Kamēr vairums cilvēku diskutē par mākslīgo intelektu, kiberdrošības eksperti arvien vairāk runā par citu apdraudējumu — daudz mazāk redzamu, bet potenciāli daudz bīstamāku. Šī ir tā sauktā Q diena — diena, kad kvantu datori spēs uzlauzt mūsdienu šifrēšanas sistēmas, kas ir pamatā praktiski visam internetam.
Tas izklausās pēc zinātniskās fantastikas, taču bažas jau ir diezgan reālas. "Google" nesen paziņoja, ka šādas tehnoloģijas varētu kļūt bīstamas līdz 2029. gadam.
Ko tas nozīmē vienkāršajiem cilvēkiem? Praksē tas apdraud visu, kas mūsdienās tiek uzskatīts par drošu: bankas darījumus, e-pastu, mākoņkrātuvi, medicīniskos ierakstus, tūlītējās ziņojumapmaiņas lietotnes un kriptovalūtas makus. Mūsdienu šifrēšana darbojas tāpēc, ka parastajiem datoriem ir pārāk grūti ātri atrisināt noteiktas matemātiskas problēmas. Kvantu mašīnas to var izdarīt daudzas reizes ātrāk.
Ekspertus īpaši satrauc scenārijs "savākt tagad, atšifrēt vēlāk". Tas nozīmē, ka uzbrucēji jau tagad var nozagt šifrētus datus un uzglabāt tos, līdz tiek izstrādāti pietiekami jaudīgi kvantu datori. Tad vecos arhīvus — sākot no personīgās sarakstes līdz medicīniskajiem ierakstiem — būs viegli atvērt kā atbloķētu dokumentu skapi.
Ierīces, kuras reti tiek minētas kiberuzbrukumu kontekstā, arī varētu būt apdraudētas: elektrokardiostimulatori, insulīna sūkņi un citas bezvadu vadāmas medicīnas ierīces. Pētnieki jau strādā pie šādu ierīču aizsardzības, baidoties no scenārijiem, kuros hakeri varētu attālināti traucēt to darbību.
Tomēr eksperti uzsver, ka parastajiem lietotājiem vēl nav jāuztraucas. Visticamāk, pāreja uz jauno drošību notiks pakāpeniski, tāpat kā pasaule savulaik pirms 2000. gada piedzīvoja Y2K problēmu. Toreiz katastrofa tika novērsta tieši tāpēc, ka uzņēmumi bija iepriekš sagatavojušies.
Taču problēma ir tā, ka ne visi ir gatavi pārmaiņām. Saskaņā ar "McKinsey" datiem, vairāk nekā 90% uzņēmumu joprojām nav skaidra plāna aizsardzībai pret kvantu draudiem. Un pāreja uz jauniem drošības standartiem varētu ilgt 10-20 gadus.
