VAKARA ZIŅAS: Pēc 20 gadiem uzmanības centrā nonāk leģendārā pasaules tiesas prāva
Iespējams, skaļākā ASV tiesas prāva pagājušā gadsimta 90. gadu vidū, kas pāršalca visu pasauli, bija amerikāņu eksfutbolistam Orentālam Džeimsam Simpsonam izvirzītā apsūdzība dubultslepkavībā un sensacionālā attaisnošana.
Vairākas amerikāņu pastrādātās slepkavības un noziegumi ir iegājuši pasaules kriminālistikas vēsturē un kļuvuši par enciklopēdisku šķirkli tiesu sistēmas pieredzē. Simpsona lieta izsauca visplašāko sabiedrisko rezonansi un, tā kā tika pārraidīta televīzijā teju vai katru dienu, tādējādi kļuva par pirmo realitātes tiesu šovu arī televīzijas vēsturē. Katru dienu sabiedrība tika informēta par jauniem pierādījumiem, mediji analizēja vissīkāko informāciju par noziegumu, bet bulvārprese ar lupu aplūkoja galvenos tiesas prāvas dalībniekus, nežēlojot ne apsūdzētā advokātus, ne apsūdzības komandu.
Ar rasu diskrimināciju, šķiru nevienlīdzību, slavenību noslēpumiem un politiskām spēlītēm piesātinātā Simpsona tiesas prāva paralizēja Ameriku 1995. gadā. Šogad divas ASV televīzijas gandrīz vienlaikus laidušas klajā divus dokumentālus kino un TV darbus, kuri cenšas izskaidrot, kas patiesībā notika pirms 20 gadiem un skandalozākā nozieguma tiesas prāvu nozīmi pasaules vēsturē.
Leģendārais O. Dž. Simpsons
Orentāls Džeimss jeb vienkārši O. Dž. Simpsons ar iesauku «Juice» (sula – no angļu val.) 70. gados bija viens no Amerikas populārākajiem sportistiem. 1969. gadā viņš tika izvēlēts ar pirmo toreizējās «AFL» futbola līgas drafta numuru, un Sanfrancisko dzimušais pussargs Bufalo «Bills» komandā aizvadīja deviņas sezonas, kļūstot par komandas simbolu. Šajā laikā O. Dž. Simpsons laboja vairākus līgas rekordus un tika atzīts gan par līgas, gan Visu zvaigžņu spēles labāko spēlētāju. Pēc karjeras beigām Simpsons nodarbojās ar spēļu komentēšanu televīzijā, piedalījās slavenību golfa turnīros, kā arī izmēģināja karjeru Holivudas filmās, no kurām slavenākā ir «Naked Gun», un reklāmās. Simpsons bija precējies divas reizes – 1967. un 1985. gadā. 1992. gadā futbolists izšķīrās no savas otrās sievas Nikolas BraunasSimpsones, kuras slepkavība divus gadus vēlāk mainīja ne tikai paša Simpsona dzīvi, bet arī amerikāņu tiesu sistēmu un medijus.
Dubultslepkavība
1994. gada 13. jūnija agrā rītā kaimiņi Nikolas Simpsones mājas pagalmā Brentvudas rajonā Losandželosā atrada viņas un viņas laba paziņas, restorāna oficianta Ronalda Goldmena līķus. Abi bija nogalināti ar daudziem naža dūrieniem un sakropļoti gandrīz līdz nepazīšanai. Nozieguma vietā iegūtie pierādījumi – apavu nospiedumi, asins un matu DNS paraugi – liecināja, ka iespējamais vainīgais varētu būt Simpsones šķirtais vīrs, kurš tika aicināts labprātīgi pieteikties policijā. Noteiktajā laikā Simpsons neieradās, un tika izsludināta viņa meklēšana visā valstī. 17. jūnijā policisti saņēma ziņu, ka redzēta Simpsona drauga un bijušā komandas biedra Ela Koulinga automašīna, kurā kā pasažieris atradās Simpsons ar pie galvas notēmētu ieroci, un sāka tai sekot. Simpsona vajāšanai tiešraidē gan radio, gan televīzijā un pat uz lielceļa sekoja daudzi cilvēki. Telekanāls «NBC» šī notikuma atspoguļošanai pat pārtrauca «NBA» finālsērijas piektās spēles tiešraidi, nodēvējot šo atgadījumu par «kriminālseriālu dzīvajā ēterā». Ar radio starpniecību padoties policijai un nedraudēt ar pašnāvību Simpsonu aicināja pat viņa bijušais treneris no universitātes laikiem. Atgriežoties savās mājās Rokingemā, Simpsons beidzot tika apcietināts.
Bēdīgi slavenais tiesas process
1995. gada janvārī sākās Simpsona tiesas process – pirmais tik plaši mediju aprakstītais un tiešajā ēterā pārraidītais tiesas process ASV vēsturē. Apsūdzības uzturētāji bija sagatavojuši virkni pierādījumu Simpsona vainai, pierādījumus par ģimenē īstenoto vardarbību un DNS analīzes. Simpsona nolīgtie advokāti, kurus sāka dēvēt par «sapņu komandu», centās šos pierādījumus atspēkot, argumentējot, ka Losandželosas policijas detektīvs Marks Furmans tos viltojis. Furmans šīs apsūdzības noliedza, taču tika atzīts par neuzticamu liecinieku ar apšaubāmu un neobjektīvu liecību, jo gandrīz desmit gadus vecā intervijā, runājot par melnādainajiem, bija vairākas reizes lietojis rasistisko apzīmējumu «nigers», tādējādi saasinot jau tā psiholoģiski nokaitēto gaisotni un rasu nevienlīdzības jautājumu ap Simpsona tiesas procesu.
Tiesas procesā apsūdzības uzturētāji pieļāva arī liktenīgu kļūdu, tiesas zālē veicot interesantu eksperimentu. Viens no Simpsona advokātiem – talantīgais afroamerikānis Džonijs Kokrens pārliecināja prokurora palīgu likt Simpsonam uzlaikot nozieguma vietā atrasto ādas cimdu, ko tur visdrīzāk bija pametis slepkava. Par spīti agrāk pieņemtajam lēmumam to nedarīt un citu prokuroru iebildumiem, ka cimds bija izmircis asinīs un vairākas reizes sasaldēts, šāds eksperiments tika veikts. Cimdu Simpsonam rokā uzvilkt neizdevās, turklāt viņš izmantoja visas savas aktiera dotības, lai šo tiešo vainas pierādījumu zvērināto priekšā padarītu par absurdu sazvērestību.
Oktobrī pēc trīs stundu ilgas apspriedes, pēc 10 mēnešu nemitīga darba nogurušie zvērinātie nolasīja liktenīgo spriedumu: «Zvērināto tiesa atzīst apsūdzēto Orentālu Džeimsu Simpsonu par nevainīgu slepkavībā!» Šo teikumu TV tiešraidē vēroja divās pretējās rasu nometnēs sadalījusies nācija – 150 miljoni skatītāju, izraisot masu nekārtības, šoku un masveida svinības. Pēc prāvas juristi pētīja un analizēja apsūdzības kļūdas – daudzu pārliecinošu pierādījumu neiekļaušanu, augstprātīgu pārliecību par savu uzvaru un vājo prezentāciju tiesas zālē.
Ļoti krasi atšķīrās dažādu rasu amerikāņu attieksme pret notikušo. Vēl desmit gadus pēc notikušā veiktās aptaujas liecināja, ka tikai nepilna trešdaļa aptaujāto tumšādaino amerikāņu uzskata Simpsonu, kuru advokāti parādīja kā melnādaino iedzīvotāju elku un līderi, par vainīgu, turot policiju un tiesu sistēmu aizdomās par aizspriedumainu un nevienlīdzīgu attieksmi pret iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā gandrīz 90% no aptaujātajiem baltajiem bija pārliecināti par Simpsona vainu notikušajā, attaisnojošo lēmumu skaidrojot ar to, ka spriedumu pieņēma tiesa, kas sastāvēja no desmit tumšādainajiem un tikai diviem baltajiem zvērinātajiem, kā arī iespējamajām varas iestāžu bailēm no melnādaino pilsētas iedzīvotāju vardarbīgiem protestiem.
Slepkava vēl šodien nav atrasts
Pēc skandalozās tiesas prāvas parādījās neskaitāmas dokumentālas un detektīvu grāmatas, filmas un pārraides, kuras piedāvāja dažādas šī nozieguma sazvērestības teorijas un izmeklēšanu, cenšoties atbildēt teju Šekspīra Hamleta «būt vai nebūt» eksistenciālā stilā uz jautājumu «O. Dž. bija vainīgs vai ne». Privātdetektīvi šķetināja gan Nikolas Braunas un Holivudas slavenību dziļā narkotiku tirdzniecības un lietošanā ieslīgušās sabiedrības loku, attiecības un pagātni, kā arī iespējamo tobrīd 24 gadus vecā futbolista dēla no iepriekšējās laulības – Džeisona Simpsona – kandidatūru slepkavas lomai. Slepkavības laikā Džeisonam, kurš bija grūti audzināms bērns ar noslieci uz vardarbību un naida lēkmēm, kuru novēršanai tika lietotas pat īpaši izrakstītas zāles, alibi bija pretrunīgs, turklāt ar pamāti viņu saistījušas visai greizsirdīgas attiecības. Arī grāmata «Ja es to izdarīju, tas notika šādi» («If I Did It, Here's How It Happened») vēl vairāk pastiprināja aizdomas, ka dēla vietā vainu ir uzņēmies tēvs.
Nozieguma lāsts un atmaksa
Skaļā krimināllieta un attaisnošana Simpsonam tomēr neizrādījās tik saulaina un rožaina nākotne, par kādu viņš sapņoja. Zvērināto tiesas attaisnots dubultslepkavībā, 1997. gadā Simpsons civiltiesā tika atzīts par vainīgu miesas bojājumu nodarīšanā abiem nogalinātajiem un Ronalda Goldmena nāvē, piespriežot viņam samaksāt 33,5 miljonus dolāru kā kompensāciju cietušo ģimenēm. Simpsons to vairījās darīt, pasludinot sevi par bankrotējušu, izpārdodot savus īpašumus un vērtīgās lietas, nolēma sevi nežēlīgai cīņai ar abām upuru ģimenēm, kas alka atriebes un taisnības. Savukārt gandrīz tieši pēc desmit gadiem, 2007. gadā, O. Dž. Simpsons kopā ar vēl trim bruņotiem vīriešiem ielauzās kāda sporta trofeju kolekcionāra un tirgotāja Lasvegasas viesnīcas numurā un nolaupīja sporta suvenīrus, kas, kā Simpsons vēlāk apgalvoja, esot viņam tikuši nozagti. Bijušais futbolists tika arestēts trīs dienas vēlāk Nevadas štatā. Vēlāk tiesa lēma apsūdzēt bruņotā laupīšanā un vairākos citos noziegumos augstprātīgo un vardarbīgo Simpsonu un piesprieda 33 gadus ieslodzījumā.
Amerika joprojām apsēsta ar tumšo dēmonu
20 gadus pēc slavenās tiesas prāvas gandrīz vienlaikus uz ekrāniem parādījušies divi grandiozi dokumentālā un TV kino projekti. Kanāla «ESPN» dokumentālā minisērija «O. Dž.: ražots Amerikā» («OJ: Made in America»), kas pavisam nesen piedzīvoja pasaules pirmizrādi stāsta, ka apelācijas sanāksmē Simpsons notiesāts par pavisam citiem noziegumiem. Advokāti cenšas pārliecināt ieslodzījuma vietu komisiju, ka Simpsons ir mainījies un pelnījis atbrīvošanu. 68 gadus vecā slavenība izcieš savu 33 gadu ilgo ieslodzījuma termiņu un, iespējams, ja netiks atbrīvota pirms laika, cietumā arī nomirs. Šodien viņš ir emocionāli un fiziski salauzts, tālu no tās skandalozās sporta un kino zvaigznes, kas gadu desmitiem ilgi šarmēja amerikāņu sabiedrību, Holivudas eliti, spēdams no trūcīga afroamerikāņu puikas pārtapt par multimiljonāru, piedzīvot slavas virsotnes un totālu krahu. Desmit stundu ilgajā dokumentālajā kinolentē tiek piedāvāts dziļāks skatījums uz šo skandalozo personību un tās totālu sagrāvi, piedāvājot iepriekš neizzinātu tiesas procesa, krimināllietas arhīvu materiālu analīzi.
Savukārt uz patiesajiem un dokumentālajiem notikumiem balstītajā, dramatiskajā TV seriālā «Amerikāņu noziegums: nācija pret O. Dž. Simpsonu» («American Crime Story: The People v. O. J. Simpson»), kas šobrīd tiek demonstrēts kanālā «FX», ne tikai detalizēti ekranizēta Simpsona tiesas prāva un tajā iesaistītie cilvēki, bet tiek piedāvāts palūkoties uz to amerikāņu modernās sabiedrības un kultūras plašajā kontekstā.
Aktieris Malkolms Džamals Vorners, kas filmā atveido Simpsona labāko draugu Elu Koulingu un tajā liktenīgajā jūnija dienā, kad Simpsons ar Koulingu centās bēgt no policijas baltajā «Ford Bronco» automašīnā, dzīvoja Losandželosā, laikrakstam «The Guardian» šodien stāsta, ka ASV laikam nav neviena cilvēka, kas nezinātu par šo lietu. «Es skatījos to pakaļdzīšanos mājās pa televizoru. Kurp viņi devās? Viņi nebrauca tik ātri, lai aizbēgtu. Skaidrs, ka viņi centās iegūt vairāk laika, lai izdomātu, kā rīkoties.» Pakaļdzīšanās baltajam «Bronco» tad arī aizsāka mediju traci ap šo noziegumu. TV turēja visu amerikāņu nāciju ar to savā varā gandrīz gadu. Gandrīz visi televīzijas kanāli ik dienu informēja par jaunumiem tiesas procesā un lietas izmeklēšanā. Tiesnesis Lānss Aito, prokurore Mārsija Klārka un aizstāvības komanda ar advokātu Džoniju Kohreinu un leģendāro Robertu Šapiro priekšgalā kļuva par aktuālām slavenībām. Pie horizonta mediju pasaulē pirmo reizi parādījās arī tagad skandalozi slavenā ģimenīte – Kardašjanu dzimta, kuras patriarhs Roberts Kardašjans, Simpsona labs draugs, bija aizstāvības komandas sastāvā.
«Amerikāņu noziegums» ir viens no jaunākajiem un visambiciozākajiem mēģinājumiem dokumentāli dramatizēt un ekranizēt Simpsona lietu televīzijas seriāla formātā.
Slaveno kulta seriālu «Radīti skatuvei» («Glee») un «Amerikāņu šausmu stāsts» («American Horror story) radītājs Raiens Mērfijs ir seriāla galvenais producents un vairāku sēriju režisors, kurš sapulcējis lielisku aktieru komandu. Viņa uzticamā sadarbības partnere aktrise Sāra Polsone seriālā atveido leģendāro prokurori Klārku kā jūtīgu, mazliet dīvainu, ambiciozu un sarežģītu sievieti, kura ar Simpsona apsūdzību uz kārts lika savu karjeru un reputāciju. Holivudas veterānam Džonam Travoltam vadošā aizstāvības manierīgā un augstprātīgā advokāta un sapņu komandas vadītāja Roberto Šapiro loma ir atgriešanās uz ekrāna pēc ilgākas klusuma pauzes. Kritiķu izcilākās atsauksmes izpelnījies arī aktieris Kortnijs Vanss par Džonija Kohreina lomu un viņa spēju perfekti iemiesoties slavenajā advokātā, kurš prāvas rezultātā kļuva par melnādaino tautas varoni viņa spēcīgo, daiļrunīgo aizstāvības runu un asprātīgo komentāru tiesas zālē dēļ. Folklorizējusies ir viņa noslēdzošās aizstāvības runas frāze par slepkavas cimdu, kuru O. Dž. nevarēja uzvilkt rokā tiesas zālē, un, kas, iespējams, arī atbrīvoja Simpsonu no soda: «If it does not fit, you must acquit» (vārdu spēle no angļu val. – ja neder, nav mans). Tajā pašā laikā TV drāmā aktieris atveido advokāta dziļo iekšējo un profesionālo morālo krīzi un šaubas par Simpsona vainu.
Simpsona prāva sekoja tikai divus gadus pēc tam, kad tiesa attaisnoja četrus Losandželosas policijas pārstāvjus par melnādainā Rodnija Kinga brutālu piekaušanu un protestiem, kas pārņēma pilsētas afroamerikāņu sabiedrību. Saasinātais rasu atšķirības jautājums un Losandželosas policijas departamenta zemais uzticamības kredīts sabiedrībā, Simpsona rasu piederība kļuva par šīs skandalozās tiesas prāvas galveno motīvu, sadalot nāciju divas daļās, kur melnādainie O. Dž. uzskatīja par policijas sazvērestības upuri, bet baltādainie bija pārliecināti, ka viņš ir brutāls savas baltādainās un blondās sievas slepkava.
Iespējams, tieši tāpēc Simpsona iespaidīgais stāvs, persona, kurai izdevās vienu reizi visas pasaules priekšā izbēgt no cietuma un nāvessoda, joprojām aizrauj un valdzina arī 21. gadsimtā. Fons, kurā rasistiski noskaņotais policists – detektīvs Marks Furmans – tika padarīts par galveno grēkāzi, ļaunprātīgi vēloties uzvelt vainu melnādainajai slavenībai, un Losandželosas policijas pieļautās kļūdas, vācot un saglabājot pierādījumus, vedināja uz pārdomām, ka daži pat tika speciāli organizēti, lai noveltu vainu uz O. Dž. Toreiz tas viss tika iemūžināts video kamerās un šodien glabājas televīziju arhīvos.
Mūsdienās, 20 gadus vēlāk, viedtelefonu un video tehnoloģiju laikmetā visu ir iespējams nofilmēt un ievietot publiskai apskatei internetā, bet toreiz tā nebija. Tāpēc filmētā tiesas prāva uzšķērda visas sakrājušās nekompetences tiesu un policijas sistēmas darbībā ASV. Simpsona vainas vai nevainības fakts šajā emocionālajā prāvā bija pat sekundārs. Abos jaunajos dokumentālajos kinodarbos to veidotāji arī necenšas atbildēt uz šo jautājumu, bet tikai detalizēti atspoguļo tās problēmas un to nozīmi, ko Simpsona prāva izcēla amerikāņu vēsturē un sabiedrībā, bet pašu Simpsonu kā cilvēku, kurš rāvās pēc milzu slavas un popularitātes, ko arī sasniedza, sadalot nāciju un kļūstot reizē gan par Amerikas slavenāko tiesu upurjēru, gan nīstāko cilvēku vēsturē. Abi aizraujošie, kritiķu un ekspertu slavētie dokumentālie kino un TV projekti, kuri šobrīd plūc laurus arī ar augstiem skatītāju reitingiem visā pasaulē, vēlreiz atgādina, ka stāstam beigas tā arī nav vēl uzrakstītas. Pirms pāris nedēļām Losandželosas policija oficiāli pavēstīja, ka uzradušies jauni pierādījumi lietā saistībā ar iespējamā slepkavības ieroča atrašanu un tie tiek pārbaudīti, savukārt Simpsona bijušais cietuma uzraugs Džefrijs Felikss marta beigās laidīs klajā grāmatu par savu draudzību ar O. Dž., kurā apgalvo, ka Simpsons atzinies pastrādātajā noziegumā. Kino projektos pēc 20 gadiem aktualizētā Simpsona lieta ir kā bakstīšana ar pirkstu acī amerikāņu sabiedrībai un medijiem par nespēju pieņemt un atzīt mānu par pašradīto nacionālo varoni, kurš piedzīvojis «amerikāņu sapņa» īstenošanos savā dzīvē, pēc slavenā nozieguma, tiesas prāvas un beigu aresta kļuvis tagad par īstenu «amerikāņu traģēdijas» varoni. Un kalpo par piemēru visai pasaulei.
***
1992. gadā ASV eksfutbolists Orentāls Džeimss Simpsons izšķīrās no savas otrās sievas Nikolas Braunas-Simpsones.
1994. gada 13. jūnijā kaimiņi Nikolas mājas pagalmā Losandželosā atrada viņas un viņas paziņas Ronalda Goldmena līķus. Abi bija nežēlīgi nogalināti ar daudziem naža dūrieniem, sakropļoti gandrīz līdz nepazīšanai. Nikolai Simpsonei uzbrukuma rezultātā gandrīz tika nogriezta galva. Nozieguma vietā iegūtie pierādījumi liecināja, ka iespējamais vainīgais varētu būt Simpsones šķirtais vīrs. Simpsons noliedza savu vainu, taču tika apcietināts.
1995. gada janvārī sākās viņa tiesas process, bet 3. oktobrī zvērināto tiesa nolasīja visu Ameriku šokējošu spriedumu, ar kuru atzina apsūdzēto par nevainīgu slepkavībā.
1997. gadā notikušajā civilprāvā tika pieņemts pilnīgi pretējs spriedums.