Mamikins vēlas uzsākt diskusiju par specdienestu darba metodēm

© f64/ Edmunds Brencis

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andrejs Mamikins (S), kurš EP 7.septembrī iecerējis prezentēt filmu "Uzbrukums valstij. Neērtais Vaškevičs", ar minēto pasākumu vēlas uzsākt diskusiju par specdienestu darba metodēm un cilvēka dzīvības vērtību.

Politiķis sarunā ar aģentūru LETA norādīja, ka filmas prezentācija norisināsies, jo viņam pašam šķiet, ka filma ir laba un interesanta. "Tā ir labi uzfilmēta un samontēta. Tajā pašā laikā man ir vairāki jautājumi par šo situāciju kā tādu, bez [Vladimira] Vaškeviča. Šis gadījums vienkārši spilgti parāda mūsu specdienestu darbību," pauda Mamikins, norādot, ka jautājumā par Vaškeviču joprojām ir vairāki neatbildēti jautājumi.

Deputāts arī neslēpa cerību, ka filma raisīs diskusijas EP, kā arī pašā Latvijā. "Tas arī bija mans mērķis, un viss. Ar pašu Vaškeviču savā dzīvē ne reizi neesmu ticies. Nu, varbūt karjeras sākumā biju kādā preses brīfingā, kurā viņš piedalījās. Tomēr neesmu ar viņu ticies ne Austrijā, ne Briselē, ne arī Latvijā," izteicās Mamikins.

Viņš arī norādīja, ka pasākuma dalībnieki uz filmas prezentāciju ieradīsies par saviem vai arī pārstāvēto organizāciju līdzekļiem. Mamikins arī piebilda, ka pats pasākums "faktiski nemaz neko neizmaksājot".

Taujāts par potenciālo dalībnieku skaitu, deputāts atzina, ka neņemas par to spriest. Viņš zinot, ka ieradīsies vairāki EP deputāti, taču, cik lielu interesi pasākums kopumā izraisīs, neesot zināms. "Zāle ir liela, vietas būs pietiekami visiem," sprieda politiķis.

LETA jau vēstīja, ka uzaicinājumā uz pasākumu norādīts, ka šī "dokumentālā filma" tiks demonstrēta un tai veltīta konference notiks 7.septembrī. Pēc tam pasākuma dalībniekiem tiks piedāvāti kokteiļi.

Tieši nenosaucot Latviju, filmas aprakstā minēta Eiropas valsts, kurā procesus kontrolē drošības dienesti un kurā tie, kuri iestājas par sevi jeb pretojas, "tiek iznīcināti". Tāpat tiek norādīts, ka Vaškevičam un viņa sievai Inārai Vilkastei esot bijis jāizdzīvo "orvelisks murgs" ar dažāda veida pret viņiem vērstiem uzbrukumiem.

LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada pavasarī tika izdota grāmata "Uzbrukums valstij. Neērtais Vaškevičs". Tajā Vaškeviča sieva uzņēmēja Vilkaste iepazīstina ar vairāku gadu garumā iegūtajiem pierādījumiem par uzbrukumiem Vaškevičam un viņai pašai.

Vilkaste grāmatā bija uzsvērusi, ka iegūtie pierādījumi skaidri norāda, kas "šajā valstī notiek ar cilvēkiem, kas kļuvuši par nežēlīgu, cinisku, alkatīgu un drošības iestāžu, korumpētu politiķu piesegtu cilvēku upuriem".

Pats Vaškevičs, kurš tiek tiesāts par kukuļdošanu, arvien vēl uzturas Austrijā, bet viņa krimināllietā tiesvedība vēl joprojām ir apturēta.

Kukuļdošanas lietā toreiz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētais Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 60 000 latu drošības naudu. Papildus Vaškevičam tika piemēroti arī trīs citi drošības līdzekļi - aizliegums tuvoties konkrētām personām un vietai, aizliegums izbraukt no valsts, kā arī noteiktas nodarbošanās aizliegums.

Pēc atbrīvošanas Vaškevičs ar tiesas atļauju devās uz Austriju, kur, pēc viņa advokātes Jeļenas Kvjatkovskas teiktā, spēji pasliktinājies viņa veselības stāvoklis, tādēļ bijusi nepieciešama akūta operācija un pēc tam ārstēšanās.

Jau vēstīts, ka šogad stājās spēkā spriedums tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā, ar kuru uzņēmējai Vilkastei tika piespriests 40 000 latu (56 914 eiro) naudas sods.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais