Kur beidzas saprotama bērnu rosība un sākas iedzīvotāju tiesības uz mieru savās mājās? Šāds jautājums aktuāls kādas mājas iedzīvotājai, jo ēkā, kur sieviete mitinās, ierīkots bērnudārzs.
"Lēnām kļūstu par kaimiņtanti - bubinātāju. Mūsu daudzdzīvokļu ēkas 1. stāvā atvēra privāto bērnudārzu. It kā jau forši un tā, bet tas troksnis, kad viņi visi ir ārā, ir neizturams. Ļembasts no 9.30 līdz 18.30," vietnē "X" lasāma sūdzība.
- Māra: Nu man ļembasts pāri pagalmam ir tikai ap 11, kad mazos izlaiž ārā pirms pusdienām, un ap 17, kad nāk viņus savākt. Varu pulksteni noregulēt. Vai tad jūsējie ārā dzīvo?
- Kārena: Mazliet jāpaciešas, un drīz varbūt būs bērnudārzu vietā tikai pansionāti.
- Liene: Manējie blakus sētā vasarās sāk ballīti ārā uzreiz, kā pirmos vecāki atved, t.i., 7.30. Modinātāju būtībā darbdienās var vairs nelikt.
- Vilnis: Nekas pasaulē nav skaistāks un patiesāks kā bērnu smiekli! P.s. man kaimiņos divi bērnudārzi.
- Ilona: Tas ir traki, ja DAUDZDZĪVOKĻU mājā ierīko bērnudārzu.
- Baiba: Mani arī tracina, ka mazie trokšņo, skraida pa augšējo dzīvokli, spēlē bumbu, spēlē klavieres. Bet mums pašiem 3 bērni, arī ar hokeja nūjām un bumbu reiz dzenājās, trokšņoja. Kā izaugt bērniem? Pamaini attieksmi, priecājies, ka aiz loga čalo bērni, ne karš.
- Rat: Bērnudārza sēta ir apmēram 5 m no mana loga, neliels troksnītis reizēm ir, bet lidmašīnas, sirēnas un pārējo pilsētas troksni viņi nepārkliedz. Te būs pašiedvesma pie vainas.
