2009. gads Sportā

Aizejošajā 2009. gadā pasaulē visvairāk tika runāts par Juseinu Boltu, Rodžeru Federeru, Taigeru Vudu, Mihaēlu Šūmaheru, savukārt Latvijā tika gānīti dzērāji basketbolisti, sabiedrība sašķēlās divās daļās totalizatoru skandālā Dinaburg lietā, dzīvoja līdzi atjaunotajam Rīgas Dinamo un pludmales volejbolistu, motokrosistu, bobslejistu panākumiem.

Latvijā Miņins, pasaulē Bolts

Visu cieņu aktīvajiem atlētiem, bet lielākā ažiotāža šogad bija ap pensionēta ekssportista turpmākajām gaitām. Augustā paziņojums par to, ka F–1 savainotā brazīlieša Felipes Masas vietā varētu atgriezties septiņkārtējais pasaules čempions, 40 gadus vecais sarkanais barons Mihaēls Šūmahers satricināja visumā garlaicīgo, kaut negaidīto Pirmās formulas sezonas ritējumu. Tikai Šūmahera kakla savainojums neļāva šo ieceri īstenot.

Dienu pirms Ziemassvētkiem tomēr atskanēja Mercedes GP komandas paziņojums, ka Mihaēls nomainīs līdzšinējos neskaidros konsultanta pienākumus Ferrari nometnē un nākamsezon brauks Štutgartes autorūpnieku aprūpētajā vienībā. Tikai tāpēc, ka Šūmahers šogad sacensībās nav veicis nevienu apli pie

F–1 braucamā stūres, paziņojums par viņa atgriešanos ierindots trešajā vietā (par uzdrīkstēšanos).

Otro vietu topā nopelnījusi pasaules pirmā rakete tenisā Rodžers Federers. Kad šķita, ka viņa spēlētprasme kļūst arvien bālāka salīdzinājumā ar jaunās paaudzes demonstrēto, Federers uzvarēja vienīgajā Grand Slam turnīrā, kurā tas viņam vēl nebija izdevies, – Francijas atklātajās meistarsacīkstēs. Viņš kļuva par tikai sesto tenisistu pasaulē, kuram tas izdevies. Mēnesi vēlāk šveicietis tika arī pie sava sestā zemeņu un putukrējuma turnīra – Vimbldonas čempionāta – uzvaras, apsteidzot amerikāni Pītu Samprasu visvairāk izcīnīto Grand Slam turnīru titulu ziņā. Tagad Rodžera kontā tādu ir piecpadsmit.

Jau otro gadu pēc kārtas visas iespējamās balvas pasaules mērogā savāks jamaikiešu brīnumbērns sprinteris Juseins Bolts. Izņēmums nebūs arī NRA gada sporta notikumu tops. Par spīti konkurentu – tautieša Asafas Pauela un amerikāņa Taisona Geja – kareivīgajiem paziņojumiem, pasaules čempionātā vieglatlētikā Berlīnē līdz pusfināliem jamaikietis pa skrejceļu pārvietojās regeja ritmā un smaidīja, smaidīja, smaidīja... Toties 100 un 200 metru distanču finālos jau pusdistancē oponenti visas pūles varēja veltīt cīņai tikai par otro vietu. Ja Juseins jau olimpiskajā Pekinā nebūtu sasniedzis fantastiskus pasaules rekordus, šogad sasniegtie (100 m – 9,58 s, 200 m – 19,19 s) varbūt neliktos tik neiespējami. Tikai Pauela čammāšanās 4x100 m stafetes skrējiena fināla ceturtajā posmā liedza 23 gadus vecajam sprinta karalim arī trešo pasaules rekordu.

ASV golferis Taigers Vuds sportā nopelnīja savu miljardo ASV dolāru, bet par savu darbību meitu ģēģera gaitās viņš varētu izdot atsevišķu biogrāfiju. Ievērību pelna riteņbraukšanas leģendas Lensa Ārmstronga atgriešanās šosejā, Martina Brodēra regulārie labojumi NHL vārtsargu rekordu ailītēs, futbola kluba Barcelona seši tituli sešos turnīros un ar Latviju saistītā Šabtaja fon Kalmanoviča aiziešana labākos basketbola laukos.

Latvijā trīs pirmajās vietās pelnījusi būt valsts ekonomiskā un politiskā impotence (krīze) ar tās ietekmi uz sportu. Ja to atstājam mierā, kā trešie liekami motosportisti – gan pasaules čempions ekipāžām Kaspars Liepiņš (pie stūres beļģis Joriss Hendrikss), gan viņa pretinieki trasē liezērieši brāļi Lauris un Jānis Daideri, kuri finišēja trešie. Otrās ir patīkamākā pārsteiguma autores – Eiropas čempiones pludmales volejbolā Inguna Minusa un Inese Jursone, bet uz augstākā pakāpiena ar pirmo reizi neatkarīgajai Latvijai izcīnītu medaļu bobslejā (bronzu) – Jāņa Miņina pilotētais četrinieks.

Speciālbalvas nopelnījuši: gada debija – Anete Jēkabsone-Žogota (WNBA), gada kvalificēšanās – Haralds Silovs (startam Vankūverā gan šorttrekā, gan ātrslidošanā), gada fenomens – Rīgas Dinamo, gada atgriešanās – Sandis Ozoliņš, gada būve – starta estakādes Siguldā pabeigšana, gada hokeja lielvalsts – Latvija A grupā pieaugušo, U–20 un U–18 vecuma grupās, gada Eiropas kausu komanda – FK Ventspils Eiropas līgā, gada izlase – Latvijas hokeja, futbola, sieviešu basketbola un sieviešu U–20 komandas, gada stratēģija – jaunu un talantīgu sportistu audzināšana pārdošanai, gada labākais sportists bez medaļas – Vadims Vasiļevskis, gada jaunie talanti – septiņcīņniece Laura Ikauniece un biatlonists Andrejs Rastorgujevs.

Ārpus topa atstāta mūsu dzērāju brigāde, kas Latvijas izlasi basketbolā uzmeta vairāk nekā I. Miglinieks un G. Vētra 1992. gadā, kuri atšķirībā no šā gada varoņiem atklāti pateica, ko darīs un ko nedarīs. Žēl, ka šeit nav Amerika. Tad Latvijas Basketbola federācija varētu vainīgos iesūdzēt tiesā par savienības un visa basketbola prestiža graušanu un piedzīt no viņiem zaudējumus, kas radušies kaut vai tikai tāpēc, ka novērsās sponsori. Arī par futbola kluba Dinaburg izslēgšanu no čempionāta jāpiemin tikai tas, ka civilizētās valstīs noziedznieku sodīšanai tiek piemērotas likumīgas metodes.