Jaunieši visā pasaulē arvien vairāk izjūt emocionālu izsīkumu, cīnās ar stresa pārvarēšanu un zaudē vitalitātes sajūtu. Turklāt problēma neaprobežojas tikai ar konkrētām valstīm vai ienākumu līmeņiem: šī satraucošā tendence ir atklāta pat ekonomiski pārtikušās valstīs. Pie šāda secinājuma nonāca starptautiska pētnieku komanda, analizējot datus no gandrīz 50 000 cilvēku 92 valstīs.
Pētījuma rezultāti tika publicēti žurnālā “Social Indicators Research”. Pētījumā piedalījās 261 speciālists, un tā autori atklāja būtisku atšķirību starp paaudzēm: jaunāki respondenti savu psiholoģisko labsajūtu novērtēja ievērojami sliktāk nekā vecāki pieaugušie.
Ar kādām problēmām jaunieši saskaras biežāk?
Īpaši ievērojamas atšķirības parādījās viņu enerģijas sajūtā, emocionālajā stabilitātē un spējā tikt galā ar ikdienas izaicinājumiem. Jaunieši šajās kategorijās uzrādīja vājākos rezultātus. Vecāki respondenti vidēji savu labsajūtu novērtēja labāk.
Tomēr aina nebija tik skaidra. Dažāda vecuma cilvēki diezgan augstu novērtēja savu attiecību kvalitāti ar citiem un savas dzīves jēgu. Šķiet, ka grūtības galvenokārt ir saistītas ar emocionālajiem resursiem un uztverto spēju tikt galā ar stresu.
Kas nosaka psiholoģisko labsajūtu?
Pētnieki atklāja arī saikni starp garīgo labsajūtu un sociālekonomiskajiem apstākļiem. Nodarbinātie aptaujas dalībnieki jutās labāk nekā bezdarbnieki, un augstāki ienākumi bija saistīti ar labvēlīgākiem psiholoģiskās labsajūtas rādītājiem. Turklāt zinātnieki neatrada ienākumu līmeni, virs kura šī saikne izzustu.
Arī izglītībai bija nozīme. Cilvēki ar augstāku izglītību vidēji ziņoja par labāku labsajūtu nekā tie, kuriem bija tikai vidusskolas izglītība vai zemāka. Turklāt dalībnieki, kas dzīvoja kopā ar citiem, novērtēja savu labsajūtu augstāk.
Atšķirības tika konstatētas arī darba organizācijā. Darbinieki ar dažādiem darba grafikiem vidēji ziņoja par labāku labsajūtu nekā tie, kas strādāja tikai attālināti.
Kāpēc pētījuma rezultāti rada bažas
Lai novērtētu dalībnieku labsajūtu, pētnieki izmantoja desmit jautājumus, kas mērīja dažādus psiholoģiskās labsajūtas aspektus. Tie ietvēra pašcieņu, optimismu, pozitīvas emocijas, iesaistīšanos dzīvē, enerģiju un kompetences sajūtu. Pētnieki ņēma vērā arī stresu, trauksmi, depresijas simptomus un kopējo apmierinātību ar dzīvi.
"Šie atklājumi nav tikai iemesls, lai mudinātu valdības pievērst uzmanību jauniešu un maznodrošinātu cilvēku psiholoģiskajai labsajūtai. Tie ir signāls, ka veselas iedzīvotāju grupas jau piedzīvo grūtības un jūt, ka viņu spēja tikt galā ar dzīves izaicinājumiem vājinās," atzīmē pētījuma vadītājs Kai Rudžeri, Kolumbijas Universitātes profesors.
Pēc pētījuma autoru domām, rezultātiem vajadzētu mudināt pievērst lielāku uzmanību jauniešu un sociāli neaizsargātu grupu psiholoģiskajai labklājībai. Spriežot pēc apkopotajiem datiem, šī problēma ir starptautiska mēroga problēma.
