Šīs vasaras karstuma viļņi ES ekonomikai varētu izmaksāt aptuveni 180 miljardus eiro. Tas ir aptuveni 1% no bloka IKP. Pie šāda secinājuma nonākuši "Triodos Bank" analītiķi. Viņi lēš, ka darba ražīguma kritums tikai augstās gaisa temperatūras dēļ varētu samazināt ES IKP par aptuveni 0,6%. Visvairāk cietīs lauksaimniecība, ražošanai potenciāli samazinoties par 3–7%.
Dažām valstīm zaudējumi būs vēl ievērojamāki. Francija riskē zaudēt 1,4 procentpunktus no ekonomikas izaugsmes, kas varētu novest pie 0,6 % samazinājuma. Nīderlandē 0,8 procentpunktu zaudējums gandrīz pilnībā iznīcinātu paredzēto ekonomikas izaugsmi, norāda "politico.eu".
Vienlaikus analītiķi norāda, ka tiešā saistība starp karsto dienu skaitu un postījumu apmēru nav lineāra. Spānija un Itālija ir īpaši neaizsargātas un piedzīvo lielu karsto dienu skaitu, taču ilgstoša pielāgošanās augstajai temperatūrai samazina katra jaunā karstuma viļņa papildu ietekmi.
"Rezultātā ne tikai karstākās valstis zaudē visvairāk. Spānijā un Itālijā ir visaugstākais fiziskās neaizsargātības līmenis un vislielākais karsto dienu skaits absolūtā izteiksmē, bet gadu desmitiem ilga aklimatizācija nozīmē, ka jebkuras atsevišķas karstās dienas marginālā ietekme ir relatīvi maza," norādīts "Triodos" analīzē.
Karstuma viļņu sekas sniedzas tālu aiz darba tirgus robežām. Sausums ir skāris enerģētikas un upju transporta nozares: zemais ūdens līmenis Donavā piespieda Ungārijas Pakšas atomelektrostaciju ievērojami samazināt jaudu, savukārt Rumānija ir ķērusies pie akmeņu spridzināšanas, lai novirzītu ūdeni uz pēdējo darbojošos reaktoru. Arī kuģi Reinā un Donavā ir spiesti darboties ar samazinātu jaudu.
Karstums jau ir ietekmējis mirstību. Saskaņā ar "Politico" datiem, rekordlielā karstuma viļņa laikā no jūnija vidus līdz jūlija sākumam sešās vissmagāk skartajās Eiropas valstīs tika reģistrēti vismaz 14 000 papildu nāves gadījumu.
"Triodos" brīdina, ka šī vasara nav jāuztver kā vienreizējs izņēmums. Globālās sasilšanas apstākļos ārkārtējs karstums "varētu kļūt strukturāls", kas nozīmē, ka tā ekonomiskā ietekme atkārtosies.
Analīzes autori norāda, ka ieguldījumi apūdeņošanā, izolācijā un dzesēšanā, kā arī darba grafiku maiņa karstākajās stundās palīdzēs mazināt kaitējumu. Tomēr adaptācijas atlikšana kļūst arvien riskantāka.
"Katrs adaptācijas gads bez mazināšanas pasākumiem ir gads, kas aizgūts no nākotnes, kas kļūs tikai karstāka," teikts analīzē.
