Jēkabsone-Žogota: Neplānoju. Jādzīvo, jāsmaida, jāpriecājas
"Ieplānoju beigt – tagad esmu laukumā. Nekad nevaru paust skaļus apgalvojumus, jo dzīve izvēršas savādāk, nekā biju ieplānojusi," atsākot treniņus Latvijas sieviešu basketbola valstsvienībā, smaidot saka izlases visu laiku rezultatīvākā spēlētāja Anete Jēkabsone-Žogota.
“Anete, Tu esi forša!” pārdesmit minūtes pēc sarunas preses konferencē paziņo valstsvienības kapteine Gunta Baško-Melnbārde. Izlases ilggadējo līderu starpā valda nobriedušas, koleģiālas attiecības, kurās jautrība un pozitīva nopietnība ir pārāka pār laika pēdām. Gan pirms, gan pēc treniņiem “Elektrum” Olimpiskā centra gaiteņos var redzēt smaidus, dzirdēt smieklus un labus vārdus.
Trenējies jau mēnesi?
Ceturto nedēļu. Kad varēju, gāju mētāt uz Daugavas sporta namu.
Metieni un piespēles ir augstā līmenī. Jāatgūst ātrums?
Manuprāt, viss klibo. Spēles sajūtas iegūšanai vajadzīgs laiks. Jāsajūt metiens - šovakar pēc treniņa zālē palikšu ilgāk. Jāpiešauj roka. Jānoslīpē visas kustības.
Jādabū fiziskā kondīcija - tas ir pats galvenais. Ķermenim jābūt spēcīgam, viss pārējais atnāks. Trīs nedēļas strādājām ar treneri Ēriku Visocki, lai sagatavotu ķermeni darbam. Treniņos jāstrādā ar lielāku spēku un atdevi. Nevaru neaizskriet (noīsināt), neizdarīt. Tikai tā varu uzturēt sevi formā. Bez atlaidēm.
Tu pati sev nedod atlaides?
Tieši tā. Man vienmēr sevi jāpiespiež. Galvenais treneris koncentrējas, lai sagatavotu komandu. Lai zinātu sadarbības, lai sajustu viena otru. Mana sagatavotība ir mana atbildība. Pagaidām treniņos ir daudz kļūdu un neprecīzu piespēļu. Mums jābūt prasīgākām pret sevi.
Kas bija galvenais pamudinājums pievienoties valstsvienībai?
(Eiropas čempionāta kvalifikācijas) cikls jau bija iesākts. Sāku palīdzēt, tagad vajag lietu padarīt līdz galam. Kad pateicu, ka beigšu spēlēt, šķita, ka novembrī nespēlēšu. Laiks gāja, palīdzēt aicināja Latvijas basketbola savienība - spēlēt un pabeigt karjeru smukajā Latvijas kreklā. Tas ir daudz foršāk nekā to darīt kluba kreklā.
Minēji, ka saņēmi aicinājumu no Latvijas basketbola savienības. Tevi uzrunāja LBS prezidents, ģenerālsekretārs, izlases direktors?
Tikos ar visiem reizē - (LBS prezidentu) Valdi Voinu, ģenerālsekretāru Edgaru Šnepu un izlases direktoru Ediju (Eglīti). Parunājām, taču pati apzinos, ka man vēl ļoti daudz jāstrādā. Laiks rit ātri, tāpēc ir neliels satraukums par savu kondīciju. Slovēnijai ir ļoti laba komanda. Viņas labi sedz, ir ātras, krampē. Ar lēnumu nekur tālu netiksi. Jāstrādā!
Teici, ka jāpabeidz cikls. Cikls pēc kvalifikācijas turpinās ar finālturnīru.
(Smejas) Pēc tam seko jauns cikls. Piedāvājumi klubos un tā līdz 40 (gadiem). Eiropas čempionāts ir Eiropas čempionāts, bet visam labajam pienāk beigas. Profesionālā sporta ietekme uz sievietēm ir savādāka nekā vīriešiem. Mums, sievietēm, jādomā arī par pēcnācējiem.
Dzīvosim - redzēsim. Es neplānoju. Ieplānoju beigt - tagad esmu laukumā. Nekad nevaru teikt skaļus vārdus (smaida), jo dzīve izvēršas savādāk, nekā biju ieplānojusi. Dzīvosim, smaidīsim, priecāsimies, izbaudīsim dzīvi!
Daudz laika esi spēlējusi kopā ar īpašiem cilvēkiem, sākot ar Guntu Baško-Melnbārdi.
Guntas priekšā jānoņem cepure. Tas, ko viņa dara gan izlasē, gan TTT... Viņa cīnās visur - uz grīdas un augšā, dala piespēles, gūst punktus, strādā aizsardzībā. Gunta dara visu. Kad satiku viņu, teicu - Tev ir otrā jaunība. Gunta ir ļoti profesionāla spēlētāja. Rūpējas par sevi, uztur ķermeni formā. Neatlaidīga, prasīga pret sevi un citiem. Gunta, Tu esi malacis!
Iedomājoties par visu, kam iets cauri, uzmetas zosāda. Man ir laimējies, ka varēju spēlēt kopā ar Guntu, Ievu Kubliņu, Lieni Jansoni, Zani Teilāni. Īpaši komanda, ar kuru 2008. gadā spēlējām Madridē, kad neatņemama izlases sastāvdaļa bija Ieva Tāre un Zane Eglīte. Andiņa (Eibele), Dita Krūmberga... Visas bijām viens vesels. Tā bija izlase, kura man patika vislabāk.
No jaunākas paaudzes ilgi būts kopā ar Aiju Putniņu, mazāk ar Elīnu Babkinu. Man šķiet, ka Aija ir tikpat jauna kā agrāk. Tas saglabājies no TTP laikiem pie Maijas Kubliņas. Vienmēr esmu uzskatījusi Aiju par jauniņo, lai gan pieredze izlasē viņai ir ļoti liela.
Minēji Andu. Tu esi daudz ar viņu trenējusies un spēlējusi.
Mēs esam ne tikai komandas biedrenes, bet labākās draudzenes. Dalāmies priekos un bēdās. Esam gan strīdējušās, gan uzmundrinājušas viena otru. Andas klātbūtne (izlasē) rada patīkamu sajūtu, šķiet, ka viss turpinās un nebeidzas. Jo redzi spēlētājas, ar kurām ilgi esi spēlējusi.
Kā tevi šajā posmā atbalsta ģimene?
Tuvākajiem cilvēkiem ir liela loma, jo viņi mani atbalsta. Viņi ir kā treneri, kuru padomos vienmēr ieklausos. Pastāv uzskats, ka vīrieša loģika ir loģiskāka par sievietes loģiku. Dažreiz, lai kā negribas piekrist citu teiktajam, padomāju, nomierinos un saprotu, ka viņi domā par labāko variantu. Saka, lai neuztraucos un spēlēju. Profesionāli to esmu darījusi 15 gadus.
Kurš ir lielāks treneris - brālis Sandris vai vīrs Edgars?
Mans treneris ārpus laukuma ir vīrs. Viņa padomi, kritika un stingrība dažreiz padara mani labāku. Jāmāk arī pareizi nokritizēt. Edgars ir mans drošais plecs un es esmu viņa drošais plecs.