Rautakalio: Puiši dara uz ledus visu, kas ir viņu spēkos

Pusotra mēneša laikā Dinamo Rīga komanda no pārbaudes spēļu uzvarām un skaistās spēles nokļuvusi pašā Rietumu grupas apakšā. It kā daudz līdz dalībai izslēgšanas spēlēs un astotajai vietai nav, taču bez trūkstošajiem punktiem arī spēle nepriecē acis. Kāpēc tā, NRA vaicāja vienības galvenajam trenerim Pekam Rautakalio.

– Vieta turnīra tabulas lejasdaļā. Vai cerējāt uz tādu sezonas sākumu?

– Nē (noteikti atbild), gaidīju daudz vairāk, jo, kad devāmies uz treniņnometni un redzēju, kā mums tur veicas, patiešām gaidīju daudz vairāk jau šobrīd. Mēs hokeju spēlējam pietiekami labi, lai varētu uzvarēt spēles, taču neesam izcīnījuši punktus. Tā ir vienīgā lieta, kuras pietrūkst. Mēs esam kļuvuši labāki aizsardzībā, uzbrukumā izveidojam daudz vārtu gūšanas momentu, kas ir svarīgākais hokejā, bet nevaram iemest vārtus, lai uzvarētu spēles un savāktu vairāk punktu. Tajā pašā laikā zinu, ka mēs stūrējam pareizajā virzienā, un tas ir galvenais.

Puiši patiešām dara uz ledus visu, kas ir viņu spēkos. Katram spēlētājam var uzticēties, ka viņš darīs to, kas viņam ir jādara. Kā treneris es no viņiem nevaru prasīt neko citu. Pagājušogad šajā brīdī nebijām tik labi spēles ziņā un tam, lai mačos uzvarētu. Domāju, ka arī šogad lietas pamazām sakārtojas. Ar sniegumu pirmajā pusotrā mēnesī mēs nevaram nodrošināt pleiofus. Tomēr tas nenozīmē arī to, ka esi ārpus izslēgšanas spēlēm. Mēs tikai virzāmies pleiofu virzienā un pagaidām varbūt neesam pietiekami labi. Ja mēs zaudētu bez ierunām, tad gan es uztrauktos. Tik ilgi, kamēr turpinām spēlēt pietiekami labi un izveidojam vārtu gūšanas momentus, es zinu, ka mēs to dabūsim gatavu – uzvarēsim spēles.

– Pirmssezonas pārbaudes spēlēs bija sniegums, labs skaitliskais vairākums, uzvaras, Dzelzceļa kauss... Kāpēc nav turpinājuma KHL spēlēs?

– Parasti viss nedaudz mainās, kad sākas KHL sezona. Skaitliskais vairākums bija labs, jo puiši bija uz viena viļņa. Visi pretinieki pēta, kā mēs spēlējam skaitliskajā vairākumā, un vienmēr sūta savus labākos vīrus pret mūsu vairākuma brigādi. Tas nozīmē, ka mums ir jābūt vēl radošākiem. Tajā pašā laikā vairākumā mēs pārāk tālu no vārtu gūšanas neesam, jo katru reizi, kad mums ir skaitliskais vairākums, mums ir arī iespējas, ko mēs neprotam konvertēt gūtajos vārtos. Šad tad ripa pārlec pār nūju, piespēlēts tiek nedaudz par tālu uz priekšu vai aizmuguri, kustības laukumā tiek veiktas nedaudz par ātru vai vēlu. Vienmēr jābūt gatavam jebkādam pavērsienam laukumā, situācijas maiņai. Tā nedaudz pietrūkst, bet ar visu to radām iespējas.

– Vai esat apmierināts ar leģionāru darbību?

– Arī viņi smagi strādā, lai komanda uzvarētu, bet, ja mēs uz viņiem skatāmies kā uz vārtu metējiem un rezultativitātes punktu vācējiem, tas pagaidām nav tik uzskatāmi. Taču es ticu, ka kaut kad kādā maiņā tas tomēr notiks. Pēc pašreizējām spēlēm nevar spriest par spēlētājiem. Ja arī pēc nākamajām tikpat spēlēm spēlētāji, no kuriem mēs to gaidām, nemetīs vārtus, tad mums būs problēmas.

– Parasti ārzemju spēlētāji, vismaz Dinamo, ir līderi. Kuri ir komandas līderi šobrīd?

– Aizsardzībā tas ir Guntis Galviņš, mums ir Mārtiņš Karsums uzbrucēju līnijā... Ja runājam par līderiem, Raitis Ivanāns ir līderis – lielisks smagā darba darītāja paraugs. Es sagaidu līdera cienīgu spēli no katra šajā komandā. Šeit nepietiek, ka tikai viens velk pārējos uz priekšu, katram ir jādod savs ieguldījums ar savu piemēru. Savā komandā man nevajag tādus attaisnojumus, ka es neesmu līderis, viņš ir – tad lai met vārtus! Daugi [Kaspars Daugaviņš] arī dara visu, lai dotu komandai maksimumu. Gan jau sāks mest arī vārtus. Šobrīd viņam varbūt ir pārslodze, jo viņš reizēm grib komandai dot pat par daudz. Iespējams, ka, darot nedaudz mazāk, rezultāts būs pat labāks. Mums jāsaprot, ka tiem importa spēlētājiem, kas mums ir, viss šajā līgā ir jauns. Kāds laiks paiet, kamēr saproti, kā te viss notiek.

– Iepriekšējās sezonās līdera lomu gan uz laukuma, gan ģērbtuvēs bija uzņēmies komandas kapteinis Sandis Ozoliņš. Kā šosezon ar saviem uzdevumiem tiek galā jaunais komandas kapteinis Guntis Galviņš?

– Guntis dara ļoti daudz. Viņš grib būt labs kapteinis. Viņam ir milzīga vēlme uzvarēt, un viņš grib būt līderis uz ledus. Reizēm gan viņš nonāk sprukās, jo pats grib paveikt par daudz, lai palīdzētu komandai. Kā spēlētājs un treneris esmu

hokejā vairāk nekā 40 gadus. Esmu redzējis daudz komandu – klubus un nacionālās izlases. Viens kapteinis ir bijis lielisks uz ledus, kāds cits bijis perfekts komandas ģērbtuvē. Šobrīd nevaru pateikt nevienu sliktu vārdu par mūsu kapteini.

– Šogad pavīdēja ziņa par diviem pirmajiem numuriem Dinamo vārtos. Vai tas joprojām ir aktuāli?

– Mums ir divi labi vārtsargi. Jo tālāk sezonā, jo viņi abi būs labāki un noteikti palīdzēs uzvarēt kādas grūtas spēles.

– Vai kaut kas ir bijis jāmaina komandas taktiskajā zīmējumā?

– Mums nekas nav bijis jāmaina. Tas, kā mēs spēlējām pagājušosezon un līdz šim esam to darījuši šosezon, sakrīt. Tikai šogad mēs gribam būt vēl aktīvāki, vairāk lietot forčekingu, vēlamies kļūt labāki aizsardzībā, ātrāki mūsu pašu zonā darbībās ar ripu. To pašu var teikt par darbību uzbrukumā. Arī tur mēs gribam spēlēt ātrāk, ātri nonākt zonā un, ja neizdodas ātrais uzbrukums, ar ātrām piespēlēm mēģināt radīt jaunas iespējas. Pretinieka zonā uzbrucējiem būs iespēja individuālai darbībai, piemēram, stūrī mēģināt apspēlēt pretinieku viens pret vienu vai gājienā uz vārtiem, vai kādā citā veidā.

– Vai KHL hokejs mainās?

– Katru dienu televīzijā var redzēt divas trīs KHL spēles. Esmu tās daudz redzējis. Šosezon hokejs KHL ir mainījies. Pagājušogad bija vairāk gaidīšanas, kad oponents pieļaus kādu kļūdu ar ripu, un tad sekoja uzbrukums, vai arī, iegūstot ripu, nesteidzoties meklēja uzbrukuma iespējas. Šogad komandas pēc ripas zaudēšanas uzreiz sāk presingot un cenšas pēc iespējas izmantot ātrus pretuzbrukumus, lai pēc ripas zaudēšanas uzreiz atkal sāktu presingot ar domu tūlīt dabūt ripu atkal atpakaļ. Zaudējot ripu pretinieka zonā, tūlīt seko ātrs pretuzbrukums uz mūsu vārtiem tieši tāpat, kā to darām mēs. Kādi 90% komandu šogad spēlē vienādi.

– Mēs ar kolēģi diskutējām, vai mazajā vārtu birumā šosezon pie vainas ir somu sistēma vai izpildītāji.

– Nekad neesmu dzirdējis ne no viena trenera, ka kāda no sistēmām nav domāta tam, lai izveidotu vārtu gūšanas momentus. Mēs tādas izveidojam daudz, taču mēs runājam par iemaņām, par tām mazajām lietiņām. Turklāt šo sistēmu nevaram nosaukt par somu sistēmu. Tā ir starptautiska sistēma, un tagad tā spēlē visi, jo ir atklājuši, ka tas ir labākais veids, kā uzvarēt. Vienīgā atšķirība, iespējams, ir, kad pretinieks tiek pie ripas, cik spēlētāju traucē iesākt uzbrukumu – viens, divi vai neviens, ja pretinieks tiek sagaidīts līnijā. Vēl, iespējams, ir atšķirības, vai spēlētāju izvietojums aizsardzībā ir viens–trīs–viens, viens–divi–divi vai viens–četri. Pārējais nemainās – kur ir pretinieks un ripa, tur ir jābūt.

Nepiekrītu, ka spēlējam somu hokeju. Somu hokejs, piemēram, tika spēlēts pasaules čempionātā Slovākijā, kad Somija finālā uzvarēja Zviedriju ar 6:1. Tādā gadījumā arī mums katru nakti (spēli) būtu jāmet seši vārti. Mēs zinām, ka tas nav iespējams. Tie vienkārši ir spēlētāji, ne sistēma. Sistēma ir – būt disciplinētam, sistēma ir, kad visi cenšas, kad esam uz viena viļņa un zinām, kas jādara un kā mēs to mēģināsim darīt. Tad mēs varam gūt panākumus. Iepriekš varbūt mums nedaudz disciplīnas ir pietrūcis, taču šajā komandā ir nepieciešama disciplīna un pūles, lai kaut ko sasniegtu.

– Par disciplīnu runājot, kaut kā iekrituši acīs samērā daudzie nevajadzīgie noraidījumi pretinieka un vidējā zonā...

– Jā, tā ir taisnība – mums ir pārāk daudz dumju noraidījumu. Tā ir prāta disciplīna. Tomēr tas liecina arī par ko citu – spēlētāji tik ļoti grib uzvarēt, emocijas ņem virsroku. Ja mēs būtu vadībā ar 3:1 vai 4:1, jūs nekad neredzētu tādus noraidījumus.

– Un ko var atbildēt tiem, kuri saka, ka Dinamo spēle nav estētiska, atraktīva, acīm pievilcīga?

– Jā, bet tad mēs varam jautāt, kur mums ir tie spēlētāji, kuri ir atraktīvi? Kur viņi ir?! Viņu te nav. Komandas, kurām ir nauda, viņus nopērk.

Katram klubam ir savs veids, kā paveikt ieplānotos darbus. Mums ir pašiem sava filozofija un politika, kuru cenšamies īstenot mēs. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka katrs mūsu spēlētājs smagi strādā, lai nokļūtu izslēgšanas spēlēs. Ja cilvēki domā, ka mūsu spēle nav saistoša... Hokejs nav tikai vārtu gūšana vai negūšana. Tās ir daudzas lietas, kas notiek mača laikā. Ja mēs ar ripu tikai gaidām, ko darīs pretinieks un ka notiks kas maģisks, kas mums palīdzēs ripu dabūt vārtos, un ja to sauc par atraktivitāti, tad tas izskatās pēc loterijas. Es tiešām nezinu, ko cilvēki no mums gaida? Vai to, lai mēs uzvarētu katru spēli?

– Gūtus vārtus, lielisku spēli un daudz punktu turnīra tabulā.

– Labi. Tad lai tie cilvēki, kas to gaida, sagādā kādu naudu, par ko mēs varētu dabūt spēlētājus no NHL.

– Galvenais, lai to saprastu kluba vadība un neteiktu, ka Rautakalio slikti strādā un ir jāatbrīvo no darba.

– Protams, es par to iedomājos, taču koncentrējos uz savu darbu. Tā ir komandas vadības kompetence, tāpat kā manējā ir izlemt, piemēram, kurš spēlēs un kurš nespēlēs. Tāpēc to nekādi nevaru komentēt. Tomēr, ja runājam par iespējām un mūsu spēlēto hokeju, es tik drūmi uz šīm lietām neskatos, kā jūs tagad to pasniedzāt. Vajadzētu paskatīties, kādas ir tās komandas, pret ko esam aizvadījuši mačus, kas viņi ir. Un, ja mēs vienalga katru spēli spējam ar tām cīnīties un pat uzvarēt, tas kaut ko liecina par mūsu vienību. Tas liecina kaut ko par mūsu puišiem. Jautājums, vai tas ir pietiekami? Šobrīd nav. Ja gribi uzvarēt tās spēles, jāpaņem nauda un tie NHL vīri jānopērk, lai viņi šeit spēlētu. Viņi labāk pieprot tās «mazās lietas», kas palīdz uzvarēt. Tas ir tas, kur ripa ir aizsardzībā, kur uzbrukumā. NHL to iemāca, kā spēlēt noteiktās situācijās. Mūsu uzdevums nav gaidīt, bet reaģēt un ņemt visu, ko mums spēle piedāvā.

– Šosezon KHL ir trīs jauni klubi, un visi rietumu grupā. Ko tas nozīmē Dinamo?

– Kļūst grūtāk, grūtāk un grūtāk, jo tās ir labas komandas. Patiešām labas. Prāgas Lev ir nauda. Tāpēc viņi var izdarīt visu, lai izveidotu komandu, kādu viņi grib to redzēt. Arī NHL spēlētājus viņiem tagad ir izdevies piesaistīt. Bratislavas Slovan ir līdzīgs stāsts. Arī viņiem šosezon ir NHL spēlētāji. Doņeckas Donbass pašreiz ir piesaistījis četrus NHL spēlētājus. Visi trīs klubi tērē lielu naudu, lai komanda būtu un lai tā spēlētu šajā līgā.

– Kur ņemat optimismu grūtos brīžos?

– Būšana negatīvam nekad jums neko nedos. Es joprojām sapņoju, ka mēs uzvaram, ka mēs iekļūstam pleiofos. Tas ir spēks, ko es ņemu līdzi uz katru spēli, katru treniņu, jo es ticu mūsu komandai.

– Un kad jūs smaidīsiet?

– Es smaidu (smejas). Šad un tad jūs to redzat ārēji, bet ļoti daudz es smaidu iekšēji.