Janvāra beigās Eiropā gaidāms spēcīgs aukstuma vilnis, kas saistīts ar tā saukto Sibīrijas sprādzienu – retu atmosfēras parādību, kad gaisa plūsmas maina virzienu, ienesot Eiropas reģionā aukstu gaisu no austrumiem. Par to ziņo "Bloomberg", atsaucoties uz Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) datiem.
Saskaņā ar prognozēm, sākot ar 24. janvāri, vidējā temperatūra Igaunijā un Latvijā būs par 10 grādiem zemāka par normu.
Polijā paredzams, ka temperatūra pazemināsies līdz -10 grādiem pēc Celsija, savukārt Vācijā - aptuveni -3 grādi pēc Celsija, kas arī ir ievērojami zemāka par vidējo rādītāju šajā gada laikā.
Klimatologs Džūda Koens no Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta norāda, ka tik liela mēroga aukstuma viļņi Eiropā ir reti. Viņš norāda, ka šī gada sals varētu saglabāties līdz februāra sākumam, taču precīzas aukstā viļņa ietekmes robežas un ilgums joprojām nav skaidrs.
Džeimss Pīkoks, "MetSwift" galvenais meteorologs, uzsver, ka meteoroloģiskā situācija joprojām ir nestabila. Viņš lēš, ka Rietumatlantijas vēji varētu daļēji palēnināt aukstā gaisa masu izplatīšanos, īpaši Rietumeiropas valstīs, tostarp Francijā un Apvienotajā Karalistē.
Iepriekšējās ziemas vētras jau ir izraisījušas sniegputeņus, spēcīgu vēju un elektroenerģijas padeves pārtraukumus vairākās Eiropas valstīs. Kopš gada sākuma Eiropu ietekmē spēcīgas arktiskās intrūzijas, un dažos reģionos temperatūra pazeminās par 12-15 grādiem zem normas. Papildu ietekmi rada arī cikloni Vidusjūrā, izraisot nokrišņu palielināšanos Balkānos un Austrumeiropā.
