Microsoft eksperti analizēja vairāk nekā 200 000 darba sarunu, izmantojot Copilot (Microsoft izstrādātu tērzēšanas robotu), lai noteiktu, kur mākslīgais intelekts reāli ietekmē ikdienas darbu.
Saskaņā ar pētījumu visvairāk MI skar šādas profesijas: tulkotāji, vēsturnieki, žurnālisti, mediju speciālisti, klientu apkalpošanas konsultanti un pārdošanas speciālisti. Augsts risks ir novērojams arī programmētāju vidū, kuri pēta datu masīvus, un citu IT darbinieku vidū.
Darbi, kas saistīti ar fizisku darbu, cilvēku aprūpi, tīrīšanu, kā arī profesijas, kurām nepieciešamas roku prasmes vai mijiedarbība ar reālo pasauli (piemēram, remonts vai darbs ražošanā), praktiski paliek neskartas - to mākslīgā intelekta piemērojamības rādītājs ir tuvu nullei.
Pētījuma autori norāda, ka 40% gadījumu uzdevumi, ko lietotāji uzdod mākslīgajam intelektam (MI), un paša MI darbības atšķiras. MI bieži darbojas nevis kā tiešs darbinieka aizstājējs, bet gan kā padomdevējs vai palīglīdzeklis. Piemēram, Copilot nevis vienkārši izsniedz datus, bet gan piedāvā ieteikumus, palīdz formulēt domas un paātrina materiālu sagatavošanu.
Pētījums arī parādīja, ka MI ietekmes pakāpe gandrīz nav saistīta ar algu vai izglītības līmeni profesijā. Ģeneratīvā MI ietekme pašlaik ir spēcīgāk jūtama tur, kur galvenais resurss ir zināšanas un komunikācija, nevis fiziskās prasmes.
Ziņojuma autori norāda, ka plaša automatizācija un cilvēku masveida pārvietošana MI dēļ nav neizbēgama. MI drīzāk papildinās, nevis pilnībā aizstās cilvēku darbu. Tehnoloģijas mainīs profesiju struktūru, bet pilnībā tās neiznīcinās.
