Ja tadi ir ,esmu par propogandas lietosanu bernu biologiskai samaitasanai,bet esmu par kopiga mantiskuma un savstarpeja atbalsta likumu naves un slimibas gadijuma,ka ari aizliedzu adoptet un pie sevis turet bernus,jo lauliba jeb precesanas cilvekiem ir starp virieti un sievieti ar savstarpeju bernu radisanu audzinasanu,izglitosanu ,uzturesanu,savstarpeju atbalstu, kopeju savu mantiskuma vairosanu, apsaimniekosanu,atputu, izklaidi un atbalstu viena un otra velmem izglitoties zinasanas.
Mani toties vienmēr lasot par šo tēmu pārdomas un dusmas raisa pavisam kas cits - visi tikai runā par šo dabas apdalīto ( vai arī aiz izlaidības radīto kroplību) tiesībām precēties un, pats trakākais, audzināt (adoptēt) bērnus, bet neviens nerunā par šo bērnu tiesībām augt normālā ģimenē - ar tēvu vīrieti un māti sievieti, kā tas ir normāli dabā. Vai kāds jautā šiem bērniem, un vai viņi ir tādā vecumā uz to brīdi, ka spēj to saprast, kas notiek? Vai šo bērnu psihes netiek vardarbīgi kropļotas? Šie bērni pilnīgi noteikti ārpus mājas lemti piedzīvot ne vienu vien psiholoģiski traumatisku situāciju gan bērnu dārzā, gan skolā, gan daudz kur citur - piemēram māmiņu dienā -????, kad visiem atnāks mammas, bet vienam pēkšņi mammis?