Eiropas Parlaments 2018. gadā pieņēmis 134 jaunus tiesību aktus, t.sk., lai stiprinātu Eiropas iedzīvotāju drošību tiešsaistē un bezsaistē, un efektīvākai cīņai ar terorismu; mazinātu klimata pārmaiņas, stiprinātu ES ekonomisko izaugsmi un paaugstinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Šis ir noslēdzošais “pilnais” darba gads pašreizējam - 8. EP sasaukumam. Kopumā līdz šim brīdim (07.2014.-12.2018.) tas pieņēmis 971 tiesību aktu. 2019. gada 25. maijā notiks Eiropas vēlēšanas, kad ES pilsoņi ievelēs jauno Eiropas Parlamenta sastāvu (705 deputātus no 27 ES dalībvalstīm). Darbu tas (EP 9.sasaukums) sāks 2019. gada jūlijā.
Eiropas Parlamenta birojs Latvijā ir apkopojis 2018. gadā pieņemtos EP lēmumus, kas ir būtiski ikvienam ES un Latvijas iedzīvotājam - tādās jomās kā drošība, dzīves kvalitāte, ekonomika un bizness, cīņa ar klimata pārmaiņām un jaunieši.
1. Ceļā uz jaunu ES stratēģiju terorisma apkarošanai. 2017. gadā izveidotā EP īpašā komiteja terorisma jautājumu izpētei (TERR), rūpīgi izvērtējot pretterorisma pasākumu un politikas trūkumus ES, sagatavojusi konkrētus priekšlikumus jaunai ES stratēģijai - efektīvākai cīņai ar radikalizāciju, labākai datu apmaiņai un terorisma upuru atbalstam.
2. Modernāka Šengenas informācijas sistēma - visplašāk izmantotā datubāze drošībai un robežu pārvaldībai Eiropā. 2018. gadā EP apstiprināja trīs ES likumus, lai to uzlabotu un sistēma palīdzētu cīņai pret terorismu, pārrobežu noziegumiem un nelegālu migrāciju.
Plašāk: http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/oktobra_jaunumi_2018/moderniz-ta.html
Jāmin arī EP atbalstītā jaunā ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS), kas ļaus pārbaudīt ceļotājus vēl pirms iebraukšanas ES. Ceļotāji, kas varētu radīt drošības, nelegālas imigrācijas vai epidemioloģiskus draudus, nesaņems atļauju. Stāsies spēkā 2021. gadā.
3. Jauni ES noteikumi cīņā ar terorisma finansēšanu. Ja atšķirības ES dalībvalstu likumdošanā apgrūtina pārrobežu sadarbību un rada nepilnības, ko var izmantot noziedznieki un teroristi, tad jaunie noteikumi naudas atmazgāšanas novēršanai un skaidras naudas plūsmu kontrolei situāciju ļaus uzlabot.
