SKARBS VĒSTĪJUMS kūlas dedzinātājiem; ugunsgrēki prasa neskaitāmas dzīvības

© Ieva Razna/Facebook

Līdz ar silto laiku joprojām aug kūlas jeb pērnās zāles dedzināšanas gadījumi ar kuriem cīnās ugunsdzēsēji. Kūlas ugunsgrēki ne vien var izpostīt ēkas, bet arī nogalināt dzīvniekus, norāda sociālā tīkla facebook lietotāja Ieva.

Ieva savā facebook profilā publiskojusi traģisku fotogrāfiju, kurā sadedzis ezis, kā arī skarbu vēstījumu kūlas dedzinātājiem.

 

Kūlas dedzinātāj!! Ja ezītim būtu sērkociņi, kā Tu domā viņš nodedzinātu tikai tavu māju, vai arī visu tavu ģimeni ???

Posted by Ieva Razna on Wednesday, 30 March 2016

Jau iepriekš dabas aizstāvji un iedzīvotāji, kuri pret pērnās zāles dedzinātāju darbībām, brīdinājuši, ka ugunsgrēkos iet bojā neskaitāmas dzīvības.

Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi” prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (LAPK).

Normatīvajos aktos ir paredzēti šādi sodi par kūlas dedzināšanu:

  • atbilstoši LAPK 179.panta ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt eiro;
  •  atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt eiro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt eiro;
  • saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu „Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai daļai VUGD uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit eiro, bet juridiskai personai – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt eiro.

Svarīgākais