Mākslīgā intelekta straujā attīstība ir saskārusies ar negaidītu šķērsli: ūdens trūkumu. Saskaņā ar jaunu pētījumu, ko veikuši Kalifornijas universitātes pētnieki, līdz 2030. gadam ASV datu centru vajadzības varētu sasniegt Ņujorkas ikdienas ūdens patēriņu. Secinājumi liecina, ka ierobežotā ūdensapgādes jauda kļūst par IT nozares vājo vietu.
Kāpēc serveriem ir nepieciešams tik daudz ūdens?
Mūsdienu datu centri darbojas visu diennakti, radot milzīgu siltuma daudzumu. Lai novērstu iekārtu bojājumus un pārkaršanu, inženieri izmanto ūdens dzesēšanu — visefektīvāko, bet arī resursu ietilpīgāko metodi.
Tehnoloģiju giganti bieži paziņo par pāreju uz slēgta cikla sistēmām, kas samazina resursu zudumus līdz minimumam. Tomēr realitāte ir sarežģītāka: lielākā daļa šo sistēmu siltuma novadīšanai izmanto iztvaikošanas dzesēšanas torņus. Rezultātā milzīgs ūdens daudzums burtiski iztvaiko atmosfērā.
Piemēram, saskaņā ar pētījumiem, liela moderna datu centra, kas izmanto iztvaikošanas dzesēšanu, maksimālais dienas ūdens pieprasījums bieži vien var pārsniegt 3,7 miljonus litru dienā.
Problēmas mērogs līdz 2030. gadam
Pētnieki nonākuši pie satraucošiem secinājumiem. Ja pašreizējie patēriņa tempi saglabāsies, līdz 2030. gadam Amerikas datu centriem maksimuma periodos (piemēram, karstuma viļņu laikā) būs nepieciešami no 2,6 līdz 5,5 miljardiem litru ūdens dienā.
Tas rada nopietnus riskus pilsētu infrastruktūrai. Pašvaldību ūdensapgādes sistēmām ir jānodrošina stabila ūdensapgāde visiem patērētājiem pat maksimālā pieprasījuma periodos, un tik liela spēlētāja parādīšanās apdraud šo sistēmu ilgtspējību.
Enerģijas strupceļš
Ūdens problēma ir tieši saistīta ar enerģiju. Kad ūdens resursi kļūst nepieejami, datu centri ir spiesti pāriet uz sauso (gaisa) dzesēšanu. Tas ir mazāk efektīvi un ievērojami palielina enerģijas patēriņu. Karstās dienās, kad elektrotīklus jau tā noslogo gaisa kondicionētāji, mākslīgā intelekta papildu prasības var izraisīt strāvas padeves pārtraukumus.
Tādējādi ūdens trūkums nav tikai vides problēma, bet gan tiešs šķērslis, kas varētu palēnināt neironu tīklu attīstību un piespiest lielos tehnoloģiju uzņēmumus radikāli pārskatīt savas pieejas infrastruktūras izveidē.
