Ekstrēms karstums varētu kļūt par normu nākamo tūkstoš gadu laikā — pat ja cilvēce pilnībā apturēs CO₂ emisijas. Pie šāda secinājuma nonākuši ARC Center of Excellence for 21st Century un CSIRO pētnieki, izmantojot nākotnes klimata superdatoru modeļus. Rezultāti publicēti žurnālā Environmental Research: Climate (ERC).
Komanda aprēķināja, kā mainīsies karstuma viļņi tūkstošgades laikā pēc "neto nulles" sasniegšanas. Simulācijas aptvēra laiku no 2030. līdz 2060. gadam, lai novērtētu, cik kritiskas ir pat nelielas kavēšanās.
Modeļi parādīja, ka neto nulles emisiju atlikšana tikai par pieciem gadiem noved pie ievērojama karstuma pieauguma. Viļņi kļūst garāki, karstāki un biežāki, un pat pēc tūkstoš gadiem pasaule neatgriežas pirmsindustriālā līmenī.
Iepriekš retie "superkarstuma" periodi kļūs arvien biežāki, un jo ilgāks laiks būs nepieciešams klimata stabilizēšanai, jo spēcīgāki tie būs. Arī Dienvidu okeāna lēnā, bet pastāvīgā sasilšana veicina šo procesu.
Ja "neto nulle" tiks sasniegta tikai līdz 2050. gadam, rekordlieli karstuma viļņi tropos kļūs par ikgadēju parādību.
"Mūsu rezultāti apstrīd vispārpieņemto uzskatu, ka klimats pakāpeniski uzlabosies, tiklīdz tiks sasniegta "neto nulle"," sacīja pētījuma galvenā autore, profesore Sāra Perkinsa-Kērkpatrika no Austrālijas Nacionālās universitātes.
Pēc viņas teiktā, cilvēcei būs jāpierod pie realitātes, kurā ārkārtējs karstums ir norma un adaptācija ir nebeidzams process.
