aiziesiet. Kauns," pikti norādījusi kāda cita blogotāja.
Jau vēstīts, ka vēl pirms pāris mēnešiem saistībā ar zāļu nozari Latvijā asas diskusijas izraisīja jautājums par medikamentu cenām. Novembra beigās Konkurences padome nāca klajā ar secinājumu, ka Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs.
Ziņojumā norādīts, ka gala cenas, par kādām patērētāji iegādājas zāles, veidojas no ražotāja cenas, lieltirgotavas jeb vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Baltijas valstīs būtiskākās atšķirības cenas struktūrā rada lieltirgotavu un aptieku piemērotie uzcenojumi, kā arī PVN, kas Latvijā zālēm ir 12%, Igaunijā - 9%, bet Lietuvā - 5%. Latvijā uzcenojumi veidojas, lieltirgotavām piemērojot pieaugošu procentuālu uzcenojumu ražotāju cenai, kamēr aptiekām - lieltirgotavas cenai, rakstīja ziņu aģentūra LETA.
Lietuvā un Igaunijā abiem uzcenojumiem, sasniedzot konkrētu summu, ir noteikti tā saucamie griesti, kas, pieaugot ražotāju cenai, neļauj gala cenām būtiski palielināties. Uzcenojuma griesti Latvijā ir noteikti tikai aptiekām attiecībā uz valsts kompensējamiem medikamentiem, proti, no lieltirgotavas cenas 71,14 eiro aptieku uzcenojums kļūst nemainīgs - 6,05 eiro.
Salīdzinot apmēram 20 Baltijā biežāk pirktos medikamentus, KP konstatējusi, ka vairumā gadījumu ražotāji Latvijas lieltirgotavām bija noteikuši lētāku zāļu cenu, tomēr uzcenojumu dēļ tas neatspoguļojās gala cenā. Ražotāji apmēram 80% no šīm zālēm Latvijā bija noteikuši zemāku cenu nekā Lietuvā un Igaunijā, bet tikai apmēram 40% no tām patērētāji iegādājās lētāk nekā Lietuvā vai Igaunijā.
KP uzraudzībā detalizēti vērtēja atšķirības Baltijas valstu zāļu cenu veidošanas mehānismos un to ietekmi uz gala cenu kompensējamiem un nekompensējamiem medikamentiem. Salīdzinot zāļu cenu regulējumus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, KP konstatējusi, ka iedzīvotājiem nelabvēlīgākais cenu veidošanas mehānisms ir Latvijā.
Latvijā cenu veidošanas mehānisms paredz, ka, pieaugot ražotāju cenai, uzcenojums lieltirgotavām un aptiekām procentuāli samazinās, tomēr naudas izteiksmē palielinās.
Dati liecina, ka Latvijā patērētāji visbiežāk iegādājas kompensējamās un nekompensējamās zāles, kas maksā līdz 50 eiro, tostarp, piemēram, maksimālais lieltirgotavu uzcenojums zāļu iepakojumiem, kam ražotāji noteikuši cenu 20 eiro, Latvijā var būt 2,84 eiro, kamēr Lietuvā viens eiro, bet Igaunijā - 0,6 eiro. Turpinot pieaugt ražotāju cenai, palielinās atšķirība starp lieltirgotavu uzcenojumiem Latvijā un kaimiņvalstīs.
Aprēķini arī norāda uz iespējamību, ka Latvijas zāļu cenu veidošanas mehānisms lieltirgotavām ir īpaši labvēlīgs, jo dod iespēju noteikt salīdzinoši augstus maksimālos uzcenojumus.
Līdzīgi secinājumi ir par aptieku uzcenojumiem Latvijā, piemēram, Latvijā aptieku uzcenojums ražotāju zāļu iepakojumam 20 eiro apmērā var sasniegt 4,92 eiro, kamēr Lietuvā - 3,57 eiro, bet Igaunijā - 3,09 eiro. Pieaugot ražotāju cenai, procentuāli palielinās Latvijas aptieku uzcenojums, bet Lietuvas un Igaunijas nekompensējamajām zālēm aptieku uzcenojumi kļūst nemainīgi pie noteikta iepirkuma cenas sliekšņa.
