Cilvēki zina pietiekami daudz anekdošu par savvaļas dzīvniekiem, kuri uzvedas "piedzērušies" pēc ierūgušu augļu ēšanas, taču, neskatoties uz to, tiek uzskatīts, ka etanola lietošanas gadījumi zīdītāju vidū, ir reti un nejauši. Tomēr jaunā pētījumā ekologi apstrīd šo pieņēmumu, vēsta “Science Daily”.
Zinātnieki apgalvo, ka tā kā etanols dabiski atrodas gandrīz katrā ekosistēmā, to regulāri patērē lielākā daļa dzīvnieku, kas pārtiek no augļiem un nektāra.
"Mēs attālināmies no šī antropocentriskā viedokļa, ka etanols ir kaut kas, ko lieto tikai cilvēki," saka uzvedības ekoloģe un pētījuma autore Kimberlija Hokingsa no Ekseteras universitātes.
Dabiskajā pasaulē tas ir daudz izplatītāks, nekā mēs iepriekš domājām un lielākā daļa dzīvnieku, kas ēd saldos augļus, tiks pakļauti noteiktam etanola līmenim.
Etanols kļuva plaši izplatīts pirms aptuveni 100 miljoniem gadu. Kad ziedoši augi sāka ražot cukurotu nektāru un augļus, izplatījās arī rauga baktērija. Tagad etanols ir dabiski sastopams gandrīz visās ekosistēmās, lai gan koncentrācijas ir augstākas zemākos platuma grādos un mitrās tropu vidēs, salīdzinot ar mērenajiem reģioniem.
Lielākoties dabiski ierūguši augļi sasniedz tikai 1-2% alkohola pēc tilpuma (ABV), bet pārgatavojušos palmu augļos Panamā ir konstatēta pat 10,2% ABV koncentrācija.
Dzīvniekiem jau bija gēni, kas varēja noārdīt etanolu, pirms rauga baktērija sāka to ražot, taču ir pierādījumi, ka evolūcija šo spēju precizēja zīdītājiem un putniem, kas patērē augļus un nektāru. Jo īpaši primāti un citi kokos mītošie dzīvnieki ir izstrādājuši efektīvu etanola metabolismu.
"No ekoloģiskā viedokļa nav izdevīgi būt apreibušam, kāpjot pa kokiem vai plēsoņu ieskautam naktī — tā ir recepte, lai jūsu gēni netiktu nodoti tālāk," saka molekulārais ekologs un pētījuma līdzautors Metjū Kerigans. "Tas ir pretējs cilvēkiem, kuri vēlas apreibināties, bet patiesībā nevēlas kalorijas, savukārt dzīvnieki vēlas kalorijas, bet ne reibumu."
Pirmkārt un galvenokārt etanols ir kaloriju avots, un fermentācijas laikā radušies smaržīgie savienojumi varētu novirzīt dzīvniekus uz šo pārtikas avotu, lai gan pētnieki apgalvo, ka maz ticams, ka dzīvnieki spēs noteikt pašu etanolu. Etanols varētu būt arī ārstniecisks: augļu mušas apzināti dēj olas vielās, kas satur etanolu, kas pasargā tās no parazītiem.
Ir daudz neatbildētu jautājumu par etanola patēriņa nozīmi savvaļas dzīvniekiem. Turpmākajos pētījumos komanda plāno izpētīt etanola patēriņa uzvedību un sociālo ietekmi uz primātiem un dziļāk izpētīt fermentus, kas iesaistīti alkohola metabolismā.
